Bulgārijā gaidāma pretkorupcijas valdības krišana

Petkovs kļuva par premjerministru pirms sešiem mēnešiem, noslēdzot vētrainu gadu, kurā Bulgārija piedzīvoja trīs vispārējās vēlēšanas, decembrī no četrām partijām izveidojot nestabilu koalīciju. Paredzams, ka jaunu vēlēšanu izsludināšanas gadījumā valsts piedzīvos vēl dziļāku politisko satricinājumu - kopš pagājušā gada aprīļa tiks rīkotas jau ceturtās vēlēšanas. Politiskā nestabilitāte varētu ietekmēt Bulgārijas izredzes 2024. gadā pievienoties eirozonai.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Petkovs atlaida Bulgārijas aizsardzības ministru, kurš sludināja Krievijas propagandu.

Cenšoties parādīt savu stingro nostāju pret korupciju, Petkova valdība iesaistījās bijušā premjerministra Boiko Borisova aizturēšanā saistībā ar aizdomām par ES finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu. Tomēr Borisova aizturēšanai pretojās pretrunīgi vērtētais ģenerālprokurors, un procesuālo nepilnību dēļ tiesa aizturēšanu pasludināja par nelegālu. Borisovs tika atbrīvots bez apsūdzību izvirzīšanas.

Trešdien gaidāmo neuzticības balsojumu izraisījis bijušais televīzijas sarunu šova vadītājs Slavijs Trifonovs, pēkšņi atsakot savas partijas “Ir tāda tauta” dalību valdošajā koalīcijā. Trifonovs sacīja, ka nepiekrīt budžeta sadalījumam un apsūdz Petkovu pārāk maigā nostājā pret Ziemeļmaķedoniju, valstij uzsākot sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Taču publiskajā telpā izskanējušas aizdomas, ka šāda rīcība Trifonova rīcība varētu būt saistīta ar Bulgārijas oligarhisko mafiju, kam Petkova solījumi novērst korupciju nav izdevīgi. Šādai interpretācijai piekrīt arī vairāki deputāti no Trifonova partijas, kuri ir izteikuši atbalstu Petkovam tieši tāpēc, ka uzskata – viņu partija atbalsta mafijas darbību. Trifonovs šādas apsūdzības ir noraidījis, nosaucot tās par absurdām.

Tomēr arī Trifonova partijas deputāti, kas atbalsta Petkova valdību, nespēj nodrošināt koalīcijas stabilitāti – līdz 121 deputātu vairākumam pietrūkst sešu parlamentāriešu.

Petkovs līdz trešdienai centīsies iegūt vēl vairāku deputātu atbalstu. “Mēs darīsim visu iespējamo, lai viņus atrastu,” viņš teica.

Neuzticības izteikšanas balsojumu ierosināja bijušā premjera Borisova partija, pārmetot Petkova valdībai fiskālās politikas neveiksmes un nespēju ierobežot inflāciju.

Ceturtdien tika atlaista parlamenta spīkere Nikola Minčeva, kas pārstāv Petkova “Turpinām pārmaiņas” partiju.

Par Minčevas atlaišanu nobalsoja 125 opozīcijas deputāti no GERB, etnisko turku partijas “Kustība par tiesībām un brīvībām” (MRF), atlikušie deputāti no Trifonova partijas un prokrievisko nacionālistu partiju “Atmoda.” Dažu ekspertu skatījumā šis balsojums vērtējams kā izmēģinājums neuzticības balsojumam trešdien.

“Šobrīd šķiet mazticams, ka Petkova kabinets izturēs neuzticības balsojumu,” uzskata Bulgārijas domnīcas “Liberālo stratēģiju centrs” pētnieks Daniels Smilovs.

Minčevas atlaišana izraisīja protestu Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, kur vairāki tūkstoši bulgāru sapulcējās, lai parādītu atbalstu valdībai.

“Mums priekšā ir neuzticības balsojums,” Petkovs sacīja sanākušajam pūlim. “Neļaujiet tam atņemt jums drosmi. Tas ir tikai posms, ko mēs pārvarēsim.”

Valsts nespēja cīnīties ar kukuļošanu, ko bieži izraisa ES finansējuma ļaunprātīga izmantošana, ir viena no galvenajām problēmām, ar ko ir neapmierināti bulgāru vēlētāji. 2020. gadā valstī norisinājās protesti pret tiesu sistēmu, kā arī pret redzamākajiem Borisova GERB partijas un etniskās turku partijas pārstāvjiem.

Ja tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas, gaidāms, ka to iznākums būs labvēlīgs GERB, kā arī prokremliskajām partijām. “GERB un MRF varētu censties izmantot Bulgārijas iedzīvotāju vidū pastāvošo polarizāciju, pozicionējot sevi kā alternatīvu Kremli atbalstošajām partijām,” teica Smilovs.

Tomēr viņš brīdināja, ka bulgāru vēlmi pēc pretkorupcijas pasākumiem nevajadzētu novērtēt par zemu. “Cilvēki nav aizmirsuši 2020. gada protestu pret Borisova valdību un varētu izmantot šīs vēlēšanas, lai skaidri parādītu savu vilšanos pastāvošajā kārtībā,” viņš piebilda.