"Drošības garantijas": ASV sniegusi Krievijai rakstisku atbildi; vēstules saturs pagaidām nav zināms
Papildināts ar NATO komentāru

Džons Salivans FOTO: Alekandr Zemljanitšenko/AP/Scanpix

ASV vēstnieks Krievijā Džons Salivans Krievijas Ārlietu ministrijai nodevis Savienoto Valstu administrācijas rakstisku atbildi uz Krievijas tā dēvēto drošības garantiju priekšlikumiem, trešdien pavēstīja Krievijas Ārlietu ministrija.

"26.janvārī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško pieņēma ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu pēc viņa lūguma," teikts ministrijas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.

"Tikšanās gaitā amerikāņu diplomātiskās misijas vadītājs nodeva ASV administrācijas rakstisku atbildi uz iepriekš Krievijas puses piedāvāto divpusējā līguma par drošības garantijām projektu," pavēstīja ministrijā.

Informāciju par atbildes saturu ministrija nesniedza.

Kā pēc atbildes iesniegšanas pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Vašingtona piedāvā Krievijai "nopietnu diplomātisko ceļu", kuru tā var izvēlēties, lai atrisinātu konfrontāciju par Ukrainu.

Viņš arī paziņoja, ka Vašingtona norādījusi Maskavai, ka Ukraina pati var izvēlēties savus sabiedrotos.

Tāpat Blinkens pavēstīja, ka viņam tuvākajās dienās būs sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

NATO iesniegusi Krievijai rakstiskus priekšlikumus saistībā ar pieprasītajām "drošības garantijām"

NATO trešdien paziņoja, ka iesniegusi Krievijai rakstiskus priekšlikumus saistībā ar tās pieprasītajām "drošības garantijām".

"NATO iesniedza savus priekšlikums Krievijai šajā pēcpusdienā paralēli ar ASV," pavēstīja alianses amatpersona.

Kā pavēstīja diplomāti, dokuments nodots Krievijas vēstniekam Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne.

Kā paziņoja avoti aliansē, rakstiskā atbilde pašlaik netiks publiskota, un diplomāti norāda, ka tā nesatur nekādas lielas piekāpšanās Maskavai.

Pēc avotu teiktā, alianses dokumentā skaidri norādīts, ka Krievijas prasības NATO ir nepieņemamas, taču tajā ir vairāki piedāvājumi, piemēram, attiecībā uz ieroču kontroli, lai turpinātos dialogs ar Maskavu.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka NATO ir sniegusi priekšlikumus diplomātiskam risinājumam, taču joprojām ir "sagatavojusies vissliktākajam".

"Mēs atkal vēršamies pie Krievijas, lai mēģinātu iet diplomātijas ceļu un rastu diplomātisku risinājumu," pavēstīja Stoltenbergs. "Taču, protams, lai arī mēs ceram un strādājam labam risinājumam, deeskalācijai, mēs arī esam sagatavojušies vissliktākajam."

ASV vēstnieks Krievijā Džons Salivans trešdien Krievijas Ārlietu ministrijai nodeva arī Savienoto Valstu administrācijas rakstisku atbildi uz Krievijas tā dēvēto drošības garantiju priekšlikumiem.

"26.janvārī Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško pieņēma ASV vēstnieku Maskavā Džonu Salivanu pēc viņa lūguma," teikts Krievijas Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.

"Tikšanās gaitā amerikāņu diplomātiskās misijas vadītājs nodeva ASV administrācijas rakstisku atbildi uz iepriekš Krievijas puses piedāvāto divpusējā līguma par drošības garantijām projektu," pavēstīja ministrijā.

Informāciju par atbildes saturu ministrija nesniedza.

Kā pēc atbildes iesniegšanas pavēstīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, Vašingtona piedāvā Krievijai "nopietnu diplomātisko ceļu", kuru tā var izvēlēties, lai atrisinātu konfrontāciju par Ukrainu.

"Tas nosaka nopietnu diplomātisko ceļu uz priekšu, ja Krievija to izvēlēsies," sacīja Blinkens, piebilstot, ka ASV atbildes saturs paliks konfidenciāls.

Blinkens atkārtoti piedāvāja abpusējus pasākumus, lai mazinātu abu pušu bažas par drošību, tostarp samazināt raķešu skaitu Eiropā un nodrošināt atklātību par militārajiem manevriem un Rietumu palīdzību Ukrainai.

Viņš arī paziņoja, ka Vašingtona norādījusi Maskavai, ka Ukraina pati var izvēlēties savus sabiedrotos.

"No mūsu perspektīvas es nevaru to pateikt skaidrāk - NATO durvis ir atvērtas, paliek atvērtas un tāda ir mūsu apņemšanās," sacīja Blinkens.

Tāpat Blinkens pavēstīja, ka viņam tuvākajās dienās būs sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievija pieprasīja divas atsevišķas drošības vienošanās ar ASV un NATO.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.

Uz augšu
Back