Janvārī visās uzņēmējdarbības jomās uzlabojies uzņēmēju noskaņojums, norāda CSP

Statistikas pārvaldē informē, ka mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji 2022.gada janvārī bija pozitīvi, bet rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojās, tomēr vēl joprojām bija negatīvs.

CSP min, ka pēc trīs mēnešu perioda 2021.gada nogalē, kad uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā bija negatīvs, 2022.gada janvārī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā pieaudzis un sasniedz pozitīvu vērtību 1,3%. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,5 procentpunktiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, automobiļu un to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā. Vispesimistiskākie janvārī bija uzņēmēji pārtikas mazumtirdzniecībā, kur noskaņojuma rādītājs bija -12,5%, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 4,3 procentpunktiem.

Janvārī 14% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, samazinājies par diviem procentpunktiem. Vienlaikus 11% mazumtirgotāju norādījuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo finansiālas grūtības. Šis rādītājs janvārī sasniedzis augstāko vērtību pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 44% respondentu, un šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, nav būtiski mainījies. Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti janvārī minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu un dažādas loģistikas problēmas, bet pagaidām šo respondentu īpatsvars ir neliels.

Arī pakalpojumu sektorā 2022.gada janvārī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija pozitīvs - 4,3%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par pieciem procentpunktiem.

Statistikas pārvaldē norāda, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kur noskaņojuma rādītāji bija attiecīgi -41,4% un -56,7%. Izmitināšanā, salīdzinot ar decembri, rādītājs pieaudzis par 23,6 procentpunktiem, bet ēdināšanā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem.

Trešā īpaši pesimistiskā pakalpojumu nozare janvārī bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, kur noskaņojuma rādītājs sasniedzis zemāko vērtību pēdējā gada laikā -56,7%. Savukārt visoptimistiskākais noskaņojums janvārī bijis finanšu (22%) un apdrošināšanas (40,7%) pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmējiem datorprogrammēšanas (20,4%) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē (20%). Pasta un kurjeru nozarē, kur decembrī bija visaugstākā noskaņojuma rādītāja vērtība pakalpojumu sektorā, janvārī tas samazinājies par 19,1 procentpunktu un tagad ir 16,7%.

Kopumā janvārī noskaņojums bija pozitīvs 16, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs noskaņojuma rādītāji bija vienādi ar nulli.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 29% pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Vienlaikus respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, trešo mēnesi saglabājas stabils 28% līmenī.

Noskaņojuma rādītājs būvniecībā janvārī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -5,6%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par 7,7 procentpunktiem. Lai gan joprojām negatīvs, rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019.gada jūnija, kad noskaņojuma rādītājs būvniecībā bija -4,4%. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās - ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Janvārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi - šādu atbildi snieguši 46% respondentu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada janvārī. Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām bija nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 31% aptaujāto uzņēmēju, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaugums par diviem procentpunktiem. Savukārt par diviem procentpunktiem samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības - šādu atbildi snieguši 12% respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi janvārī atzīmējuši 7% uzņēmumu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā decembrī. Savukārt 18% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir pieaugums par sešiem procentpunktiem.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojies par 0,7 procentpunktiem un bija -1%. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums).

Lielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citu transportlīdzekļu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums bija cita veida ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Salīdzinot ar decembri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma ietekme (abus faktorus norādījuši 28% aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi janvārī atzīmējuši 10% apsekoto uzņēmumu (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī elektroenerģijas, izejvielu cenu kāpums. Savukārt 30% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori.

2022.gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,33, (iepriekšējā mēnesī - 99,9). Janvārī ekonomikas sentimenta rādītāja vērtības samazināšanos visvairāk ietekmējis patērētāju pesimistiskais noskaņojums.

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.