Četri iemesli, kāpēc būtiski aug pārtikas cenas

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Patēriņa cenām aprīlī palielinoties par 2,2%, tikai retais Latvijā nav izjutis pārtikas cenu pieaugumu, un ekspertu prognozes diemžēl neļauj ar cerībām lūkoties nākotnē, gaidot pārtikas cenu kritumu. Kas ir tie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd sastopas pārtikas sektors, un kas ir ārējie faktori, kuru dēļ par pārtiku maksājam arvien vairāk?

“Šobrīd dzīvojam ekonomiskajā telpā, kur pārtikas, pakalpojumu un energoresursu cenas kļūst dārgākas, un nopelnītā nauda inflācijas dēļ zaudē savu vērtību, kā rezultātā iedzīvotāju pirktspēja samazinās. Līdz ar to vēl svarīgāk kā līdz šim ir sākt veidot drošības spilvenu, kas ir naudas apjoms 3 līdz 6 mēnešalgu apmērā, kas var palīdzēt ģimenei segt neparedzētus tēriņus un palīdzēt negaidītās situācijās,” saka bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

“Ir dažādi veidi, kā ikvienam optimizēt savus tēriņus, un vietu ietaupījumiem var atrast arī pārtikas budžetā, piemēram, iepērkoties un veidojot savu iknedēļas pārtikas grozu tiešsaistē, tādējādi izvairoties no spontāniem pirkumiem, kā arī ierobežojot līdzņemamās kafijas pirkšanu ārpus mājas un citus pirkumus, kas beigās var veidot vērā ņemamu ietaupījumu,” norāda Mūrnieks. 

Piegādes ķēžu problēmas

Dažādu loģistikas ceļu pārrāvumi, darbinieku trūkums un ražotņu darba apturēšana pasaulē kļuva aktuāla, sākoties Covid-19 pandēmijai, taču negatīvu impulsu devis arī Krievijas iebrukums Ukrainā un sekojošās sankcijas, kas pilnībā izmainījušas piegādes ķēdes un ražošanu visā pasaulē. Tas atstāj ietekmi arī uz ražotājiem Latvijā, kas līdz šim, piemēram, lielu daļu lopbarības iepirka no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, un tagad tam jāmeklē dārgākas alternatīvas.

Izejvielu cenu kāpums

Viens no galvenajiem iemesliem, kam ir tieša ietekme uz pārtikas sektoru, ir izejvielu cenas. Patlaban graudaugu cenas ir vēsturiski visaugstākajā punktā, un tas atstās ietekmi ne tikai uz graudaugu, bet arī uz gaļas produktiem. Piemēram, kviešu cena ir divas reizes augstāka nekā pirms gada, turklāt nepalīdz arī fakts, ka Indija nupat kā pieņēmusi kviešu eksporta aizliegumu, lai gan uz Indijas resursiem daudzi cerēja kā uz risinājumu Ukrainas kviešu aizstāšanai.

Tāpat Ukraina ir viena no lielākajām saulespuķu eļļas eksportētājām pasaulē, līdz ar ko arī dažādām dārzeņu eļļām cenas ir būtiski augušas. Zemniekiem nepalīdz arī minerālmēslu cenu kāpums, kas ir aktuāls jau kopš pērnā rudens un tiešā veidā palielina izmaksas mūsu vietējiem ražotājiem.

Energoresursu krīze

Lai ražotu pārtiku, ikvienam nepieciešami energoresursi, ar ko apsildīt un nodrošināt ražošanas telpas un tehniku ar elektrību. Jau aizvadītā gada laikā kurināmo resursu, kā arī elektrības cenas kļuva dārgākas, un Krievijas iebrukums Ukrainā cenu kāpumu padarīja vēl straujāku, kā rezultātā, piemēram, dabasgāzes cena ir 5 - 6 reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Arī Latvijā no 1. jūnija vairākās pašvaldībās mainās siltumenerģijas tarifi, kas nozīmē, ka par apkuri maksāsim vairāk gan dzīvokļos, gan ražotnēs, un skaidrs, ka tas atstās ietekmi arī uz pārtikas cenām.

Degvielas cenas

Degviela ir viens no galvenajiem resursiem, kuras cenu svārstības ietekmē jebkuru tautsaimniecības pārstāvi, jo īpaši lauksaimniekus, kuriem dažāda veida piegādes un smagās tehnikas operēšana ir fundamentāli svarīga savas ikdienas darbības nodrošināšanā. Degvielas cenu veido vairāku faktoru kopums – naftas cena biržā, eiro – dolāra valūtas kurss, globālie notikumi, kā arī nodokļu politika Latvijā, tāpēc degvielas cenas nākotnē ir sarežģīti prognozējamas.

Uz augšu
Back