Pk, 19.08.2022.

Vides dienests noskaidrojis Aiviekstes upē pie Lubānas bojāgājušo zivju nāves cēloni

TVNET/LETA
Vides dienests noskaidrojis Aiviekstes upē pie Lubānas bojāgājušo zivju nāves cēloni
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Lubāna ezers
Lubāna ezers Foto: TVNET

Valsts vides dienests (VVD) ir saņēmis no Aiviekstes upes paņemto ūdens paraugu analīžu rezultātus.

Tie apliecina sākotnējo versiju, ka zivju bojāejas cēlonis ir skābekļa trūkums, ko izraisīja karstais laiks un pastiprināta organisko vielu ienese upē no spēcīgo lietusgāžu dēļ applūdušajām teritorijām.

Kā informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Černodona, situācija Aiviekstes upē pamazām normalizējas.

Saskaņā ar plūdu riska informācijas sistēmas datiem ūdens līmenis Aiviekstē krītas un arī ūdens temperatūra ir samazinājusies, līdz ar to ir lielāks izšķīdušā skābekļa daudzums. Zivju slāpšana patlaban vairs nav novērojama.

Kā vēstīts, 27.jūnijā Aiviekstes upē pie Lubānas pilsētas konstatēja bojāgājušas zivis, jo plūdi Vidzemē un spēcīgā svelme vietām radījusi zivīm nelabvēlīgus apstākļus.

Starp bojāgājušām zivīm bija asari, raudas, vēdzeles, brekši, līdakas, zuši, līņi, karpas, vīķes un citas zivis. VVD skaidro, ka bojāgājušās zivis atrastas vairāku kilometru garumā.

VVD veica upes apsekošanu un konstatēja, ka ūdenī izšķīdušā skābekļa koncentrācija Aiviekstē pie Lubāna slūžām ir 8 miligrami uz litru (mg/l), kas atbilst normai, savukārt pie Kalnupes ietekas Aiviekstē tā samazinājusies līdz 3,9 mg/l, pie Ičas ietekas tā ir vēl mazāka - 1,3 mg/l, taču lejpus Ičas ietekas, pirms Lubānas pilsētas, izmērītais skābekļa daudzums jau ir katastrofāli zems - tikai 0,3 mg/l.

Ūdens, kur izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, ir nelabvēlīga vide zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa to nāvi. Asaru dzimtas zivīm nāve iespējama jau pie 3 mg/l koncentrācijas.

VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite skaidro, ka neseno intensīvo lietusgāžu rezultātā Vidzemes upēs strauji cēlās ūdens līmenis, kas izraisīja pļavu un palieņu applūšanu.

"Tādējādi upē no applūdušajām teritorijām nokļuva liels organisko vielu daudzums, kas karstā laikā sāka strauji sadalīties, intensīvi patērējot skābekli. Noteiktā upes posmā skābekļa deficīts izrādījies zivīm letāls. VVD paņemto ūdens paraugu analīzes sniegs vairāk informācijas," skaidro Šmite.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu