Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces 16,491 miljarda eiro vērtībā, kas ir par 24% jeb 3,187 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet importēja - par 19,429 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 28,2% jeb 4,269 miljardiem eiro, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2021.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 35,92 miljardus eiro, kas ir par 26,2% jeb 7,46 miljardiem eiro vairāk nekā 2020.gadā.
Tostarp decembrī Latvija ir eksportējusi preces 1,579 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,5% jeb 56,569 miljoniem eiro mazāk nekā novembrī, bet par 35,2% jeb 410,839 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada decembrī. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,676 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1% jeb 17,069 miljoniem eiro vairāk nekā pirms mēneša un par 18,3% jeb 259,735 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gada decembrī.
Tādējādi 2021.gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,26 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās ir par 25,9% vairāk nekā pirms gada.
Salīdzinājumā ar 2020.gada decembri ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā palielinoties no 45,2% līdz 48,5%.
Eksportējusi Latvija 2021.gada decembrī visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles - 226,708 miljonu eiro vērtībā
(14,4% no kopējā eksporta), kas ir par 22,4% mazāk nekā novembrī, bet par 18,7% vairāk nekā 2020.gada decembrī. Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti eksportēti par 174,569 miljoniem eiro (11,1%), kas ir par 93,8% vairāk nekā pirms mēneša un 4,1 reizi vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas 146,354 miljonu eiro apmērā (9,3%), kas ir par 6,8% mazāk nekā pirms mēneša un par 4,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu 2021.gada decembrī salīdzinājumā ar 2020.gada decembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 70,4 miljoniem eiro.
Importā decembrī lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftai un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 191,294 miljonu eiro vērtībā (11,4% no kopējā importa apmēra),
kas ir par 41,4% vairāk nekā novembrī un 2,7 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas ievestas 190,076 miljonu eiro vērtībā (11,3%), kas ir par 1,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 11,4% vairāk nekā pirms gada, kā arī mehānismi un mehāniskās ierīces, kas ievestas 173,84 miljonu eiro vērtībā (10,4%), kas ir par 1,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 26,7% vairāk nekā 2020.gada decembrī.
Statistikas pārvaldē norāda, ka minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas importa kāpumu 2021.gada decembrī salīdzinājumā ar 2020.gada decembri ietekmēja elektroenerģijas importa pieaugums par 48,2 miljoniem eiro jeb 4,5 reizes.
Decembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (22% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11%), Krievija (6,6%) un Vācija (5,9%). Savukārt nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (19,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,7%), Polija (9,6%) un Igaunija (9,3%).
2021.gada decembrī Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2020.gada decembri kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 9,1 procentpunktu un bija 70,3%, savukārt kopējā importa vērtībā auga par 9,9 procentpunktiem - līdz 77%. Vienlaikus NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 2,7 procentpunktiem un veidoja 11%, bet importā pieauga par 3,2 procentpunktiem un bija 11,8%.
Pērn decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 111 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 52 valstīm.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, komentējot pērnā gada eksporta rādītājus, norāda, ka Latvijas uzņēmēji pat visgrūtākajos ierobežojumu apstākļos ir raduši inovatīvus risinājumus eksporta audzēšanai.
"Mazinot ierobežojumus un atbalstot mūsu uzņēmējus, ir paredzams eksporta pieaugums arī turpmāk," skaidro ministrs.
Ekonomikas ministrijā piebilst, ka pieprasījums noieta tirgos ir stabils, un tas vieš cerību, ka arī šogad eksports turpinās augt. Tomēr joprojām augstā nenoteiktība par Covid-19 globālo izplatību, kā arī augstās energoresursu cenas var negatīvi ietekmēt gan eksportējošo uzņēmumu, gan arī kopējās ekonomiskās attīstības izaugsmes tempu.
FM: Šogad eksporta pieauguma tempi būs būtiski zemāki nekā pērn
Sagaidāms, ka arī 2022.gadā Latvijas preču eksports turpinās savu attīstību, bet pieauguma tempi būs būtiski zemāki nekā pērn. 2021.gadā Latvijas preču eksporta pieaugums bija straujākais šajā desmitgadē, neskatoties uz pandēmiju un ieviestajiem ierobežojumiem, loģistikas traucējumiem un atsevišķu izejvielu deficītu, uzsver FM. Pērn preču eksporta vērtība palielinājās vidēji par 24%, sasniedzot 16,5 miljardus eiro un augstāko eksporta vērtību gada ietvaros, kopš tiek apkopoti ārējās tirdzniecības statistiskas dati.
FM atzīmē, ka straujš eksporta vērtības kāpums bija vērojams praktiski visa pagājušā gada garumā un pieaugums bija visās preču grupās. Tas nozīmē, ka eksporta kāpums bija visaptverošs un ārējā pieprasījuma uzlabojumu izjūt visas apstrādes rūpniecības apakšnozares.
Straujš preču eksporta pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet praktiski visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, tomēr Latvija ierindojas valstu grupā ar straujāko preču eksporta kāpumu, norāda FM.
Līdzīga situācija bija arī 2020.gadā kopumā, liecinot par Latvijas preču eksporta noturīgo konkurētspēju.
FM skaidro, ka eksporta kāpumu gan Latvijā, gan arī ES kopumā noteica labvēlīgā ārējā vide un straujāka nekā iepriekš prognozēts pasaules ekonomikas izaugsme pēc pandēmijas sākuma. Atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda datiem, pasaules iekšzemes kopprodukts 2021.gadā palielinājās par 5,9% pretstatā 3,1% kritumam 2020.gadā.
Vēl viens faktors, kas veicināja preču eksporta kāpumu nominālā izteiksmē pērn, bija izejvielu cenu pieaugums, ko ietekmēja straujāka pasaules ekonomikas atkopšanās, kā arī ieviestie ierobežojumi koronovīrusa izplatības mazināšanai, negatīvi ietekmējot ražošanas jaudas un piegādes ātrumu, skaidro FM. Tādējādi, piedāvājums atkopās lēnāk nekā pieprasījums, radot cenu spiedienu atsevišķās nozarēs. 2021.gadā pasaules biržās strauji pieauga naftas, gāzes, elektroenerģijas, koksnes, metālu un citu izejvielu cenas un tas ir atspoguļojies arī Latvijas ražotāju un eksporta vienības cenās. Reālā izteiksmē jeb izslēdzot cenu ietekmi, Latvijas preču eksporta vērtības kāpums būtu aptuveni 11% jeb uz pusi mazāks nekā faktiskajās cenās.
2021.gada decembrī preču eksporta vērtība palielinājās par 35,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi.
Gan pērnā gada decembrī, gan 2021.gadā kopumā lielāko devumu preču eksporta pieaugumā nodrošināja koksnes un koka izstrādājumu, metālu un to izstrādājumu, naftas un farmācijas produktu straujš eksporta pieaugums.
Sagaidāms, ka arī 2022.gadā preču eksports turpinās savu attīstību, bet pieauguma tempi būs būtiski zemāki nekā pērn, prognozē FM. Ekonomikas konfidence ES jeb lielākajam Latvijas tirdzniecības partnerim samazinās trešo mēnesi pēc kārtas, ko negatīvi ietekmēja jaunā Covid-19 paveida izplatība, kā arī augstas energoresursu cenas, radot negatīvu spiedienu uz patēriņu. Konfidences pasliktinājums ES vērojams patērētājiem un pakalpojumu nozarēs, kamēr Latvijas preču eksportam svarīgākajās nozarēs, piemēram, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, konfidences radītāji vidēji ES paliek stabili.
FM uzsver, ka Latvijas preču eksports ir veiksmīgi pārvarējis pandēmijas negatīvo ietekmi, kamēr pakalpojumu eksports joprojām to izjūt. Aktuālākie dati par 2021.gada 11 mēnešiem liecina, ka Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība palielinājās vien par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 11 mēnešiem. Pakalpojumu eksporta vērtību labvēlīgi ietekmēja telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu, kā arī transporta pakalpojumu eksporta pieaugums.
Savukārt ārvalstu tūristu izdevumu apjoms 2021.gada 11 mēnešos ir samazinājies par 40,9%. FM atzīmē, ka šāds kritums ir ļoti straujš, ņemot vērā arī to, ka 2020.gadā ārvalstu tūristu izdevumi samazinājās par 58,5%, būtiski samazinot pakalpojumu eksporta kopējo apjomu.
