“Tam seko datortīklu apkalpošanas risinājums, kas ir īpaši aktuāls mazam un vidējām biznesam, kam nav IT administratoru pozīcijas uzņēmumā, jo pie tik straujām izmaiņām IKT pasaulē, kas notiek šobrīd, ir ļoti grūti orientēties un ir nepieciešama speciālistu palīdzība,” norāda Šmite. Kopumā, datortīklu apkalpošana jeb IT apkalpošana nozīmē, ka bizness izmanto ārpakalpojumu sniedzējus, kas uzņemas IT administratora funkcijas un ārpakalpojumu sniedzējs “pieskata” uzņēmuma digitālo saimniecību, tādējādi kompānija var koncentrēties uz sava biznesa attīstību.
“Abi šie servisi risina uzņēmumu biznesa problēmas, tāpēc arī ir tik nozīmīgi un to popularitāte pieaug, tāpat kā pieaug drošības risinājumu popularitāte.
Starp izplatītākajiem IKT pakalpojumiem ir nu jau par tradicionāliem servisiem kļuvušie mākoņrisinājumi ar automātisku failu rezerves kopiju veidošanu un fiksētā optiskā Interneta pieslēgumi,” saka Šmite.
Pašreizējā situācijā, ņemot vērā pandēmijas radītās sekas un sarežģītos loģistikas apstākļus, tehnoloģiju nozarē ir būtiski jūtams mikročipu un pusvadītāju trūkums. Eksperts skaidro, ka pandēmija ir likusi uzņēmumiem digitalizēties ātrāk un pamazām atteikties no vecās “serveris zem galda” pieejas.
“Attiecīgi tos uzņēmumus, kas ir uzsākuši pāreju uz mākoņiem, vairs īsti neuztrauc jautājums par sarežģītu loģistiku, kad vajag gaidīt mēnešiem jauno cieto disku vai mātesplati. Par šo visu rūpes uzņemas pakalpojumu sniedzējs, kam šādi loģistikas procesi ir sakārtoti. Drošības risinājumu pusē arī bieži vien nākas saskarties ar “dzelžu” risinājumiem un līdz ar to loģistikas izaicinājumiem, bet pakalpojumu sniedzēji uztur atbilstošu noliktavu ar populārākiem ugunsmūru modeļiem, un par šo uzņēmumiem nav jāuztraucas. Jā, te ir zināmi izaicinājumi pakalpojumu sniedzējiem, bet mums tā ir ikdiena, tāpēc visi procesi ir atstrādāti un pielāgoti jaunajai realitātei,” tā Šmite.