Ķīna signalizē, ka tā varētu būt kā vidutājs starp Ukrainu un Krieviju

Ķīnas varasiestādes ziņo, ka Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji savā pirmajā telefonsarunā ar Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu kopš kara sākuma sacīja, ka “Pekina izsaka nožēlu, ka ir sācies karš”, tāpat izteiktas “milzīgas bažas par nodarīto kaitējumu civiliedzīvotājiem”.

Ķīnas valstij piederošā televīzija norāda, ka Kuleba aicinājis Ķīnu izmantot savu ietekmi un būt par vidutāju, meklējot diplomātisku konflikta risinājumu ar Krieviju.

Ķīnas Ārlietu ministrija norāda, ka telefonzvana iniciators bija Ukrainas puse. Abi ministri apsprieduši arī to, kā īstenot vairāk nekā 6000 Ķīnas pilsoņu evakuāciju no Ukrainas.

“Ukraina vēlas stiprināt komunikāciju ar Ķīnu, un tai nav iebildumu, ja Ķīna spēlētu vidutāja lomu pamiera noslēgšanā,” citēts Kuleba.

Sarunas laikā Ķīnas ārlietu ministrs atkārtoti apliecinājis Ķīnas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, atzīmējot divpusējo attiecību stratēģisko raksturu. Ķīnas ministrs Kulebam uzsvēris, ka Ķīna ir gatava pielikt visas pūles, lai ar diplomātijas palīdzību izbeigtu karu Ukrainas teritorijā, tostarp kā pastāvīgā ANO Drošības padomes dalībvalsts ar VETO tiesībām.

Kuleba, savukārt, izcēla faktu, ka Ķīnas distancējusies no Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma noteikt Krievijas armijā īpašo kaujas režīmu.

Vana zvans ar Kulebu noticis laikā, kad Krievijas armija smagi bombardējusi Ukrainas otru lielāko pilsētu Harkivu, otrdienas rītā nometot bumbu pie vietējās administrācijas ēkas, nogalinot 10 civiliedzīvotājus.

Rietumvalstis izrāda solidaritāti ar Ukrainu, izdarot spiedienu pret Krieviju ar sankcijām. Ķīna, savukārt, iestājas pret sankciju noteikšanu pret Krieviju, uzsverot, ka “dialogs ir vienīgais veids, kā apturēt kaujas”. Ķīna gan uzmanīgi sekojot līdzi konfliktam un Vans aicinājis objektīvi skatīties uz Krievijas rīcību pret tās kaimiņu.

Vans pauda, ka “vienas valsts drošības jautājumus nevajadzētu risināt uz citu valstu drošības rēķina”, savukārt reģionālo drošību “nevar realizēt ar militāro bloku paplašināšanu”.

“Ķīna cenšas ieturēt balansētu pozīciju, nostājoties Krievijas “nacionālo drošības interešu pusē”, taču tajā pašā laikā nesadedzināt tiltus ar Rietumiem. Pekina nebūs tā, kas nostāsies pret Krieviju. Putins to zināja. Lai arī ko Krievija darītu, Pekina nenostāsies pret to, jo abām valstīm ir nesaskaņas ar ASV,” sacīja Vašingtonas Stimsona centra Austrumāzijas programmas direktors Jans Suns.