Biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo dīzeļdegvielas cenu samazināšanas efektu un pastāv būtisks risks, ka degvielas cena tieši pretēji - varētu papildus pieaugt, ņemot vērā jau kopš pagājušā rudens noslēgtos biodegvielas piegādes līgumus uz visu 2022.gadu, norāda Ekonomikas ministrija (EM).
EM šo faktu norādījusi izstrādātajā atbildes vēstules projektā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ko otrdien, 5.aprīlī, skatīs Ministru kabinetā.
Vēstulē minēts, ka ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) veidotā Enerģētiskās drošības darba grupa jau proaktīvi martā ir vērtējusi iespējamos risinājumus degvielas cenu pieauguma ietekmes samazināšanai uz tautsaimniecību.
Darba grupā EM piedāvāja izvērtēt divus risinājumus - atteikties no biodegvielas obligātā piejaukuma 2022.gadā un samazināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai līdz Eiropas Savienības (ES) minimālajam līmenim.
Aplūkotie risinājumi tika padziļināti izanalizēti, un darba grupa nonāca pie secinājuma, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšanas varētu nedot vēlamo cenu, jo, to samazinot, līgumu laušanas gadījumā degvielas komersantiem būtu jāmaksā līgumsods. Tāpat vērtēts fakts, ka šobrīd degvielas vairumtirgū nav brīvi pieejami papildu dīzeļdegvielas krājumi biodegvielas piejaukuma aizstāšanai.
Attiecībā uz risinājumu, kas ietvertu akcīzes likmes samazinājumu 2022.gadā, EM aicina ņemt vērā akcīzes samazinājuma fiskālo ietekmei un to, ka atbalsts analizētajos scenārijos būtu vispārīgs, nevis mērķēts uz konkrētām iedzīvotāju grupām, tādējādi radot risku, ka lielāku pienesumu no šāda risinājuma gūtu tās iedzīvotāju grupas, kam šis atbalsts nebūtu visnepieciešamākais.
Vienlaikus, apzinoties šī jautājuma problemātiku, Ministru kabinets un darba grupa turpina aktīvu darbu pie efektīva risinājumu rašanas, un sadarbībā ar Labklājības ministriju īpašu uzsvaru liekot uz mērķēta atbalsta sniegšanu neaizsargātākajām energoresursu lietotāju grupām.
