Pēdējo divu gadu laikā puse uzņēmumu Latvijā ir ieviesuši apjomīgākus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumus. Taču, lai arī lielākā daļa aptaujas respondentu uzskata, ka IKT ir svarīgas uzņēmuma konkurētspējas kāpināšanā, katrs ceturtais jeb 25% uzņēmumu vadītāju vispār nav iedomājušies, ka IKT risinājumi ietekmē biznesa konkurētspēju.
Tas nozīmē, ka, neraugoties uz pandēmijas veicināto digitalizāciju, aizvien ir daudzi uzņēmumi, kuri nesteidzas ieviest integrētus tehnoloģiskos risinājumus. Tāpat aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, atklājies, ka 20% uzņēmumu straujās digitalizācijas dēļ ir ieviesti vairāk IKT risinājumu. Tikmēr 31% aptaujāto uzņēmumu norāda, ka pandēmijas laikā ir ieviesuši atsevišķus IKT risinājumus.
IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite” mārketinga vadītāja Diāna Šmite skaidro, ka pēdējo gadu laikā notiek strauja uzņēmumu digitalizācija, kas Covid ietekmē uzņēmusi vēl nebijušus apgriezienus.
“Un tā nav sekošana modes tendencēm - tā ir reālā uzņēmumu vajadzība, bez kuras veiksmīgi konkurēt, neatkarīgi no nozares un uzņēmuma lieluma, vienkārši nav iespējams.
Bez IKT risinājumiem nav iespējams organizēt efektīvu un drošu darbu no mājām vai jebkādu citu modernu pieeju darba procesu organizācijai. Bez IKT risinājumiem nav iespējams ātri pāriet uz digitālo tirdzniecību, reaģēt uz tirgus izmaiņām, efektivizēt piegādes ķēdes, korektāk izlietot darba resursus un daudz ko citu,” skaidro Šmite.
Attālinātā darba organizēšanai ir jāizmanto dažādi pakalpojumi un risinājumi. . Viens no galvenajiem pakalpojumiem, ar ko savu ceļu digitalizācijā sāk gan lielāki, gan mazāki uzņēmumi, ir “Microsoft 365” pakalpojumu pieslēgšana. Tas dod iespēju izmantot visus “Office” rīkus faktiski no jebkuras vietas, kur pieejams internets, kā arī ērti strādāt attālināti, gan veidot datu rezerves kopijas, gan koplietot failus, gan sazināties ar kolēģiem un klientiem caur MS Teams un daudz ko citu.
“Tam seko datortīklu apkalpošanas risinājums, kas ir īpaši aktuāls mazam un vidējām biznesam, kam nav IT administratoru pozīcijas uzņēmumā, jo pie tik straujām izmaiņām IKT pasaulē, kas notiek šobrīd, ir ļoti grūti orientēties un ir nepieciešama speciālistu palīdzība,” norāda Šmite. Kopumā, datortīklu apkalpošana jeb IT apkalpošana nozīmē, ka bizness izmanto ārpakalpojumu sniedzējus, kas uzņemas IT administratora funkcijas un ārpakalpojumu sniedzējs “pieskata” uzņēmuma digitālo saimniecību, tādējādi kompānija var koncentrēties uz sava biznesa attīstību.
“Abi šie servisi risina uzņēmumu biznesa problēmas, tāpēc arī ir tik nozīmīgi un to popularitāte pieaug, tāpat kā pieaug drošības risinājumu popularitāte.
Starp izplatītākajiem IKT pakalpojumiem ir nu jau par tradicionāliem servisiem kļuvušie mākoņrisinājumi ar automātisku failu rezerves kopiju veidošanu un fiksētā optiskā Interneta pieslēgumi,” saka Šmite.
Pašreizējā situācijā, ņemot vērā pandēmijas radītās sekas un sarežģītos loģistikas apstākļus, tehnoloģiju nozarē ir būtiski jūtams mikročipu un pusvadītāju trūkums. Eksperts skaidro, ka pandēmija ir likusi uzņēmumiem digitalizēties ātrāk un pamazām atteikties no vecās “serveris zem galda” pieejas.
“Attiecīgi tos uzņēmumus, kas ir uzsākuši pāreju uz mākoņiem, vairs īsti neuztrauc jautājums par sarežģītu loģistiku, kad vajag gaidīt mēnešiem jauno cieto disku vai mātesplati. Par šo visu rūpes uzņemas pakalpojumu sniedzējs, kam šādi loģistikas procesi ir sakārtoti. Drošības risinājumu pusē arī bieži vien nākas saskarties ar “dzelžu” risinājumiem un līdz ar to loģistikas izaicinājumiem, bet pakalpojumu sniedzēji uztur atbilstošu noliktavu ar populārākiem ugunsmūru modeļiem, un par šo uzņēmumiem nav jāuztraucas. Jā, te ir zināmi izaicinājumi pakalpojumu sniedzējiem, bet mums tā ir ikdiena, tāpēc visi procesi ir atstrādāti un pielāgoti jaunajai realitātei,” tā Šmite.
“Bite” savukārt novēro, ka aizvadītajos gados audzis pieprasījums pēc dažādiem “Bite One IT” portfeļa produktiem un servisiem, bet īpaši - pēc programmatūru licencēm, mākoņpakalpojumiem un drošības risinājumiem.
Piemēram, virtuālo privāto serveru nomas pieprasījums pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies par 64%, tikmēr pieprasījums pēc interneta audzis par 34%. To ir veicinājuši vairāki faktori – piemēram, domājot par biznesa nepārtrauktību, daudzi tirgus spēlētāji izveidoja savus interneta veikalus, kas tiek “glabāti” virtuālajos serveros.
Citi digitalizējuši kopējos uzņēmējdarbības procesus, lai darbu varētu veikt attālināti, iegādājoties “Microsoft 365” programmatūras licences, ienākošo zvanu apstrādei pieslēdzot “Viedo zvanu pārvaldnieku” utml.
Kopumā tehnoloģiju izmantošana ir neatņemama mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļa, taču šeit arī jārunā par dažādiem riskiem. Taču par to – nākamajā rakstā.
Raksts tapis sadarbībā ar "Bite"
