Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka turpmākajās dienās Krievija varētu pastiprināt uzbrukumu, Kijevai gaidot atbildi uz pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, ziņo raidsabiedrība BBC.
ES dalībvalstu līderi šonedēļ mēģinās vienoties, vai piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu. Ar šādu soli tiktu sākts Ukrainas pievienošanās process, kas kopumā varētu prasīt vēl vairākus gadus.
Zelenskis brīdinājis, ka lēmuma pieņemšanas laikā Krievija varētu pastiprināt uzbrukumu Ukrainai.
Savā ikvakara uzrunā Ukrainas prezidents brīdināja, ka viņš un viņa padomnieki gaida “spēcīgākas naidīgas aktivitātes” no Maskavas puses, tomēr norādīja pilsoņiem, ka Ukrainas spēki tam gatavojas un ir spējīgi aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
Viņš solīja turpināt valsts uzņemto kursu uz pievienošanos ES. Atbalstu Ukrainas centieniem ir izteikusi Eiropas Komisija.
Tomēr šobrīd atbilde ir atkarīga no Eiropadomes - ES institūcijas, kas sastāv no dalībvalstu līderiem. Eiropadomes tikšanās paredzēta Briselē ceturtdien un piektdien.
“Manuprāt, ir acīm redzams, ka kopš 1991. gada ir bijis maz tādu liktenīgu lēmumu Ukrainai kā tas, ko sagaidām šobrīd,” sacīja Zelenskis, atsaucoties uz gadu, kurā tika pasludināta Ukrainas neatkarība no Padomju Savienības. “Un es esmu pārliecināts, ka tikai apstiprinošs lēmums atbilst visas Eiropas interesēm.”
Kijeva iesniedza pieteikumu ES kandidātvalsts statusam četras dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī.
Piektdien Krievijas diktators Vladimirs Putins sacīja, ka viņš neesot noskaņots pret Ukrainas ambīcijām pievienoties valstu apvienībai, tomēr Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka tuvošanās dalībvalsts statusam nozīmētu “pastiprinātu uzmanību” no Maskavas.
“Mēs visi zinām, ka Eiropā notiek diskusijas par ES aizsardzības spēju stiprināšanu,” teica Peskovs. “Tiek pārrunātas militārās, aizsardzības un drošības spējas, kā arī veiktas dažādas izmaiņas, un mēs, protams, šo visu pamatīgi novērojam.”
Zelenskis brīdināja ES dalībvalstis, ka turpmākajās dienās arī tās varētu sagaidīt Maskavas atriebību.
“Acīmredzami, ka varam gaidīt vairāk naidīgu aktivitāšu no Krievijas, un nevis tikai pret Ukrainu, bet arī pret citām Eiropas valstīm,” viņš uzsvēra.
Austrumukrainā turpinās Krievijas agresija. Krievijas armija cenšas ieņemt Luhanskas un Doneckas apgabalos to administratīvajās robežās. Kopš 2014.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā šos reģionus daļēji kontrolēja promaskaviski spēki.