Pk, 19.08.2022.

Lepēnas uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās radīs ļoti nepatīkamas sekas ekonomikā

TVNET | FINANCENET
Lepēnas uzvara Francijas prezidenta vēlēšanās radīs ļoti nepatīkamas sekas ekonomikā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: AFP / Scanpix

Francijas prezidenta Emanuela Makrona ekonomikas piedāvājums nav pievilcīgs katram Francijas iedzīvotājam un potenciālajam balsotājam. Tomēr, runājot par viņa konkurentes Marinas Lepēnas plāniem, ekonomisti norāda, ka Lepēnas uzvara potenciāli radītu starptautisku finanšu krīzi.

Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņā pirms pieciem gadiem galēji labējās kandidātes Marinas Lepēnas ekonomiskā programma bija viens no viņas vājākajiem punktiem. Šodien viņa atkal ir nonākusi soļa attālumā no kļūšanas par prezidenti, un arī sāncensis ir tas pats, vēsta “Deutsche Welle”.

Dažas dienas pirms 2017. gada prezidentu vēlēšanu otrās kārtas, Makrons Lepēnas plānus izstāties no eirozonas un pārvērtēt saistības ar Eiropu nosauca par “letāliem Francijas ekonomikas un konkurētspējas spēkam”. Lepēnai bija grūti cīnīties pret kritiku, un viņa zaudēja prezidenta vēlēšanās.

Piecus gadus vēlāk galēji labējā kandidāte ir oficiāli atteikusies no radikālajiem plāniem izstāties no eirozonas. Ekonomisti gan norāda – viņas piedāvātais ekonomikas plāns nozīmēs starptautisku finanšu krīzi.

Tāpat kā pagājušajā reizē, Lepēna sevi raksturo kā “palielinātas pirktspējas kandidāti”. Viņas solījums paredz samazināt PVN no 20% līdz 5,5% enerģijas produktiem, piemēram, degvielai, tāpat mazināt nodokļus dažādām citām pamatprecēm.

Piedāvājums, kas nozīmēs stagflāciju

Parīzē bāzētā centra “Cercle de l'Epargne” ekonomists Filipe Srevēls šādus aicinājumus sauc par kontrproduktīviem un liekulīgiem.

“Jā, cenas tik tiešām sākotnēji kristos, bet tas attiecīgi palielinātu patērētāju pieprasījumu un galu galā – sāktos liels preču deficīts,” teica Srevēls. Viņš skaidroja, ka tikai augstāka produktivitāte, tas ir, saražoti vairāk produkti no viena cilvēka, spētu palielināt cilvēku iespējas tērēt vairāk uz pieejamajiem produktiem.

Lepēna sola palielināt strādājošajiem algas, atbrīvojot darba devējus no viņu nodokļu daļas maksāšanas par darbiniekiem.

“Tas palielinātu inflāciju. Lai radītu algu pieauguma balansu, kompānijām, it īpaši tām, kuras saskaras ar resursu trūkumu, būtu jāceļ savu produktu cenas,” sacīja Srevēls.

Ekonomists uzsver, ka labākajā gadījumā šādi pasākumi radītu stagflāciju. Tā ir kombinācija ekonomikā, kad ir vērojama stagnējoša izaugsme un augsta inflācija.

“Tas būtu līdzīgi kā septiņdesmitajos gados pēc naftas cenu šoka, kam sekoja masu bezdarbs. Arī tagad pirmie cietīs strādājošie,” uzsvēra ekonomists.

Absurda un amorāla programma

Francijas izpētes centra “Observatoire Francais des Conjonctures Economiques” ekonomists Henrijs Sterdinjaks piekrīt, ka Lepēnas ekonomikas programmai ir ārkārtīgi maz iespēju būt veiksmīgai, jo tā vienkārši ir absurda.

“Viņa plāno atteikties no Francijas vēja turbīnām un visas subsīdiju naudas “atdot cilvēkiem”. Cilvēkiem zem 30 nebūšot jāmaksā ienākuma nodokļi. Kāpēc gan jauniem cilvēkiem, kas labi pelna, nebūtu jāmaksā nodokļi? Tam nav loģikas,” spriež Sterdinjaks.

“Lepēnas piedāvājums ir dziļi amorāls. Ārzemniekiem būšot jāmaksā par visu, kamēr Francijas pilsoņiem būs prioritāte attiecībā uz darbavietām, sociālajiem labumiem un visu citu,” piebilda ekonomists.

Viņš nepiekrīt Lepēnas apgalvojumam, ka būtu labvēlīgi samazināt nodokļus strādājošajiem. “Mūsu ārējais parāds ir milzīgs – ap 113% no IKP. Mums kaut kā ir jāfinansē savi sociālie izdevumi!”

Sterdinjaks kritizē arī Makrona programmu, kurā ir līdzīgi piedāvājumi. Pašreizējais prezidents sola trīskāršot “Makrona premium” programmu, kas jau pašlaik piedāvā 1000 eiro gadā lielu atlaidi nodokļiem, kas ir spēkā no 2018. gada.

“Tā ir bīstama spēle, un to ir grūti savienot ar Makrona solījumu palielināt minimālo pensiju par vairāk nekā 100 eiro – līdz 1100 eiro mēnesī,” brīdina ekonomists.

Vai Makronam izdosies tikt galā ar tālākām reformām?

Kopumā Makrona ekonomikas piedāvājumā ir mazāk konkrēti pasākumi, un ir arī mazāk detalizēti aprakstīti solījumi, salīdzinot ar Lepēnas programmu. Viņš galvenokārt sola turpināt darīt iesākto – tirgus orientētas reformas. Prezidenta plāni ir tālāk liberalizēt tirgus ekonomiku, mazināt nodokļu slogu uzņēmumiem un palielināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem.

Srevēls uzsver, ka pensiju reformu plāns ir ļoti loģisks, ņemot vērā pieaugošo ārējo parādu.

“Un tomēr – viņa plāniem ir liela opozīcija, jo daudzi franči nav īpaši sajūsmā par šīm reformām. Prezidenta pirmajā termiņā jau tā bija daudzas demonstrācijas, piemēram, “dzeltenās vestes”, kas vairākus mēnešus bloķēja valsts normālu funkcionēšanu, prasot vairāk sociālās vienlīdzības,” norāda Srevēls.

Prezidenta amata kandidāti jau ir sākuši mainīt savas programmas, lai pārliecinātu tos 22% vēlētāju, kas pirmajā kārtā balsoja par galēji kreiso kandidātu Žanu Luku Melanšonu, kurš ieņēma trešo vietu. Makrons paziņojis, ka viņš samazinās plānoto pensijas paaugstināšanas vecumu līdz 64 gadiem, tāpat sola rīkot arī referendumu par jautājumiem saistībā ar ekoloģijas jomu ekonomikā.

“Oxfam France” fiskālā taisnīguma kampaņas vadītājs Stanislass Hanuns atzinīgi vērtē šādu retorikas maiņu.

“Makrona sniegums nav tas labākais, taču Lepēnai ir sliktāk,” teica Hanuns. “Prezidents sevi sauc par progresīvu. Viņam būtu jārāda piemērs, piemēram, atbrīvojot alimentus no nodokļiem.”

Lepēnas plāni – drauds investoru uzticībai

Parīzes domnīcas “Institut Montaigne” pārstāvji norāda, ka abu kandidātu programmas paredz ievērojami palielināt izdevumus valsts budžetam. Makrona programma paredz 44 miljardus eiro lielākus izdevumus, kamēr Lepēnas programma – pat 101 miljardu.

“Kas šajā gadījumā ir svarīgāk, daudzi Lepēnas piedāvājumi ir pretrunā ar Francijas likumdošanu un valsts starptautiskajām saistībām, kas pilnībā apdraud investoru uzticību valstij,” teica domnīcas pārstāve Liza Tomā-Darbuā.

Viņa skaidro, ka investoru uzticība ir ārkārtīgi svarīga, lai valsts varētu turpināt uzturēt zemas procentu likmes, uz kurām valsts paļaujas, lai varētu refinansēt savu ārējo parādu.

Lepēna plāno izveidot jaunu nacionālo fondu, lai nacionalizētu dažādus stratēģiskos sektorus, piemēram, lielceļus. Francijas kompānijām tiktu dota prioritāte publiskajās izsolēs. Arī Francijas produktiem būtu lielāks labums, ņemot vērā “nacionālo priekšrocību”.

“Tas ir protekcionisms, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības likumiem. Tas nozīmē, ka Francijai būtu jāievieš muitas tarifi, kas agri vai vēlu novestu pie “Frexit” jeb Francijas izstāšanās no Eiropas Savienības,” pauž Srevēls.

“Lepēna, izskatās, atkal mērķē uz Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības, apzināti pārkāpjot dažādus likumus un radot milzīgu nestabilitāti,” piebilst ekonomists.

“Frexit” savukārt nozīmētu lielas problēmas arī starptautiskā līmenī.

“Daudzas Francijas bankas ir cieši saistītas ar eirozonas finanšu sistēmu. To izstāšanās no eiro sistēmas radītu dramatiskas sekas visā pasaulē – ļoti ticams, ka tas radītu nākamo globālo finanšu krīzi,” brīdina Srevēls.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu