Veronika Mironova ir Krievijas pilsētas Voroņežas iedzīvotāja, kura vada dzīvnieku patversmi. Īsi pēc tam, kad pret Krieviju tika noteiktas sankcijas, viņa steidzās veidot speciālas kaķu barības krājumus, jo viņa baidījās, ka importa precēm un produktiem ļoti strauji kāps cenas, kā arī šie produkti vairs nebūs pieejami, vēsta “Financial Times”.
“Tikai pēc tam es sapratu, ka man to vajadzētu darīt savām vajadzībām,” sacīja Mironova. 39 gadus vecajai sievietei ir diabēts, un viņa rūpējas par māti, kurai arī ir šī slimība. Līdz šim sievietes pret slimību cīnījās ar medikamentiem no Dānijas, Īrijas un Japānas.
“Bija jau par vēlu. Zāles bija prom, insulīns arī Voroņežā vairs nebija pieejams. Arī Maskavā ar to bija problēmas,” sacīja Mironova, kuras mājas atrodas nepilnu 200 kilometru attālumā no robežas ar Ukrainu.
Sākot ar medicīniskām iekārtām, beidzot ar elektroniku, cenas ļoti daudziem produktiem Krievijā ir ievērojami kāpušas. Tas tādēļ, ka, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Rietumvalstis noteica sankcijas, kas radījušas ļoti nepatīkamas sekas Krievijas ekonomikai. Iedzīvotāji panikā metās pirkt to, ko vēl iespējams. Importa preču trūkums un cenu kāpums ir tikai dažas no problēmām – vēl dzīvi sadārdzina rubļa vērtības kritums.
Tā, piemēram, ārvalstīs ražotu automašīnu cena pagājušās nedēļas laikā kāpa par 16%, kamēr televizoru cenas palielinājās par 20%, putekļsūcēju cenas auga par 17%, bet mazāks kāpums viedtālruņiem – 12%.
“Radās liela panika, un tās izraisīts pieprasījuma pieaugums, kas radīja preču trūkumu.
Inflāciju pirmie sajuta “vidējās klases iedzīvotāji”, kuri steidzās nopirkt kaut ko ilgtermiņā. Nabadzīgākie iedzīvotāji inflāciju vēl tikai sajutīs,” sacīja Maskavā dzīvojošs ekonomists, kurš drošības apsvērumu dēļ vēlējas palikt anonīms.
Turklāt arī pārtikas produktu cenas ir kāpušas – cukuram, banāniem un tomātiem cenas mēneša laikā kāpušas par 15%.
Trešdien sankciju ietekmi uz ekonomiku atzina arī Krievijas diktators Vladimirs Putins, kurš bilda, ka tiks celtas iedzīvotāju pensijas un algas. “Es saprotu, ka augošās cenas ir radījušas problēmas cilvēku ienākumos. Valdība uzklausa iedzīvotājus, kas sūdzas par augstajām cenām,” teica Putins.
Uzņēmuma “Morning Consult” aptaujā secināts, ka iedzīvotāji, kas pelna mazāk par 50 000 rubļiem (pēc 17. marta kursa – 434 eiro) mēnesī, atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņu finansiālais stāvoklis ir pasliktinājies.
Ekonomisti paredz, ka sankciju, augstu procentu likmju, inflācijas, kapitāla aizplūšanas, investīciju neesamības un zemas patērētāju pārliecības kombinācija Krievijā šogad radīs dziļu recesiju. Reitingu aģentūra “Scope” prognozē, ka Krievijas ekonomika šogad saruks par 10%, lai gan vēl decembrī tika prognozēta 2,7% izaugsme.
Kara pirmajā nedēļā no Krievijas banku sistēmas aizplūda aptuveni 2,5 triljoni rubļu (21,7 miljardi eiro). Krievijas centrālā banka atzinusi, ka daudzi noguldītāji no bankām izņēmuši savus uzkrātos līdzekļus. Tomēr Centrālās bankas iejaukšanās ir spējusi puslīdz stabilizēt ekonomiku.
“Kara pirmajās dienās Krievijas iedzīvotāji no bankām izņēma vairākus triljonus rubļu, bet tagad šī nauda atgriežas bankās, tāpat arī nav bijis nevienas lielas bankas sabrukums,” norādīja Maskavā esošais ekonomists, kurš norāda, ka Krievijai ir izdevies novērst banku sistēmas sabrukumu.
Tomēr joprojām pastāv iespēja, ka Krievijā strauji pieaugs bezdarbs, it īpaši jomās, kas paļāvās uz importu, un kam tagad ir grūtības turpināt darbību. Tāpat daudzi Rietumu uzņēmumi, kas nodarbināja daudzus cilvēkus, nu ir pametuši Krievijas tirgu.
Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs pagājušajā nedēļā sacīja, ka “bezdarbnieku skaits, cerams, pieaugs mazāk par miljonu”.
Pašlaik Krievijas sociālajos tīklos ir redzams neviens vien materiāls, kurā vērojami tukši plaukti lielveikalos, un cilvēku cīņas par iespēju iegādāties cukuru vai graudus. Arī Mironova sacīja, ka Voroņežas lielveikali kļuvuši tukši.
“Cilvēki šeit masveidā iepērk cukuru, miltus un griķus. Mēs to nedarām, jo mūsu reģions ir pietiekami bagāts ar resursiem, lai mums nebeigtos pārtikas krājumi,” sacīja Mironova.
Kopumā pārtikas nozare ir tā, kuru sankcijas varētu skart vismazāk, norāda analītiķi. Tas tādēļ, ka Krievijas lielākie lielveikali jau kopš 2014. gada, kad tika noteiktas pirmās sankcijas saistībā ar Krimas okupāciju, paļaujas uz vietējiem ražotājiem, un veikalos ir relatīvi maz importa preču.
Tomēr kāda liela Krievijas tirgotāju tīkla vadītājs, kurš izvēlējās palikt anonīms, sacīja: “Problēmas būs ar importa precēm. Visas cenas importa precēm tiek celtas. Kas būs tālāk, nav skaidrs,” teica uzņēmējs, un atzina, ka jau pašlaik viņa vadītājā veikalu tīklā ir celtas cenas no ārvalstīm ievestajiem dzērieniem.
Tikmēr sociālajā tīklā “Vkontakte” (kas faktiski ir kļuvusi par galveno sociālo platformu pēc “Facebook” un “Instagram” aizliegšanas) kāda maizes cepēja no Sanktpēterburgas rakstīja, ka beļģu šokolādei un Francijas kakao cenas augušas par 25%. Tāpat arī piena produktiem un riekstiem ir ievērojami kāpušas cenas.
Daudzi krievi, kuri pelnīja naudu ārvalstu uzņēmumos, pašlaik faktiski ir palikuši bez iespējas tikt pie ienākumiem, jo viņi nevar saņemt naudu no ārvalstīm, jo “Visa”, “Mastercard”, “Western Union” un “PayPal” ir pārtraukušas darbību Krievijā. Daudzi iedzīvotāji ir pieteikušies Ķīnas “UnionPay” sistēmas kartēm, taču – ņemot vērā plastikāta karšu trūkumu, būs jāpagaida kāds laiks, lai šīs kartes saņemtu.
Voroņežas iedzīvotāja Mironova sacīja, ka viņai pašlaik nav izdevies atrast sev nepieciešamās zāles. Tie krājumi, kas viņai ir, būs pietiekami diviem mēnešiem. Viņa cer, ka valsts veselības serviss nodrošinās sievietei importa insulīnu, taču pastāv bažas, ka tas nebūs reāli.
Pašlaik Mironova ir uzkrājusi nomierinošos līdzekļus – tas ir vienīgais veids, kā viņa var pārvarēt stresu, kas radies kara dēļ, ko sieviete neatbalsta. Viņas mājas atrodas netālu no aviobāzes, tāpēc sieviete katru dienu dzird, kā lidmašīnas paceļas un lido Ukrainas virzienā.
“Mēs internetā pētām situāciju visās aptiekās, kuras norāda – medikamenti nav noliktavā, gaidiet piegādes. Cilvēki saprot, ka kādā brīdī lietas mainīsies, taču kad? Pēc mēneša? Diviem? Cik ilgam laikam ir jāpaiet, lai kaut kas mainītos?” jautā Mironova.
