Sociālajā medijā Facebook kļuvis populārs kāds dezinformatora un bijušā diplomāta, par valsts līdzekļu izkrāpšanu apsūdzētā Rūdolfa Brēmaņa citāts, kas sākotnēji publicēts viņa Telegram grupā. Brēmanis stāsta, ka Latvijas prezidents Egils Levits it kā esot pieteicis karu cilvēcei.
“Levits sāk jau iemantot tirāna reputāciju globālā mērogā?! Ārzemēs jau analizē, kā mūsu (..) [Levits] ir “izcēlies” ar uzrunu par brīvības apspiešanu, piesakot karu cilvēcei, sakot, ka galvenais ienaidnieks ir cilvēki.“
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Zem Brēmaņa ieraksta atrodas video klips no amerikāņu sazvērestību teoriju izplatītāja Aleksa Džounsa raidījuma. Klipā Džounss runā par Levita izteikumiem šā gada Pasaules Ekonomikas forumā un rāda fragmentu no Levita runas. Fragmentā Brēmaņa teiktais neizskan, tādēļ Re:Check pārbaudīja oriģinālo avotu. Forumā Levits teica, ka “Populisms ir īstas briesmas un īsts demokrātijas ienaidnieks, jo populisms sniedz nepareizas atbildes uz īstām problēmām.” Viņaprāt, populisms cenšas iznīcināt demokrātiskas institūcijas kā tiesas, likumu un brīvo presi.
Proti, Levits teica, ka ienaidnieks ir populisms, nevis cilvēce vai cilvēki. Brēmanis, Alekss Džounss un citi, kas dalās ar šo ierakstu, jauc cilvēkus un populismu.
Sadzīvē vārds “populisms” bieži vien saistās ar tukšiem solījumiem un izdabāšanu kādam sabiedrības slānim. Piemēram, Latvijas Universitātes interneta vietnē Tēzaurs populisma skaidrojums ir “izdabāšana plašām aprindām, cenšanās par katru cenu, pat ar nepiepildāmiem solījumiem un meliem iekarot tautas simpātijas.” Tomēr akadēmiskos avotos termins “populisms” netiek emocionāli piesātināts un automātiski nenozīmē melus vai tukšus solījumus.
Akadēmiski populisms ir grūti nodefinējams un nekonkrēts politisko ideoloģiju kopums. Akadēmiskajā žurnālā Theory and Society socioloģijas profesors Rodžers Brūbakers skaidro, ka populisti var būt labēji vai kreisi, demokrātiski vai autoritāri, sociāli progresīvi vai regresīvi, reliģiozi vai laicīgi. Populisti var pārstāvēt pašreizējo varu vai censties to apgāzt. Vienojošais ir sabiedrības nostādīšana pret kādu īstu vai izdomātu eliti. Tas var nozīmēt pilnīgi ko citu dažādās valstīs un laikos. Bieži atšķiras tas, ko populisti definē kā labo sabiedrības daļu – darbaļaudis, lauciniekus, valsts pamatiedzīvotājus, noteiktas rases pārstāvjus utml. Proti, populisms ir ļoti plašs un nenoteikts termins, kas bez konkrētu piemēru sniegšanas daudz neizsaka.
Re:Check rakstiski sazinājās ar prezidenta preses mediju centra vadītāju Justīni Deičmani un lūdza precizēt, ko prezidents domājis ar vārdu “populisms”. Re:Check konkrētu un izsmeļošu skaidrojumu nesaņēma. Deičmane atbildēja, ka “Valsts prezidents allaž runā par populismu kā politiskās jomas terminu kopumā.”
Kas ir Alekss Džounss, ar kura teikto dalās Brēmanis?
Rūdolfs Brēmanis dalījās ar klipu no kāda nesena Aleksa Džounsa raidījuma. Džounss ir Amerikā ļoti slavens sazvērestību teoriju izplatītājs. Džounsa repertuārā bieži parādās globālisti, ēnu organizācijas, prāta kontrole un maldināšana par Covid-19. Pirms 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām Džounss izplatīja Pizzagate sazvērestību, no kuras vēlāk izauga QAnon teorija. Tā apgalvo, ka prezidenta kandidāte Hilarija Klintone un citi demokrāti nelielā Vašingtonas picērijā Comet Ping Pong pizza it kā vadot slepenu, dēmonisku bērnu tirdzniecības organizāciju. Džounss arī lēsis, ka Pentagonam ir “geju bumba” – ķīmisks ierocis, kas varot padarīt cilvēkus homoseksuālus. Bēdīgi slavenākā Džounsa izplatītā sazvērestība ir saistīta ar 2012. gada apšaudi Sendihukas pamatskolā, kur mira 26 cilvēki, tostarp 20 bērni. Džounss apgalvoja, ka apšaude bija iestudēta, neviens neesot nošauts un sazvērestības mērķis esot Amerikā ierobežot ieročus. Džounsa maldināšanas rezultātā mirušo bērnu vecāki saskārās ar apmelošanu un draudiem.
Aleksa Džounsa raidījumu darbinieku un viesu vidū ir baltie nacionālisti un neonacisti. Džounss galvenokārt pelna, pārdodot uztura bagātinātājus, izdzīvošanas pamācības un piederumus, kas paredzēti ākārtas situācijām (somas, sēklas, baterijas, ūdens filtrus utml.) Viņš regulāri biedē savus skatītājus un tad piedāvā savus pārcenotos produktus kā risinājumu.
Jāpiebilst, ka Brēmanis līdz šim izplatījis arī cita veida nepatiesus apgalvojumus, piemēram, ka Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pie Brīvības pieminekļa devies bruņuvestē vai, ka pērtiķu bakas ir iepriekš ieplānota un apzināti izplatīta slimība. Kad Re:Check viņam jautāja, kāpēc maldina cilvēkus par pērtiķu bakām, viņš uz jautājumu neatbildēja, tā vietā pārpublicējot jautājumu savā Facebook plūsmā un nobloķējot pieeju viņa ierakstiem. Sociālajā medijā Facebook Brēmanim ir 10 tūkstoši sekotāju. Jāpiemin, ka Brēmanis tiek tiesāts par aptuveni 100 tūkstošu eiro valsts naudas izkrāpšanu un piesavināšanos laikā, kad bija valsts amatpersona.
Secinājums: Levits Pasaules Ekonomikas forumā neteica, ka ienaidnieki ir cilvēki vai cilvēce. Prezidents teica, ka populisms ir demokrātijas ienaidnieks, nenosaucot konkrētus populistiskos politiskos spēkus vai cilvēkus.