Latvijas Banka pagājušajā gadā guva peļņu 20,908 miljonu eiro apmērā, kas ir par 21,5% mazāk nekā 2020.gadā, informēja Latvijas Bankas pārstāvji.
Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" 70% jeb 14,6 miljoni eiro no Latvijas Bankas 2021.gada peļņas tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, bet pārējā peļņas daļa tika ieskaitīta Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas pārstāvji informē, ka 2021.gadā izstrādāts un pieņemts jauns un moderns Latvijas Bankas likums, kas nosaka, kā vienotā institūcijā no 2023.gada 1.janvāra strādās centrālā banka un līdzšinējais finanšu sektora uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Latvijas Bankas un FKTK integrācijas procesa priekšdarbi sākti 2021.gadā, kad veiktas arī nozīmīgas pārmaiņas centrālās bankas vadības modelī, pārejot uz viena augstākā līmeņa pārvaldību un centrālās bankas valdei izbeidzot darbību.
Latvijas Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka pērn turpinājās zibmaksājumu infrastruktūras attīstība, ieviešot modernus un inovatīvus tehnoloģiskus risinājumus un esošajiem piesaistot jaunus finanšu tirgus privātā sektora un 2022.gada sākumā - arī publiskā sektora dalībniekus, proti, Valsts kasi.
Gada laikā zibmaksājumu servisā apstrādāto zibmaksājumu skaits pieauga 1,6 reizes, to apjomam palielinoties 2,5 reizes - pērn apstrādāti kopumā 18,4 miljoni zibmaksājumu 6,3 miljardu eiro apmērā. Gada beigās bija reģistrēti 609 000 zibsaišu, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada.
Tāpat Latvijas Bankā min, ka skaidrās naudas jomā panākta vienošanās ar finanšu nozari par skaidrās naudas pieejamības bankomātu tīkla ietvaros saglabāšanu. Arī turpmāk Latvijas Banka pievērsīs pastiprinātu uzmanību šim jautājumam, nodrošinot, lai sabiedrībai būtu izvēles iespējas norēķinos. To veicinās arī jauna naudas veida - digitālā eiro - ieviešana. Darbs šajā projektā notiek aktīvi, un tajā iesaistīti arī Latvijas finanšu tehnoloģiju nozares pārstāvji.
Pērn izstrādāta arī Latvijas Bankas ilgtspējības stratēģija. Pilnveidota bankas kopējās stratēģijas ieviešanas pārvaldības sistēma, turpinājās datu apstrādes kapacitātes palielināšana, īstenojot darbinieku apmācības mūsdienīgu datu apstrādes rīku jomā, kā arī sākot vairākus datu apstrādes automatizācijas pilotprojektus.
Latvijas Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka 2022.gada februāra beigās reģionu un globālo finanšu pasauli satricināja Krievijas uzbrukums Ukrainai. Kopdarbā ar Latvijas finanšu nozari īstenoti pasākumi, lai paaugstinātu drošību un noturību pret riskiem gan Latvijas Bankas uzturētajās maksājumu sistēmās, gan skaidrās naudas infrastruktūrā.
2022.gadā Latvijas Banka strādās gan ar monetārās politikas jautājumu risināšanu un maksājumu sistēmu pilnveides pasākumiem, gan jaunas Latvijas Bankas ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādi, turpinot aktīvi īstenot priekšdarbus sekmīgai FKTK integrācijai.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka mērķis ir nodrošināt tādu abu institūciju apvienošanos, lai 2023.gada 1.janvārī šīs nozīmīgās pārmaiņas notiktu raiti un nemanāmi.
Kazāks piebilst, ka Latvijas Banka turpinās aktīvi strādāt jau ierastajās darbības jomās, uzņēmēju un iedzīvotāju ikdienā arvien plašāk ieviešot inovatīvās maksājumu iespējas un zibprasījumus, skaidrās naudas jomā rūpējoties par tās pieejamību visā Latvijas teritorijā, attīstot ekonomikas pētniecību, arī jaunā statistisko datu veida - kartēm piesaistīto maksājumu datu - plašāku izmantošanu tautsaimniecības norišu analīzē, un tādējādi palīdzot ekonomikas politikas īstenotājiem pārdomātāku lēmumu pieņemšanā.
Atbilstoši likumam "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas 2021.gada finanšu pārskatu revīziju veica Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Latvijas Banka saņēmusi pozitīvu revidentu atzinumu par tās 2021.gada finanšu pārskatiem no revidentu komercsabiedrības SIA "Ernst & Young Baltic".
2020.gadā Latvijas Banka guva 26,646 miljonu eiro peļņu.