/nginx/o/2022/05/09/14539224t1hece2.png)
Mēnešiem ilgi vidē bez gravitācijas cilvēka ķermenis sāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Atgriežoties atpakaļ uz Zemes, tas var apdraudēt astronautu veselību.
Jaunākie novērojumi par to, kā mikrogravitācija ietekmē astronautu organismu – īpaši asinsvadus smadzenēs, parāda, ka pēc atgriešanās uz Zemes vēl vairākus mēnešus astronautu smadzenēs ir bažas radošas izmaiņas.
ASV pētnieki salīdzināja 15 astronautu smadzeņu magnētiskās rezonanses uzņēmumus, kas veikti sešus mēnešus pirms darba Starptautiskajā kosmosa stacijā un līdz sešiem mēnešiem pēc atgriešanās uz Zemes.
Izmantojot algoritmus, lai rūpīgi izmērītu smadzeņu perivaskulārās telpas jeb spraugas smadzeņu audos, kas, domājams, nodrošina šķidrumu līdzsvaru, pētnieki atklāja, ka kosmosā pavadītajam laikam ir ietekme uz smadzeņu stāvokli. Vismaz astronautiem, kas kosmosā devušies pirmo reizi.
Veterānu astronautu vidū izmaiņas perivaskulārajās telpās pirms un pēc darba kosmosā nebija nozīmīgas.
“Pieredzējuši astronauti ir sasnieguši kaut kāda veida homeostāzi,” rakstīja neirologs Huans Piantīno.
Šis atklājums nav nekas ļoti pārsteidzošs, jo jau iepriekš bija zināms, ka gravitācijas trūkuma ietekmē smadzenēs norisinās izmaiņas.
Iepriekšējos pētījumos, kas saistīti ar smadzeņu audiem un šķidrumu līmeni tajos, atklāts, ka pēc pavadītā laika kosmosā smadzenes atgūstas ļoti lēni. Dažas izmaiņas var saglabāties pat gadu vai ilgāk.
Mūsdienās astronauti reti kad kosmosā dodas vairāk par dažām reizēm savā mūžā, un vienā reizē tur pavada ne vairāk kā sešus mēnešus. Tomēr, komerciālajai kosmosa industrijai attīstoties, tas var mainīties. Tieši tāpēc būtu labi uzzināt, vai atkārtota došanās kosmosā nav bīstama veselībai.
Tiesa, arī pēc šī pētījuma vēl nav skaidrs, vai šīs izmaiņas perivaskulārajās telpās kaitē cilvēka veselībai.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Scientific Reports”.