VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 909 000 eiro pārdevusi industriālo ēku Ganību dambī 26, Rīgā, informēja valdes loceklis Andris Vārna.
Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 kvadrātmetri un 5132,5 kvadrātmetri, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 kvadrātmetri. Kopā ar ēkām tika piedāvātas divas zemes vienības 6072 kvadrātmetru platībā un 54 kvadrātmetru platībā.
Atklātajā e-izsolē īpašuma sākumcena bija 894 000 eiro, bet izsoles solis bija 5000 eiro. Izsolē starp trim pretendentiem īpašums par 909 000 eiro pārdots juridiskai personai.
Līgums par nekustamā īpašuma pārdošanu tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē Vārna.
Ēku kompleksu Ganību dambī 26 VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA "Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"".
Šobrīd ēkas kā noliktavu telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar VNĪ ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.
Atbilstoši VNĪ stratēģijai uzņēmums, sadarbojoties ar resoriem un to padotības iestādēm, lemj par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, iegūtos līdzekļus novirzot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā vai nododot to citiem valdītājiem, piemēram, pašvaldībām.
VNĪ vadībā 2022.gada pirmajā ceturksnī pārdoti 26 īpašumi par kopējo vērtību 1,54 miljoni eiro. No tiem 12 zemesgabali un piecas garāžas. Tika pārdotas arī trīs komerctelpas, četras vidi degradējošas būves, un citas būves.
Četri no pārdotajiem īpašumiem atradās Rīgā vai Pierīgā, pieci - Vidzemē, divi - Zemgalē, trīs - Kurzemē un 12 - Latgalē. Bez pārdotajiem īpašumiem VNĪ no pašvaldības pārņēmis vienu īpašums Vidzemē un pašvaldībām nodoti divi īpašumi Vidzemē un viens Latgalē.
Vārna skaidro, ka nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir piesardzīgs, taču nav apstājies, tāpēc VNĪ nekustamo īpašumu pārdošana norit atbilstoši plānam.
Pēc kompānijā paustā, starptautiskās politiskās situācijas radīto izmaiņu sekas uz VNĪ pārdošanai piedāvāto nekustamo īpašumu uzņēmums neizjūt. Sekas tiek izjustas uz attīstāmajiem un perspektīvajiem objektiem, kuru nākotnes potenciālu ietekmē būvmateriālu cenu kāpums un ierobežotā materiālu pieejamība. Potenciālie un esošie telpu nomnieki sākuši daudz rūpīgāk izvērtēt ēku energoefektivitāti un uzturēšanas aspektus.
2022.gada sākumā VNĪ pārvaldības portfelī bija 365 ēku nekustamie īpašumi ar kopējo ēku platību 954 206 kvadrātmetri un zemi zem ēkām sešu miljonu kvadrātmetru apmērā, kas ietilpst īpašuma sastāvā, kā arī 3536 zemes īpašumi ar kopējo platību vairāk nekā deviņu miljonu kvadrātmetru apmērā.
2021.gadā VNĪ savā pārvaldībā pārņēma 43 ēku nekustamos īpašumus un 61 zemes īpašumu, vienlaikus citiem īpašniekiem tika nodoti 11 ēku nekustamie īpašumi un 20 zemes īpašumi. 2021.gada laikā tika pārdots 51 ēku nekustamais īpašums par 5,46 miljoniem eiro un 45 zemes nekustamie īpašumi par 341 000 eiro.
VNĪ vadībā šobrīd turpinās darbs pie 46 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 230 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.