Pk, 19.08.2022.

Pētījums: kukaiņi, iespējams, jūt sāpes

TVNET
Pētījums: kukaiņi, iespējams, jūt sāpes
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Unsplash

Sen valda uzskats, ka kukaiņi ir instinktu vadīti, ar prātu neapveltīti radījumi, kas uz pasauli un tās impulsiem reaģē līdzīgi robotiem. Tomēr tiek iegūti aizvien jauni pierādījumi, ka tā gluži nav.

Kukaiņi nemaz nav tik vienkārši radījumi. Bites, piemēram, komunicē “dejojot”, savukārt skudru sadarbības spējas vispār ir prātam neaptveramas. Zinātnieki nu atraduši jaunus pierādījumus tam, ka šie mazie radījumi, kas valda pār mūsu pasauli, varētu just sāpes.

Zinātnē sāpju sajūtu dēvē par nocicepciju, un pētījumos ir skaidri novērots, ka kukaiņiem ir aizsargreakcija pret potenciāli sāpes izraisošu kontaktu.

2019. gadā eksperimentos atklājās, ka parastā drozofila jeb augļu mušiņa izrāda hronisku sāpju simptomus pēc tam, kad pētnieki norāva mušiņai vienu kāju. Savukārt, kad mušiņa bija atkopusies, izrādījās, ka norautajai kājai pretējā kāja bija kļuvusi ļoti jutīga.

Pētījuma autori secināja, ka tas saistīts ar tā saucamā sāpju bremžu mehānisma zudumu mušiņas nervā.

Zināms, ka pat baktērijas mēdz izvairīties no kaitīgiem stimuliem, tiesa, sāpju jušana nav tik vienkārša, kā varētu šķist, proti, lai apzināti sajustu sāpes, mūsos jāiedarbojas sarežģītai psiholoģiskai sistēmai, kas ir savienota ar mūsu smadzenēm un, iespējams, emocijām.

Kad zīdītājs saskaras ar negatīvu stimulu, sāpju receptori uz smadzenēm nosūta signālu, kur neironi rada negatīvu un subjektīvu, fizisku un emocionālu sāpju sajūtu. Kukaiņiem tāda veida procesi īsti nav identificēti.

Pētījumi pierāda, ka nocicepciju un sāpes var regulēt neatkarīgi vienu no otras. Katru no tām regulē atsevišķas sistēmas, kas kukaiņiem īsti nav novērotas.

“Viena no raksturīgākajām lietām cilvēka sāpju uztveršanā ir tāda, ka nervu signāli smadzenēs tās var modulēt. Piemēram, kareivji kaujas laukā nereti nepamana nopietnus ievainojumus, jo organisma opioīdi apspiež nociceptīvo signālu. Mēs vēlējāmies noskaidrot, vai insektu smadzenēs ir nervu mehānisms, kas padarītu iespējamu sāpēm līdzīgu reakciju. Tādu, kas nebūtu vienkārša nocicepcija,” izdevumam “Newsweek” skaidroja neirobioloģe Matilda Gibonsa.

Pētnieki pārskatīja zinātnisko literatūru un atklāja vairākus pierādījumus, kas liecina, ka šis mehānisms insektiem patiešām piemīt. Lai arī insektu organismā nav opioīdu receptoru gēnu, kas mazinātu sāpes, tiem ir citi proteīni, kas izstrādājas traumas brīdī un principā pilda tādu pašu uzdevumu.

Kopumā varētu teikt, ka insektiem ir kaut kāda veida sāpju uztveršanas spēja un kontroles sistēma, kas varētu būt līdzīga mūsējai.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences”.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu