Kas kavē valsts pārvaldi strādāt efektīvāk?

FOTO: Unsplash

Pārliecinošu politisko vīziju trūkums, zems atalgojums publiskajā sektorā un iztrūkstoša risku vadība – šie ir galvenie šķēršļi ceļā uz kompaktu, profesionālu un efektīvu valsts pārvaldi, uzskata Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Nenoliedzami, valsts sektorā strādājošo profesionalitāte gadu gaitā ir palielinājusies, taču tās efektivitāte joprojām ir divas līdz trīs reizes zemāka nekā privātajā sektorā un par pārliecinošu valsts pārvaldes modernizāciju runāt nav iespējams. Tādēļ var būt tā, ka vienā iestādē ir departamenti, kuri strādā ātri, ir gatavi risināt problēmas un domāt par izmaiņām nozaru politikas regulējumā, taču blakus kabinetā neko panākt nav iespējams.

“Mēs zinām arī iemeslus, kādēļ tā notiek. Atalgojums, kas ir būtiski zemāks nekā privātajā sektorā, pārliecinošu vīziju trūkums politiskajā vidē un iztrūkstoša risku vadība. Taču tas ir uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju tiesības un pienākums – prasīt profesionalitāti no valsts pārvaldes.

Galu galā, ja privāts bizness pārvaldības kļūdu dēļ zaudē naudu, tad tie ir paša uzņēmuma un akcionāru zaudējumi. Bet, ja zaudējumi rodas valsts iestāžu pārvaldības kļūdu dēļ, tad par tām maksā visi nodokļu maksātāji,” uzskata Grafs.

Pieņemto stratēģiju, plānu un funkciju deleģējuma vājo kontroles mehānismu dēļ patlaban ciest nākas gan biznesa videi, gan arī iedzīvotājiem.

“Mēs bieži vien aizraujamies ar stratēģiju un dažādu nozares politikas dokumentu rakstīšanu, taču aizmirstam par konkrētiem sasniedzamajiem mērķiem, kā arī atbilstošu iekšējo kontroli un risku pārvaldību mērķu īstenošanas procesā. Ja šajos dokumentos nav ietverti konkrēti sasniedzamie mērķi un neviens neuzņemas atbildību par to sasniegšanu, tad būtībā tos varēja arī nerakstīt,” uzsver Grafs.

Spilgts risku vadības trūkuma piemērs ir apdrošināšanas sabiedrības “Balcia” cīņa par nepamatoti aprēķinātas iestāšanās maksas atcelšanu. Lai pierādītu savu taisnību lietā par Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) aprēķinātas iestāšanās maksas neatbilstību normatīvajiem aktiem un Finanšu ministrija to atceltu, apdrošinātājiem nācās iztērēt 374 dienas, iesaistīt sešas iestādes un sagatavot vairāk nekā 90 dokumentus.

“Mēs bijām spiesti iztērēt lielus pašu līdzekļus un valsts tērēja lielus nodokļu maksātāju līdzekļus, lai atrisinātu problēmu, kurai vispār nevajadzēja būt.

Ja vien valsts pārvaldes iestādes, līdzīgi kā tas ir ierasts privātajā biznesā, būtu iemācījušās vadīt riskus un būtu mehānismi, kas ļauj salīdzinoši ātri novērst konstatētās nepilnības,”

ir pārliecināts “Balcia Insurance SE” valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

Proti, LTAB ir deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – nodrošināt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) sistēmas sekmīgu darbību. Taču praktiski nedarbojas valsts iekšējie kontroles mehānismi, kas ļautu profesionāli uzraudzīt šā uzdevuma izpildi, tā nodrošinot arī godīgu konkurenci OCTA tirgū.

Pieredze rāda, ka visbiežāk šādas valsts pārvaldes profesionālās kļūdas tiek labotas ārējā spiediena - starptautisko organizāciju (OECD, ES) rekomendāciju, Valsts kontroles revīziju, uzņēmumu vai sabiedrisko organizāciju uzstājības – rezultātā. Taču publiskās pārvaldes iekšējās kontroles mehānismi bieži vien ir vāji un nepilnīgi.

Lai no tā varētu izvairīties, būtu skaidri jānodefinē gan tas, kādi rezultāti tiek sagaidīti no valsts pārvaldes, gan arī jābūt skaidrībai, kā tiek mērīti rezultāti un kā tiek vadīti un kontrolēti riski. “Balcia” piemērs rāda, ka valsts funkciju deleģēšana nenozīmē atteikšanos no kontroles. Ja ir izvirzīts mērķis, tad kādam ir jāuzņemas atbildība par tā sasniegšanu. Ja mērķis netiek sasniegts, arī par to kādam ir jāatbild, uzskata Grafs.

Tāpat Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta vadītāja Latvijā ieskatā būtu jānotiek dažādu procesu centralizācijai. Spilgts piemērs ir valstij piederošo aktīvu pārvaldība. Latvijā tā ir ļoti sadrumstalota, proti, patlaban ir 13 dažādas institūcijas, kuras īsteno kapitāla daļu turētāja jeb īpašnieka pienākumus. Un tas notiek situācijā, kad Latvijā joprojām ir vislielākā valsts un pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā Baltijas valstu vidū. Lai tiktu sasniegti labāki rezultāti, būtu jābūt vienotai un profesionālai pārvaldībai, kā arī būtu beidzot jāīsteno plāni par valstij piederošo kapitālsabiedrību kotēšanu biržā.

Uz augšu
Back