Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos
Papildināts

Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis Kaspars Vecozols pasludina spriedumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, kurā visas apsūdzētās personas tika attaisnotas. FOTO: Evija Trifanova/LETA

Ekonomisko lietu tiesa pirmdien, 31. janvārī, attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

 ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Tiesnesis atzina, ka vairākos lietas posmos kopumā ir bijušas problēmas ar noziedzīgu nodarījumu konstatēšanu.

Vecozols norādīja, ka politiskā, Ministru kabineta līmenī tika paredzēta kārtība, kas deva izšķirošas priekšrocības tam pretendentam, kurš visātrāk spēs ieviest digitālo televīziju Latvijā. Priekšrocības bija tam, kas izmantos šīs sabiedrības, kur arī ir ekonomiskas intereses vienam no apsūdzētajiem, un kurš sadarbosies ar šo sabiedrību. "Tā kā "Lattelecom" sadarbojās, tad tas arī nodrošināja uzvaru konkursā," teica Vecozols.

Jautāts, cik ticamas ir "Tet" darbinieku liecības, tiesnesis uzsvēra, ka tās ir ticamas.

Attiecībā uz "know-how" "Tet" amatpersonas tiesas procesā liecināja, ka tās ir vairāk iegrāmatojamas, nevis pēc būtības ir kāda īpaša licence. To atklāja arī lietas materiāli - sākotnēji summa bija norādīta par pakalpojuma sākšanu, taču vēlāk tā pārvērsta par licences maksu, līdz ar to no lietas materiāliem neizriet, ka tas ir veids, kā fiktīvi summu izkrāpt, pauda tiesnesis, piebilstot, ka SIA "Hannu Digital" bija milzīgas priekšrocības konkrētajā situācijā, un, ja kāds pretendents gribēja uzvarēt konkursā, bija jāsadarbojas.

"Lietā esošie pierādījumi noteikti liecina, ka [aizmuguriskas] sarunas ir bijušas, domāju, ka jebkurā darījumā būs sarunas, bet tas automātiski nenozīmē, ka ir izdarīta krāpšana," atzina Vecozols.

Patlaban paredzēts, ka motivēts spriedums būs gatavs 24.februārī, taču Vecozols prognozē, ka termiņš varētu tikt pagarināts, lai detalizēti aprakstītu visus pierādījumus.

Ņemot vērā procesa dalībnieku skaitu un jautājumu loku, kas izrietēja no apsūdzības, nevarētu teikt, ka lieta ir bijusi vienkārša, taču vienlaikus jāņem vērā, ka procesa dalībnieki bija ieinteresēti ātrākā procesa izskatīšanā un nebija šķēršļu, kas kavētu procesu, vērtēja tiesnesis.

Vecozols atzina, ka ir bijusi liela sabiedrības interese par šo lietu, taču politiska spiediena neesot bijis.

Politiķa Aināra Šlesera ieskatā spriedums ir pamatots. "[Prokurors Monvīds] Zelčs un ģenerālprokurors Jānis Stukāns nolēma safabricēt lietu, jo Stukāns bija pirmais tiesnesis lielajā digitālajā lietā, kas ir izgāzusies un visi apsūdzētie attaisnoti. Šī lieta tika radīta kā fona lieta, lai ietekmētu lielo lietu. Man ir šāda pārliecība, jo prokurors Zelčs nepiedalījās nevienā tiesas sēdē - nepaskatījās nevienam no apsūdzētajiem acīs," pēc sprieduma nolasīšanas žurnālistiem sacīja Šlesers.

Viņaprāt, tas, ka visi ir attaisnoti, nozīmē, ka tiesa ir iepazinusies ar lietas materiāliem un "nolēma to, ko nolēma".

"Tas ir apsveicams lēmums, jo uz tiesu tika izdarīts milzīgs spiediens," apgalvoja Šlesers, mudinot vērtēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) aktivitātes un solījumus "apcietināt visus oligarhus". Viņaprāt, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un deputāts Juris Jurašs (JKP) ir uzurpējuši varu un izdara spiedienu uz tiesām.

"Varu apgalvot, ka ir daudzi cilvēki, uz kuriem tiek izdarīts spiediens, tiek organizēti procesi, kas tiek padarīti par naudas izspiešanas instrumentu. Pašreiz šie cilvēki neiet un nesūdzas, jo baidās no Bordāna un Juraša, un sistēmas. Bet, kad nomainīsies vara, ir liela iespējamība, ka Bordāns un Jurašs sēdēs cietumā par to, ko viņi izdarījuši šajā valstī," klāstīja Šlesers.

Šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Iepriekš prokurors Monvīds Zelčs debatēs lūdzis piemērot trīs gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju bijušajam premjeram Andrim Šķēlem, bet bijušo satiksmes ministru Šleseru prokurors lūdzis sodīt ar 65 000 eiro naudas sodu.

Prokurors bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. LETA jau rakstīja, ka iepriekš tika uzlikts arests Šķēles uzņēmumu daļām.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") bijušajam valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu, bijušajam Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram Nilam Freivaldam - 60 000 eiro sodu, bet bijušajam Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājam Laurim Dripem - 75 000 eiro sodu. Tāpat prokurors uzskata, ka bijušajam uzņēmuma "Hannu Digital" valdes loceklim Gintaram Kavacim piemērojams 75 000 eiro sods.

Gulbis aģentūrai LETA atzina, ka viņš jau no paša sākuma neuzskatīja, ka apsūdzība bijusi pamatota. Vaicāts, vai ir gatavs tam, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts, Gulbis norādīja, ka prokuroram jādara savs darbs, tomēr tiesvedības turpināšana lietas būtību nemainīšot. "Tērēs tikai nodokļu maksātāju naudu," viņš sacīja.

Savukārt Freivalds aģentūrai LETA atzinīgi novērtēja ETL darbu un atzīmēja tiesas objektivitāti. "Šī lieta nebija objektīvi pamatota un tiesas laikā fakti neapstiprinājās," viņš teica.

Toreizējam "Tet" komercdirektoram Jānim Ligeram prokurors bija lūdzis piespriest 60 000 eiro sodu, Biznesa daļas vadītājam Tomam Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Biznesa atbalsta daļas vadītājam Tomam Meisītim - 45 000 eiro sodu.

Gulbi, Freivaldu, Dripi, Kavaci, Ligeru, Ābeli un Meisīti prokurors bija rosinājis atzīt par vainīgiem krāpšanā, bet prokurors nav rosinājis piemērot viņiem mantas konfiskāciju un probācijas uzraudzību.

Nosakot Krimināllikumā par krāpšanu paredzēto soda veidu visiem deviņiem apsūdzētajiem, prokurora ieskatā, bija ņemams vērā, ka viņi izdarīja sevišķi smagu noziegumu un ka viņu nodoms un noziedzīgais nodarījums bija vērsts uz prettiesisku un nepamatotu "SIA Hannu Digital" iesaistīšanu zemes ciparu TV projektā un "Lattelecom" līdzekļu iegūšanu "SIA Hannu Digital" un tā pastarpinātā kreditora Šķēles labā, tādējādi sadārdzinot šī valsts mēroga projekta izmaksas un radot "Lattelecom" mantisku zaudējumu lielā apmērā.

Valsts apsūdzības uzturētājs debatēs arī norādījis, ka uzņēmumam "SIA Hannu Digital" ir nosakāms piespiedu ietekmēšanas līdzeklis - naudas piedziņa 4000 minimālo mēnešalgu apmērā jeb divi miljoni eiro.

Tā kā apsūdzības ieskatā visiem apsūdzētajiem, izņemot Šķēli, nav piemērojams papildsods - mantas konfiskācija - un kriminālprocesā nav iesniegts pieteikums par radītā kaitējuma kompensāciju, tad šiem apsūdzētajiem arestētajai mantai arests ir atceļams, uzskata prokurors.

Jau ziņots, ka šajā lietā apsūdzības celtas darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM tika organizēts konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors vērsis uzmanību, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš lēma attaisnot vairākus citus apsūdzētos tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lietā. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru. Prokurors Zelčs janvāra sākumā iesniedzis protestu. Augstākajai tiesai vispirms jāizlemj, vai pieņemt kasācijas protestu. Ja to pieņems, tad tiesa ierosinās tiesvedību un vērtēs protestā minētos apsvērumus.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam tajā celtas netika.

Uz augšu
Back