/nginx/o/2022/05/25/14574940t1he8a4.jpg)
Degvīns, vodka, šņabis, ugunsdzira, brandavs – sauc to kā gribi, šis uzmundrinošais dzēriens jau sen ir iekarojis pasauli. 2020. gadā visā pasaulē degvīna tirdzniecība tirgotājiem ienesa aptuveni 42 miljardus eiro. Tomēr daudziem šī dzēriena cienītājiem noteikti nav zināms – kas tad īsti degvīns ir?
Lai radītu degvīnu, vispirms nepieciešams saraudzēt kādu produktu, kas satur cukuru vai cieti, pēc tam raudzējums jādestilē, lai palielinātu spirta saturu tajā. Raudzēšana nozīmē, ka rauga sēnei jeb mikroorganismam tiek iebarots cukurs, lai tas savukārt ražotu alkoholu, vēstīts vietnē "Live Science".
Degvīnu iespējams radīt no raudzētiem graudiem, piemēram, sorgo, kukurūzas, rīsiem, rudziem vai kviešiem, kā arī no kartupeļiem, cukurbietēm un augļiem.
Raudzēšanas procesā iespējams iegūt produktu ar aptuveni 16% alkohola līmeni tajā, kas ir pārāk zems, lai izgatavotu degvīnu. Lai procentu palielinātu, nepieciešama destilācija jeb šķidrumā pārtvaicēšana, lai to attīrītu vai lai iegūtu citādu šķīduma koncentrāciju.
Alkohola vārīšanās temperatūra ir zemāka nekā ūdenim. Tas nozīmē, ka iespējams alkoholu nošķirt no ūdens.
Pirmās ziņas par destilētu degvīnu rodamas persiešu alķīmiķa un ķīmiķa Džābira ibn Haijāna darbos, kurš izgudroja destilēšanas aparātu, lai uztvertu tvaiku no uzkarsēta vīna. Krieviju degvīns sasniedza 1430. gados, kad to tur no kāda itāļu alkoholiskā dzēriena “izvilka” mūks Izidors.
Pirmatnējais degvīns, visticamāk, oda drausmīgi un garšoja vēl drausmīgāk. Lielākoties to lietoja medicīniskās procedūrās.
Gadsimtu laikā destilētāji aizvien vairāk izkopa savas metodes, tāpēc degvīna garša un smarža ievērojami uzlabojās.
Zināms, ka degvīns vienmēr ir bijis ļoti populārs dzēriens krievu zaldātu vidū, kuri to Eiropā izplatīja Napoleona karu laikā. Arī tagad krievu okupanti, plosoties pa Ukrainu, nepavisam nesmādē šo varoņdarbus veikt rosinošo dzērienu. Vismaz tagad zinām, kas tas ir.
