Pk, 30.09.2022.

VNĪ: Energoresursu cenu svārstību un kara Ukrainā dēļ būs korekcijas projektu īstenošanā

TVNET/LETA
VNĪ: Energoresursu cenu svārstību un kara Ukrainā dēļ būs korekcijas projektu īstenošanā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Edijs Pālens/LETA

Energoresursu cenu kāpums un karadarbības Ukrainā dēļ kavētās piegādes radīs korekcijas projektu īstenošanā plānotajā laikā un budžetā, tomēr būvniecība Latvijā nav apstājusies, pauda VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš uzsver, ka VNĪ prioritāte ir nodrošināt darbu nepārtrauktību valsts pasūtītajos projektos.

Griškevičs norāda, ka VNĪ pārvalda un attīsta dažāda veida valsts nozīmes projektus, tostarp būtiskus valsts drošības objektus. Šobrīd to īstenošanai iespējami īsākā laikā ir vitāla nozīme, bet paredzams, ka jaunie apstākļi radīs korekcijas projektu īstenošanai plānotajā laikā un budžetā.

Būtisks cenu kāpums tika novērots jau pirms karadarbības Ukrainā, atgādina Griškevičs, atzīmējot, ka noteiktās kategorijās būvmateriālu cenu pieaugums pagājušā gada laikā sasniedza arī 80% un vairāk, it īpaši tas skāra kokmateriālu izmaksas, kur kāpums bija vairāk nekā 2,3 reizes, metāla izmaksas, kur kāpums bija par 80%, kā arī betona un darbaspēka izmaksas. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstījās no 5% līdz 20%.

Griškevičs uzsver, ka esošā situācija ir jauna un nav salīdzināma ar 2021.gada būvmateriālu cenu kāpumu un darbaspēka trūkumu, kas jau pērn atsevišķos projektos radīja objektīvu termiņa pagarinājumu.

Pēc Griškeviča prognozētā, būvniecības izmaksas šogad varētu pieaugt par 20% un vairāk.

Viņš norāda, ka situācija mainās ļoti dinamiski, un tās patieso ietekmi varēs vērtēt pēc aptuveni pusgada. Pašreiz tā rada nepieredzētus un neparedzamus cenu kāpumus. Ja karadarbība Ukrainā beigsies drīzumā, skaidras cenu aplēses būs redzamas vasaras sākumā, kad situācija Eiropā un būvniecības tirgū kopumā stabilizēsies.

Griškevičs prognozē, ka visstraujākās būvniecības izmaksu izmaiņas būs martā, aprīlī un maijā. Šobrīd nozare vēl tikai pielāgojas jaunajiem strauji mainīgajiem apstākļiem.

Tāpat viņš norāda, ka VNĪ jau šobrīd redz starptautiskās politiskās situācijas un energoresursu cenu kāpuma radīto ietekmi uz būvniecības nozari un atsevišķu izejmateriālu tirgiem kopumā.

Griškevičs skaidro, ka izmaksu nenoteiktība tuvākajā laikā skars visus objektus - gan tos, kur jau ir noslēgti būvdarbu un projektēšanas līgumi, gan tos, kuros ir izsludināti iepirkumi par darbu veikšanu. Šobrīd VNĪ individuāli un kritiski izvērtē katra projekta īstenošanas iespējas un kopīgi ar lietotājiem un būvkomersantiem, ja viņi jau ir iesaistīti projekta īstenošanā, meklē iespējami labākos risinājumus, lai nodrošinātu projektu īstenošanu un darbu nepārtrauktību.

Būvkomersantu iesniegtie piedāvājumi publiskajos iepirkumos parādīs šā brīža aktuālo situāciju nozarē, skaidro Griškevičs. Viens no šādiem projektiem ir Austrumu robežas izbūves projekts, kurā ir izsludināta atkārtota cenu aptauja un kuras rezultāti būs zināmi tuvāko nedēļu laikā.

Griškevičs norāda, ka šis valsts drošībai kritiski svarīgais projekts ir viens no piemēriem, kā iespējams risināt situāciju, kad būvkomersants ir spiests atsaukt iesniegto piedāvājumu pirms līguma parakstīšanas no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ, vienlaikus nodrošinot projekta tālāku īstenošanu. 2021.gada nogalē VNĪ izsludināja cenu aptauju, kurā sešu būvkomersantu konkurencē uzvarēja SIA "Citrus Solutions".

Griškevičs informē, ka piedāvājumu "Citrus Solutions" iesniedza 20 dienas pirms karadarbības sākuma, taču, politiskajai situācijai mainoties, mainījās arī dažādi ar būvniecību saistīti riski, viss metālapstrādes tirgus. Būvkomersantiem bija jāpārorientējas, jāmaina piegādātāji, bet ražotājiem bija strauji jārisina izejmateriālu piegādes problēmas, kas radās līdz ar pasaules valstu, tostarp Eiropas Savienības un Latvijas piemērotajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju.

Vienlaikus Griškevičs uzsver, ka visos projektos izsludināt jaunas cenu aptaujas nav iespējams, tādēļ VNĪ atzinīgi novērtē jaunākās Iepirkumu uzraudzības biroja veiktās izmaiņas, uz kuru pamata ir iespēja kompensēt neprognozēto cenu pieaugumu līdz 50%, ja ir pieejams papildu finansējums.

Griškeviča ieskatā, pašreizējā situācija ir jārisina nozares, nevis pasūtītāju un būvkomersantu līmenī, taču tas nav tik dinamisks process kā pašreizējās izmaiņas, tādēļ VNĪ izteikuši priekšlikumus arī Ekonomikas ministrijai un piedāvājuši dažādus risinājumus cenu indeksācijai valsts būvniecības pasūtījumos, piemēram, grozīt līgumus, fiksējot pašreizējās izpildes un izmaksas, un turpmāk indeksēt cenas, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) indeksus, pagarināt līgumu termiņus vai veikt vienreizēju indeksāciju konkrētajā brīdī, nosakot jaunu līguma summu atlikušajiem darbiem atbilstoši CSP indeksiem.

Tiek izskatīta iespēja arī apturēt līgumu darbību, būvkomersantam sniedzot tehnoloģisko pārtraukumu uz noteiktu termiņu, kamēr Ministru kabineta līmenī tiek izstrādāts un saskaņots turpmākās rīcības plāns, informē Griškevičs.

Viņš piebilst, ka potenciāli ir iespēja arī iesaldēt projektus, līdz situācija nostabilizēsies un būs iespējams prognozēt cenu kāpumu un materiālu pieejamību, tas dotu laiku arī uzņēmējiem pārorientēt darbību. Pastāv iespēja arī lauzt līgumu ar būvkomersantu, ja visas sarunas un piedāvātie risinājumi ir nesekmīgi, iesaldējot projekta īstenošanu, taču ilgtermiņā šāds risinājums būtu visneefektīvākais.

Griškevičs norāda, ka VNĪ prioritāte ir nodrošināt darbu nepārtrauktību valsts pasūtītajos projektos, ļaujot būvkomersantiem pārorientēties uz citiem tirgiem un piegādātājiem, jo notikumi ir būtiski mainījuši izejmateriālu tirgu un pieejamo materiālu apmēru. Visiem iesaistītajiem kopīgi ir jāmeklē risinājumi aktuālajiem izaicinājumiem un jārod līdzsvars starp termiņu, kvalitāti un finansēm.

VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu