FID priekšniece: Latvijā ir gandrīz 100 sankcionēti uzņēmumi

"Mums ir ļoti liela spēja rakt dziļāk, bet tādas sankcijas apjoma un sarežģītības ziņā neviens no mums vēl nav pieredzējis. Ir daudz sankciju, kur redzam netieša veida ietekmi. Daudz būs darba, lai pierādītu to saikni, sarežģīts laiks arī juridiski," tā, runājot par Eiropas Savienības ieviesto sankciju piemērošanu, uzsvēra Znotiņa. FID priekšniece neslēpa - ir daļa uzņēmēju, kas labi apzinās, kādi maksājumi nedrīkst tikt pieļauti, bet mēģina šīs sankcijas apiet. 

"Tas ir ļoti bīstami. [..] Ir izkristalizējušies arī profesionālo pakalpojumu sniedzēji, kas palīdz nodrošināt šo sankciju apiešanu," atklāja Znotiņa.

Par sankcijām raidījumā arī tika iztaujāta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile. Viņa uzsvēra, ka Latvijas banku sektors ir zinošs sankciju piemērošanā. "Mehānismi ir izveidoti, lai atrastu patiesos labuma guvējus, tiešā vai netiešā kontrolē esošus uzņēmumus.

Nepietiek ar sankciju saraksta skrīnēšanu, ir jārok dziļāk, un to finanšu sektors dara," pauda Purgaile.

Raidījumā viņa skaidroja, ka viss, kas saistīts ar Krieviju un Ukrainu, ir "praktiski tādā apturētā statusā." Kā norādīja Purgaile, maksājumi notiek manuāli, nekas nenotiek automātiski. "Pilnīgi viss, kas šobrīd nāk no vai iet uz Krieviju un Baltkrieviju, tiek izvērtēts," uzsvēra FKTK priekšsēdētāja.

Jau ziņots, ka Eiropas Savienības noteikusi sankcijas pret Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tāpat stājušās spēkā sankcijas par septiņu Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Vairāki uzņēmumi, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pārtraukuši sadarbību ne tikai ar agresoru Krieviju, bet arī Baltkrieviju.

Šī gada 24. februārī agresors Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā ar mērķi pilnībā okupēt Ukrainas teritoriju un apspiest ukraiņu tiesības būt par neatkarīgu valsti demokrātisko Eiropas valstu saimē.