Eksperti spriež, ka nulles kovida politika palīdz minimizēt sociālo haosu un saglabāt Ķīnas Komunistiskās partijas leģitimitāti. Turklāt, Ķīna šādi var pierādīt, ka “vienpartijas sistēma labāk spēj tikt galā ar pandēmiju nekā demokrātija, piemēram, ASV, kur mirušo skaits tuvojas 900 tūkstošiem cilvēku,” bilst aģentūra “Bloomberg”.
Turklāt, robežu slēgšana palīdz Dzjiņpinam restrukturizēt Ķīnas sabiedrību, veicot svarīgas ekonomiskas reformas, pastiprinot kontroli pār biznesu un kultūras dzīvi. Pandēmijas sākumā Ķīnas prezidents bija visai ievainojamā situācijā, un bija nepieciešams pilnībā pārņemt kontroli pār valsts norisēm, un nulles kovida politika to ir palīdzējusi sasniegt.
Sabiedrība
Lai cik dīvaini nebūtu, drakoniskie ierobežojumi Ķīnas sabiedrībā nav radījuši pretestību un lielākā daļa ķīniešu atbalsta šos ierobežojumus. Eksperti norāda, ka tā ir komunismā audzināta pārliecība, ka “individuālās brīvības ir jāziedo kolektīvā labuma vārdā, pretējā gadījumā sāksies haoss”.
Tomēr – pastāv arī pretestība ierobežojumiem, kam ir lokāls raksturs. Piemēram, Sijaņas pilsētā, kas tika izolēta decembrī omikrona dēļ, cilvēki protestēja pret preču trūkumu veikalos. Varasiestādes reaģēja uz protestiem, solot uzlabot situāciju ar preču piegādi un mazinot cenas cūkgaļai un dārzeņiem.
Pēdējā laikā Ķīnā aug neapmierinātība ar varasiestāžu rīcību, tomēr par to atklāti runā tikai retais. “Ekonomiskā situācija ir briesmīga – daļa no politiķu rīcības ir tāla no racionālas,” vietējo uzņēmēju citē “Financial Times”, kurš norāda, ka cilvēki redz – omikrona gadījumā stingrie ierobežojumi ne vienmēr ir efektīvi.
Ekonomika
Neraugoties uz ierobežojumiem, Ķīnas ekonomika kopumā ir gandrīz atkopusies pēc krituma, kas bija vērojams pirmajos pandēmijas mēnešos. Iekšējā patēriņa jomā vēl ir “vājās vietas”, taču eksports un mazumtirdzniecība ir sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Līdz koronavīrusa pandēmijai, Ķīnas iedzīvotāji ik gadu veica vairāk nekā 170 miljonus braucienu uz ārzemēm, kur tika tērēti aptuveni 250 miljardi dolāru. Tomēr pašlaik, paliekot Ķīnā, šī nauda tiek vai nu taupīta, vai tērēta vietējā tirgū.
Tiesa gan, Starptautiskais Valūtas fonds ieteica Ķīnai pārskatīt nulles tolerances politiku, jo tā rada riskus globālajai ekonomikai, raksta “The Guardian”. Lokālās blokādes Ķīnā nereti rada problēmas starptautiskajās piegāžu ķēdēs. HSBC ekonomisti brīdina, ka ja Ķīna ar saviem ierobežojumiem nespēs apturēt omikronu, tas radīs būtiskas nepatikšanas visai pasaulei.
Kas tālāk?
Ķīnas varasiestādes tuvākajā nākotnē neatteiksies no nulles kovida politikas. Tomēr – varētu sekot masu revakcinācija. Novembrī Ķīnas regulatori deva zaļo gaismu “Pfizer/BioNTech” ražotās vakcīnas izmantošanu balstvakcinācijai tiem cilvēkiem, kas vakcinējušies ar Ķīnas ražotajām vakcīnām. Turklāt – Ķīnā notiek jaunas vakcīnas izstrāde, kas varētu būt efektīvāka, nekā iepriekšējās Ķīnas ražotās vakcīnas.
Eksperti norāda, ka ar pašreizējām vakcīnām Ķīnai nav nekādu iemeslu atcelt nulles kovida politiku, jo ar omikrona izplatību, valstī varētu tikt ieviesti vēl stingrāki ierobežojumi.
Daudzi Ķīnas politikas eksperti uzskata, ka varasiestādēm nebūs tik vienkārši atcelt ierobežojumus – propaganda ir bijusi pārāk spēcīga. “Pirms noņemt gleznas”, Pekinai vispirms ir jāpārliecina pilsoņi, ka tas nav bīstami. Dzjiņpinam nebūs vienkārši “eleganti” atteikties no tā, ko vietējie propagandas mediji sauc par “totālu tautas karu pret Covid-19”. Ķīnas varasiestādēm pastāv bažas, ka ierobežojumu atcelšana sabiedrībā var tikt uztverta kā valdības stratēģijas izgāšanās.
Tomēr kopsaucējs ir viens – pašreizējie ierobežojumi Ķīnā nespēs likt šķēršļus omikronam. Pekinai nāksies vai nu atzīt, ka ierobežojumi vairs nestrādā, vai nu tos vēl vairāk ierobežot. Tādēļ “Eurasia Group” analītiķi Ķīnas nulles kovida politiku ir likuši pirmajā vietā savā 2022. gada risku reitingā. Ekonomisko un sociālo seku dēļ “visefektīvākā vīrusa apkarošanas politiku ir kļuvusi par mazāk veiksmīgu”.