"Diplomātisks kodolierocis" pret Krieviju, kas Kremlī rada zināmas bailes

FOTO: Reuters / Scanpix

Krievijas propagandas kanālos jau 2014. gadā, kad tika okupēta Ukrainai piederošā Krimas pussala, izskanēja aicinājumi lietot kodolieročus pret ideoloģisko pretinieku ASV, kā arī tas, ka “Krievija ne no kādām sankcijām nebaidās”. Tomēr pastāv viens “kodolierocis”, no kā Krievija baidās. Precīzāk – “diplomātisks kodolierocis”.

CNN vēsta, ka pēdējo nedēļu laikā Rietumvalstu varasiestādes ir brīdinājušas Krieviju: ja tās prezidents Vladimirs Putins izšķirsies par labu militāram iebrukumam Ukrainā, tad pret Krieviju tiks noteiktas bezprecedenta sankcijas, tostarp arī pret pašu Putinu. Tomēr viena no potenciālajām sankcijām biedē Kremli – tā ir valsts izslēgšana no globālās banku maksājumu sistēmas SWIFT.

ASV amatpersonas pēdējo nedēļu laikā arvien uzstājīgāk norādījušas, ka Krievija ir jāizslēdz no šīs sistēmas, ja tā turpinās izturēties agresīvi, taču Krievija atbildējusi, ka tādā gadījumā Eiropa vairs neredzēs ne Krievijas gāzi, ne naftu, ne arī metālus.

“Ja Krievija tiks atslēgta no SWIFT sistēmas, tad mēs vairs nevarēsim iegūt ārvalstu valūtu. Eiropas valstis nevarēs saņemt mūsu labumus – naftu, gāzi, metālus un citas vitāli svarīgas komponentes, jo fiziski nevarēs par tām norēķināties,” aģentūrai TASS sacīja Krievijas parlamenta augstākās palātas vicespīkers Nikolajs Žuravļovs.

Kas ir SWIFT?

Starptautiskā starpbanku finansiālā telekomunikāciju sistēma (The Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication – SWIFT) tika dibināta 1973. gadā un pašlaik apvieno vairāk nekā 11 000 finanšu institūcijas visā pasaulē, kas ļauj bankām droši apstrādāt maksājumus. Ņemot vērā, ka šai sistēmai nav globālas alternatīvas, SWIFT ir ļoti svarīgs globālās finanšu sistēmas stūrakmens.

Krievijas izslēgšana no SWIFT nozīmētu, ka finanšu institūcijām būtu faktiski neiespējami veikt jebkādas operācijas ar šīs valsts bankām. Loģiski, ka tas radītu lielu šoku Krievijas kompānijām un to ārvalstu klientiem. It īpaši – naftas un gāzes pircējiem, jo maksa par šiem resursiem notiek ASV dolāros.

“Izslēgšana no SWIFT apturētu jebkādus starptautiskos maksājumus, valūta strauji kļūtu ievainojama, un tas radītu milzīgu kapitāla apjoma aizplūšanu,” norāda Somijas Starptautisko attiecību institūta biedre Marija Šagina. 2014. gadā bijušais Krievijas finanšu ministrs Aleksejs Kudrins pauda, ka Krievijas izslēgšana no SWIFT pasaules ekonomikai maksātu 5% no globālā IKP.

SWIFT galvenā mītne atrodas Beļģijā, un to vada 25 cilvēku valde, tostarp Krievijas ekonomists Edijs Astaņins. SWIFT sevi pozicionē kā pilnībā neitrālu vienību, kas pakļaujas Beļģijas likumdošanai, kā arī Eiropas Savienības regulām.

Kas notiktu, ja Krievija tiktu izslēgta no SWIFT?

Pašlaik ir zināms viens precedents, kad valsts ir izslēgta no SWIFT sistēmas. Tas notika 2012. gadā, kad Irānas bankām tika liegta pieeja šai sistēmai, tādējādi saņemot sodu par valsts kodolprogrammas attīstīšanu. Tā rezultātā Irāna zaudēja aptuveni pusi no saviem naftas pārdošanas ienākumiem un tika zaudēti vairāk nekā 30% no ārējās tirdzniecības apjoma.

“SWIFT ir neitrāla globālā organizācija, kas darbojas sabiedrības labuma vārdā. Jebkādas sankcijas attiecībā uz valstīm vai individuālām vienībām nosaka attiecīgie valdību orgāni, bet ne SWIFT,” ziņojumā norāda organizācijas pārstāvji.

Pagaidām nav skaidrs, cik daudzi ASV sabiedrotie būtu gatavi ķerties pie “radikālākā no diplomātiskajiem ieročiem” pret Krieviju. No tā lieli zaudējumi būtu gan ASV, gan Vācijai, jo šo valstu bankas visaktīvāk ir saistītas ar Krievijas bankām, norāda Šagina.

Eiropas Centrālā banka (ECB) brīdinājusi kredītiestādes, ka tām jāgatavojas potenciālām sankcijām pret Maskavu, ziņo “Financial Times”. ECB amatpersonas aicinājušas bankas sniegt informāciju par to, kā tās rīkotos gadījumā, ja piepildītos scenārijs, kurā tiktu ierobežota Krievijas banku piekļuve SWIFT.

“Eiropas Savienība ir gatava atbildēt uz Krievijas invāziju Ukrainā ar tik stingrām sankcijām, kādas vēl iepriekš nav redzētas,” paziņoja Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods. Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās Džozefs Borels otrdien sacīja, ka “sankcijas būtu nozīmīgākā ietekmes svira, kāda ir Eiropas Savienības rīcībā”.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons teica, ka otrdien viņa valdības pārstāvji apsprieda Krievijas iespējamo izslēgšanu no SWIFT kopā ar saviem ASV kolēģiem.

“Nav šaubu, ka šis varētu būt ļoti jaudīgs ierocis [pret Krieviju]. Baidos, ka to varētu ieviest tikai sadarbībā ar ASV, tāpēc mums par to notiek aktīvas diskusijas,” teica Džonsons.

Ko var likt pretī Krievija?

Krievija pēdējo gadu laikā jau ir spērusi zināmus soļus, lai maksimāli izvairītos no sliktākajām sekām, ja nu tā tiek izslēgta no SWIFT.

Maskava ir izveidojusi savu maksājumu sistēmu – SPFS. Tas tika darīts pēc pirmajām Rietumu sankcijām 2014. gadā, kas tika noteiktas saistībā ar Krimas nelikumīgo aneksiju. SPFS pašlaik izmanto 400 lietotāji, tostarp Krievijas centrālā banka. 20% no iekšējiem naudas pārvedumiem Krievijā notiek, izmantojot šo sistēmu. Tomēr, kā norāda Šagina, operāciju apjoms šajā sistēmā ir ierobežots.

Vēl viena sistēma – Ķīnas starptautiskā starpbanku sistēma CIPS varētu būt kā alternatīva SWIFT, un tas Krievijas valdību varētu piespiest veikt pāreju uz kriptovalūtu izmantošanu. Tomēr – šīs alternatīvas nav diez ko pievilcīgas.

“SWIFT – tā ir Eiropas kompānija, kura ir saistīta ar faktiski visām pasaules valstīm. Lai pieņemtu lēmumu par kāda dalībnieka izslēgšanu, ir nepieciešams visu valstu atbalsts. Nav pietiekami ar Lielbritānijas un ASV lēmumiem,” teica Žuravļovs.

“Neesmu drošs, ka citas valstis, it īpaši tās, kurām ir ciešas tirdzniecības attiecības ar Krieviju, atbalstīs šādu gājienu,” bilda Žuravļovs.

Tomēr ir skaidrs, ka Kremlī Irāna ir kā labs piemērs tam, ka izslēgšana no SWIFT valstij maksās ļoti augstu un sāpīgu cenu. Tas lieku reizi var likt Krievijai padomāt, vai tiešām agresija pret kaimiņvalstīm ir tā vērta, lai “iešautu kājā savai ekonomikai”. Tamdēļ “diplomātiskā kodolbumba” jeb izslēgšana no SWIFT Kremlī rada zināmas bailes. Pat neraugoties uz bravūrīgo retoriku savā propagandā.

Uz augšu
Back