Divās disciplinārlietās, kas ierosinātas saistībā ar tiesnešu nespēju uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, Disciplinārtiesa atstājusi negrozītus Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus, ar kuriem tiesnešu rīcība atzīta par necienīgu, kā arī tika noteikts disciplinārsods - amatalgas samazināšana, informē Augstākā tiesa.
Zemgales apgabaltiesas tiesnesei Svetlanai Maršānei alga samazināta uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no amatalgas, bet Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Stuberovskai sešus mēnešus tiks ieturēti 10% no amatalgas.
Disciplinārtiesa atzina par pamatotu Tiesnešu disciplinārkolēģijas secinājumu, ka Ministru kabineta rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" noteiktais pienākums spēt uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu bija attiecināms arī uz tiesnešiem.
Vērtējot šo prasību kopsakarā ar Satversmē ietverto varas dalīšanas principu un tiesnešu neatkarības principu, kā arī likumā "Par tiesu varu" noteikto kārtību tiesneša atbrīvošanai, atcelšanai vai atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, secināts, ka Ministru kabineta rīkojums nav tiesisks pamats tiesneša atstādināšanai no amata pienākumu izpildes. Taču tas nenozīmē, ka pienākums spēt uzrādīt sertifikātu nebūtu spēkā vai nebūtu attiecināms uz tiesnešiem.
Izvērtējot šī pienākuma neizpildi no tiesnešu disciplināratbildības aspekta, Disciplinārtiesa norāda, ka tiesnesis sabiedrībā ieņem īpašu lomu un tam ir dotas pilnvaras lemt par citu sabiedrības locekļu tiesību vai pienākumu saturu, kā arī piemērot atbildību par pārkāpumiem. Līdz ar šīm pilnvarām uz tiesnesi gulstas arī paaugstināti uzvedības un likumpaklausības standarti. Tiesnesim ar savu rīcību ir jārāda piemērs citiem sabiedrības locekļiem. Normatīvo aktu prasību neizpilde sabiedrībā var radīt priekšstatu, ka tiesnesis nav saistīts ar normatīvajām prasībām, vai arī ka nepakļaušanās prasībām, kuras persona uzskata par nepamatotām vai prettiesiskām, var būt pieņemama un attaisnojama.
Noteikto prasību neizpilde ārkārtējā situācijā, kad jānodrošina valsts funkciju īstenošana, kas sevī ietver citu cilvēku neapdraudēšanu un valsts amatpersonu, tostarp tiesnešu, īpašās atbildības pienākuma ievērošanu, dod pamatu tiesneša disciplinārās atbildības konstatēšanai un disciplinārsoda piemērošanai.
Jau vēstīts, ka visi lietā iesaistītie tiesneši, kuri lūdza tiesu izvērtēt valdības noteikto pienākumu vairāku sfēru darbiniekiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, bija iesnieguši apelācijas sūdzību.
Pieteikuma iesniedzēji bija Rīgas apgabaltiesas tiesneši Normunds Riņķis, Stuberovska un Olita Blūmfelde, kā arī divi Zemgales apgabaltiesas tiesneši - Svetlana Maršāne un Visvaldis Sprudāns.
Šī bija otrā šāda veida lieta, kas nonākusi līdz pirmās instances tiesas spriedumam, un abās lietās pieteikumi tika noraidīti. Kā pirmo tiesa noraidīja Labklājības ministrijas ierēdnes Sandras Ruckas, viņas vīra Gunāra Rucka un meitas Kristīnes Ruckas prasību pret vakcinēšanās pienākumu. Kopumā tiesa ir saņēmusi jau ap 200 šāda veida prasību pieteikumus.
Spriedums par Rucku ģimeni būs zināms 3.jūnijā.
Covid-19 ierobežošanai Ministru kabinets noteica, ka publiskajā sektorā nodarbinātajiem līdz 15.novembrim bija jāvakcinējas pret Covid-19, bet tiem, kuri līdz šim datumam bija sākuši vakcinācijas kursu, taču vēl nebija saņēmuši Covid-19 vakcinācijas sertifikātus, varēja turpināt pildīt darba pienākumus attālināti vai klātienē. Šīm personām vakcinācijas sertifikāta iegūšanas gala termiņš bija noteikts pērnā gada 15.decembris.
Tādi paši nosacījumi attiecās arī uz privātajā sektorā nodarbinātajiem, kuri darba pienākumus privātajā sektorā veic klātienē un nonāk tiešā saskarsmē ar klientiem, ir pakļauti inficēšanās riskam vai nodrošina uzņēmuma darbības nepārtrauktību.
Vēlāk valdošā koalīcija lēmusi Covid-19 drošības prasības Latvijā mazināt.
