Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā šogad februārī bija pozitīvi, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpināja uzlaboties, joprojām bija negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
2022.gada februārī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā bija 4,3%, salīdzinājumā ar janvāri uzrādot kāpumu par trim procentpunktiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies gandrīz visās šīs jomas apakšnozarēs, informē statistikas pārvaldē.
Tostarp visoptimistiskākie bija uzņēmēji automobiļu, kā arī to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kur noskaņojuma rādītāji februārī bija attiecīgi 11,1% un 6,5%. Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums bija -3,9%, taču pārtikas preču mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar janvāri, fiksēta visstraujākā uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās - par 8,6 procentpunktiem. Savukārt zemākais noskaņojuma rādītājs februārī bija degvielas mazumtirdzniecībā (-13,2%), un šī ir vienīgā mazumtirdzniecības apakšnozare, kur uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir pasliktinājies.
Februārī 16% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs kopš pagājušā gada oktobra saglabājas samērā stabils - robežās no 14% līdz 16%.
Vienlaikus februārī būtiski pieaudzis mazumtirgotāju skaits, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši pieprasījuma trūkumu (33%). Nozīmīgas mazumtirgotāju daļas (35%) darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības apakšnozarē. Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 37% respondentu, un kopš novembra šis īpatsvars ik mēnesi samazinās. Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti februārī ir minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu, kas sadārdzina izmaksas. Autotirdzniecības nozarē minētas problēmas ar tirdzniecībai domāto preču (automobiļu un to detaļu) pieejamību un piegādi.
Pakalpojumu sektorā 2022.gada februārī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija 6,4%, kas salīdzinājumā ar janvāri ir uzlabojums par 2,1 procentpunktu.
Statistikas pārvaldē norāda, ka noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari.
Tostarp optimistiskākie februārī bija uzņēmēji apdrošināšanas (40,7%) juridisko un grāmatvedības pakalpojumu (16,7%) nozarēs, kā arī datorprogrammēšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4%). Zemākie noskaņojuma rādītāji februārī bija uzņēmējiem izmitināšanā un ēdināšanā (-24,9%) un apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 19%). Negaidīti zems noskaņojuma rādītājs februārī bija pasta un kurjeru nozarē (-22,2%), kas salīdzinājumā ar janvāri samazinājies par 38,9 procentpunktiem. Analizējot noskaņojuma rādītāja komponentes šajā nozarē, secināts, ka straujo noskaņojuma pasliktināšanos visvairāk ietekmē turpmākajos trijos mēnešos sagaidāmais pieprasījuma samazinājums pēc sniegtajiem pakalpojumiem. Kopumā februārī noskaņojums bija pozitīvs 17, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē (ūdens transportā) noskaņojuma rādītājs bija vienādi ar nulli.
Statistikas pārvaldē norāda, ka 35% pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar janvāri, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 20%, kamēr 26% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 23% - darbaspēka trūkums.
Noskaņojuma rādītājs būvniecībā februārī, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bija -3,3%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojums par 2,3 procentpunktiem. Salīdzinot ar janvāri, februārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trijos mēnešos. Noskaņojuma rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās - ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi - šādu atbildi snieguši 46% respondentu, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada februārī.
Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām bija nepietiekams pieprasījums - šādu atbildi atzīmējuši 29% aptaujāto uzņēmēju, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par diviem procentpunktiem. Savukārt par diviem procentpunktiem pieaudzis uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo darbaspēka trūkums, sasniedzot 27%. Covid-19 negatīvo ietekmi februārī atzīmējuši 9% uzņēmumu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā janvārī, bet 16% apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši ierobežojošie faktori, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada februāri ir pieaugums par diviem procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs februārī salīdzinājumā ar janvāri uzlabojies par 2,9 procentpunktiem - līdz 1,9%. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums), kā arī gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazināšanās.
Lielākais noskaņojuma rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, dzērienu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana, kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana. Savukārt samazinājums bija tekstilizstrādājumu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā.
Salīdzinot ar janvāri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu - šādu atbildi atzīmējuši attiecīgi 27% un 16% aptaujāto uzņēmēju. Savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma un finansiālu grūtību ietekme - šādu atbildi norādījuši attiecīgi 30% un 10% respondentu.
Covid-19 ietekmi februārī atzīmējuši 9% apsekoto uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājums par vienu procentpunktu. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī energoresursu, izejvielu cenu kāpums, bet 28% apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.
2022.gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 102,53, (iepriekšējā mēnesī - 99,3).
Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām Eiropas Savienības valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
