/nginx/o/2022/02/23/14383373t1hc599.jpg)
Skotijas pētnieki vēsta, ka uz vienas no Skotijas salām atrastā spārnotā reptiļa fosilija ir iepriekš nezināms pterozauru paveids, turklāt lielākais no zināmajiem Juras perioda pterozauriem.
Edinburgas universitātes pētnieku komanda atklāja, ka pterozaurs dzīvojis aptuveni pirms 170 miljoniem gadu un ir ārkārtīgi labi saglabājies. Fosilija tika atrasta 2017. gadā, tomēr tikai tagad ir izpētīta, rakstīts izdevumā “UPI”.
“Pterozauri, kas tik labi saglabājušies, ir ļoti liels retums. Parasti tie ir ieslēgti akmens veidojumos Brazīlijā un Ķīnā, tomēr tagad mēs izcili labi saglabājušos pterozauru esam atraduši Skotijā,” vēstīja pētījuma galvenā autore Natālija Jagielska.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”, rakstīts, ka pterozauru dobie kauli šo dzīvnieku fosilijas padarīja īpaši trauslas, tāpēc tās ir ļoti retas. Tāpēc vēl jo lielāks pārsteigums atrast pterozaura fosiliju tik labā stāvoklī.
“Tā asajiem, zivis kampjošajiem zobiem joprojām ir saglabājusies spīdīga emalja. Liekas, ka tas nomiris vien pirms dažām nedēļām,” piebilda Jagielska.
Pētnieku komanda arī atklāja, ka spārnu plētums pterozauram, kas nodēvēts par “Dearc sgiathanach” (no gēlu valodas - spārnotais reptilis), bija teju 2,5 metri. Lielāks nekā citiem iepriekš zināmajiem pterozauriem.
Pētnieki saka, ka turpinās pētīt šo fosiliju, cerot uzzināt vairāk par to, kā pterozaurs dzīvojis un lidojis.