Iemesli, kādēļ Ķīna negrasās atteikties no "nulles kovida" politikas

FOTO: AP/Scanpix

Ķīnā joprojām spēkā ir ļoti skarbi koronavīrusa izplatības ierobežojumi, kādi citās valstīs tika ieviesti pandēmijas sākumā. Olimpiskās spēles un jaungada svētki kļuva par iemeslu vēl vairāk pastiprināt šos ierobežojumus.

Eksperti norāda, ka “nulles kovida” stratēģija, kas izrādījās veiksmīga 2020. gadā pret alfas paveidu, pret lipīgāko omikronu diez vai būs tik efektīva. Tomēr, neraugoties uz riskiem, ka turpmāk šādi drakoniski ierobežojumi var sāpīgi atspēlēties uz ekonomiku, Ķīnas varasiestādes negrasās no šīs politikas atteikties.

Kas noticis?

Jaungada svinības Ķīnā ir laiks, kad valstī ir liels gan iekšējā, gan ārējā tūrisma uzplaukums. Tomēr pēdējo divu gadu laikā situācija ir mainījusies, jo stingros ierobežojumus neviens nav atcēlis. Ķīna ir vienīgā valsts pasaulē, kas turpina uzturēt nulles kovida politiku. Neraugoties uz zemo saslimstības līmeni, Ķīna pat nedomā mīkstināt ierobežojumus.

1.februārī Ķīnā tika svinēts Jaunais gads pēc Mēness kalendāra, un tika noteiktas brīvdienas līdz 6. februārim. Turklāt, Pekinā no 4. līdz 20. februārim arī notiek Olimpiskās spēles, kas notiek pie tukšām tribīnēm. Šajā laikā valstī notiek masveida testēšana, kā arī ir noteikti ierobežoti lokdauni. Ķīna ir veikusi visu iespējamo, lai izolētu ārvalstu delegācijas, kas ieradušās olimpiskajās spēlēs, tādēļ visa olimpisko spēļu norise ir nodēvēta par milzīgu burbuli, ziņo “The New York Times”.

“Financial Times” norāda, ka pašlaik Ķīnā esošie ierobežojumi faktiski ir tādi paši kā 2020. gada sākumā. Lai veiktu braucienu turpat Ķīnas robežās, ir nepieciešams nodot PĶR testu, bet saņemt Ķīnas vīzu ir teju neiespējami. Vietās, kur atklāts kaut tikai viens saslimšanas gadījums, nekavējoties tiek ieviesta karantīna. Kopš decembra izolētas ir trīs pilsētas, kurās dzīvo vairāk nekā 20 miljoni cilvēku, bet vēl vairākos desmitos pilsētu noteikti ierobežoti lokdauni.

Brīžiem situācija nonāk līdz absurdam. Medijos pavīdējis stāsts par kādu sievieti, kura otrajā randiņā devās iepazīties ar sava jaunā drauga vecākiem, un… Palika pie vīrieša uz 30 dienām, jo vietējās varasiestādes vienā mirklī slēdza visu rajonu uz karantīnu. (Šis gan ir stāsts ar laimīgām beigām, jo pāris pēc šī mēneša izlēma apprecēties.)

Šanhajā 40 cilvēki bija spiesti pavadīt nakti lielveikalā, jo tā telpā bija kāds cilvēks, kurš bija kovida slimnieka kontaktpersona. Tajā pašā pilsētā vairāk nekā 200 cilvēku uz 58 stundām biznesa centrā bija ieslēgti, jo nebija skaidri viņu koronavīrusa testu rezultāti.

Ķīnā saslimšanas rādītāji ir zemi – 17. februārī Ķīnā atklāti vien 87 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet jauni nāves gadījumi šogad nav fiksēti, ņemot vērā “Our World in Data” pieejamos datus. Visā pandēmijas laikā Ķīnā ar kovidu oficiāli reģistrēti 120 tūkstoši gadījumi, no kuriem miruši 4849 pacienti, bet vakcinācijas līmenis ir 88%.

Kādēļ Ķīna nemazina ierobežojumus?

FT skaidro, ka nulles tolerance pret kovidu ir saistāma ar Ķīnas veselības sistēmas trūkumiem – Ķīnas slimnīcas nespējot tikt galā ar milzīgu pacientu pieplūdumu. Ķīnas izdevumi veselības sistēmai sastāda 5% no IKP, un valstī uz katriem 10 000 cilvēku ir 20 ārsti, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā OECD valstīs. Vietu skaits reanimācijās Ķīnā ir vidēji 25% no OECD vidējā rādītāja. Īpaši slikta situācija ir ārpus lielajām pilsētām.

“Ķīnas veselības sistēma “knapi” pārcieta pirmo vilni 2020. gadā, un pastāv risks, ka Ķīna vienkārši netiks galā, ja saslimstības rādītāji atkal sāks pieaugt,” skaidro investīciju bankas “Jefferies” pārstāvji.

Vēl viens nozīmīgs faktors – nozīmīga sabiedrības daļa ir vecāka gadagājuma cilvēki, kam ir grūtāk pārciest koronavīrusu. Zemā Ķīnas vakcīnu efektivitāte (it īpaši pret deltu un omikronu) situāciju apgrūtina. Kā norāda “Bloomberg”, agrīnā vakcinācija izrādījās koks ar diviem galiem – it kā vakcinācijas aptvere ir augsta, taču imunitātes tāpat nav. Tāpat Ķīnas varasiestādes joprojām baidās no Uhaņas scenārija (pandēmijas sākumā) un baidās, ka kaut kas tamlīdzīgs var atkārtoties.

Lai attaisnotu drastiskos ierobežojumus, varasiestādes atsaucas uz Ķīnas slimību kontroles un profilakses centra pētījumu, kas publicēts novembrī. Tajā teikts, ka ja ierobežojumi tiks mīkstināti, tas radīs simtiem jaunu saslimšanas gadījumu dienā, bet vairākiem tūkstošiem būs nopietni simptomi.

Politiskais jautājums

Bez objektīviem iemesliem pieturēties pie šīs politikas, Ķīnas valdībai ir arī citi motīvi. Sji Dzjiņpiņs nākamgad plāno turpināt darbu prezidenta amatā, sākot trešo termiņu, tāpēc viņam īpaši svarīgi ir noturēt stabilitāti valstī. Stingri ierobežojumi viņam tikai palīdz, bet vairāki ierobežojumi var saglabāties arī pēc pandēmijas beigām.

Eksperti spriež, ka nulles kovida politika palīdz minimizēt sociālo haosu un saglabāt Ķīnas Komunistiskās partijas leģitimitāti. Turklāt, Ķīna šādi var pierādīt, ka “vienpartijas sistēma labāk spēj tikt galā ar pandēmiju nekā demokrātija, piemēram, ASV, kur mirušo skaits tuvojas 900 tūkstošiem cilvēku,” bilst aģentūra “Bloomberg”.

Turklāt, robežu slēgšana palīdz Dzjiņpinam restrukturizēt Ķīnas sabiedrību, veicot svarīgas ekonomiskas reformas, pastiprinot kontroli pār biznesu un kultūras dzīvi. Pandēmijas sākumā Ķīnas prezidents bija visai ievainojamā situācijā, un bija nepieciešams pilnībā pārņemt kontroli pār valsts norisēm, un nulles kovida politika to ir palīdzējusi sasniegt.

Sabiedrība

Lai cik dīvaini nebūtu, drakoniskie ierobežojumi Ķīnas sabiedrībā nav radījuši pretestību un lielākā daļa ķīniešu atbalsta šos ierobežojumus. Eksperti norāda, ka tā ir komunismā audzināta pārliecība, ka “individuālās brīvības ir jāziedo kolektīvā labuma vārdā, pretējā gadījumā sāksies haoss”.

Tomēr – pastāv arī pretestība ierobežojumiem, kam ir lokāls raksturs. Piemēram, Sijaņas pilsētā, kas tika izolēta decembrī omikrona dēļ, cilvēki protestēja pret preču trūkumu veikalos. Varasiestādes reaģēja uz protestiem, solot uzlabot situāciju ar preču piegādi un mazinot cenas cūkgaļai un dārzeņiem.

Pēdējā laikā Ķīnā aug neapmierinātība ar varasiestāžu rīcību, tomēr par to atklāti runā tikai retais. “Ekonomiskā situācija ir briesmīga – daļa no politiķu rīcības ir tāla no racionālas,” vietējo uzņēmēju citē “Financial Times”, kurš norāda, ka cilvēki redz – omikrona gadījumā stingrie ierobežojumi ne vienmēr ir efektīvi.

Ekonomika

Neraugoties uz ierobežojumiem, Ķīnas ekonomika kopumā ir gandrīz atkopusies pēc krituma, kas bija vērojams pirmajos pandēmijas mēnešos. Iekšējā patēriņa jomā vēl ir “vājās vietas”, taču eksports un mazumtirdzniecība ir sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Līdz koronavīrusa pandēmijai, Ķīnas iedzīvotāji ik gadu veica vairāk nekā 170 miljonus braucienu uz ārzemēm, kur tika tērēti aptuveni 250 miljardi dolāru. Tomēr pašlaik, paliekot Ķīnā, šī nauda tiek vai nu taupīta, vai tērēta vietējā tirgū.

Tiesa gan, Starptautiskais Valūtas fonds ieteica Ķīnai pārskatīt nulles tolerances politiku, jo tā rada riskus globālajai ekonomikai, raksta “The Guardian”. Lokālās blokādes Ķīnā nereti rada problēmas starptautiskajās piegāžu ķēdēs. HSBC ekonomisti brīdina, ka ja Ķīna ar saviem ierobežojumiem nespēs apturēt omikronu, tas radīs būtiskas nepatikšanas visai pasaulei.

Kas tālāk?

Ķīnas varasiestādes tuvākajā nākotnē neatteiksies no nulles kovida politikas. Tomēr – varētu sekot masu revakcinācija. Novembrī Ķīnas regulatori deva zaļo gaismu “Pfizer/BioNTech” ražotās vakcīnas izmantošanu balstvakcinācijai tiem cilvēkiem, kas vakcinējušies ar Ķīnas ražotajām vakcīnām. Turklāt – Ķīnā notiek jaunas vakcīnas izstrāde, kas varētu būt efektīvāka, nekā iepriekšējās Ķīnas ražotās vakcīnas.

Eksperti norāda, ka ar pašreizējām vakcīnām Ķīnai nav nekādu iemeslu atcelt nulles kovida politiku, jo ar omikrona izplatību, valstī varētu tikt ieviesti vēl stingrāki ierobežojumi.

Daudzi Ķīnas politikas eksperti uzskata, ka varasiestādēm nebūs tik vienkārši atcelt ierobežojumus – propaganda ir bijusi pārāk spēcīga. “Pirms noņemt gleznas”, Pekinai vispirms ir jāpārliecina pilsoņi, ka tas nav bīstami. Dzjiņpinam nebūs vienkārši “eleganti” atteikties no tā, ko vietējie propagandas mediji sauc par “totālu tautas karu pret Covid-19”. Ķīnas varasiestādēm pastāv bažas, ka ierobežojumu atcelšana sabiedrībā var tikt uztverta kā valdības stratēģijas izgāšanās.

Tomēr kopsaucējs ir viens – pašreizējie ierobežojumi Ķīnā nespēs likt šķēršļus omikronam. Pekinai nāksies vai nu atzīt, ka ierobežojumi vairs nestrādā, vai nu tos vēl vairāk ierobežot. Tādēļ “Eurasia Group” analītiķi Ķīnas nulles kovida politiku ir likuši pirmajā vietā savā 2022. gada risku reitingā. Ekonomisko un sociālo seku dēļ “visefektīvākā vīrusa apkarošanas politiku ir kļuvusi par mazāk veiksmīgu”.

Uz augšu
Back