Plānojot atbalsta pasākumus iedzīvotājiem sakarā ar energoresursu cenu un inflācijas pieaugumu, visvairāk tiekot domāts par senioriem, kas visvairāk pakļauti nabadzības riskam un kuriem nākamajā apkures sezonā varētu būt vislielākās problēmas segt komunālo pakalpojumu rēķinus, tā intervijā TVNET tiešsaistes žurnālam KLIK sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Eglītis uzsvēra, ka valdībā jau ir pieņemti grozījumi likumā “Par valsts pensijām,” kas paredz pensijas indeksēt agrāk nekā ierasts.
Iespējams, jau ceturtdien, 14. jūlijā, galīgajā lasījumā Saeimā varētu tikt akceptētas izmaiņas par pensiju indeksāciju divus mēnešus ātrāk nekā parasti, – jau 1.augustā.
"Tas konkrēti palīdzēs lielai iedzīvotāju grupai – senioriem, vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem. Viņi saņems krietni lielāku pensiju nekā situācijā, ja pensiju indeksācija būtu notikusi vēlāk, 1.oktobrī," skaidro Eglītis.
Eglītis uzsver arī, ka nesen, 1. jūlijā, stājās spēkā normatīvi, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu gan pensijām, gan algām noteikt 500 eiro mēnesī.
"Arī tas ir liels ieguvums daudzām pensijām, jo vēl pērnā gada beigās šī summa bija 330 eiro mēnesī, bet tagad tā ir strauji pieaugusi – pensiju un algu saņēmējiem “uz rokas” paliks vairāk," uzsver Eglītis
Uz jautājumu, kāpēc pensijas netiks indeksētas pilnā apjomā visiem pensionāriem, Eglītis atbild, ka lielāko pensiju saņēmēji tāpat jau būs ieguvēji - viņiem indeksēs to pensijas daļu, kas nepārsniedz 534 eiro. "Vidējā pensija valstī ir apmēram 440 eiro, nav daudz cilvēku, kuriem tā pārsniedz 534 eiro," skaidro Eglītis.
Viņš pensiju daļēju indeksāciju uzskata par pareizu.
"Latvijā ir liels īpatsvars relatīvi zemu pensiju un ir jādomā, kā straujāk celt pensijas tiem, kas saņem 300, 400 eiro mēnesī. Mazo pensiju saņēmējiem indeksācija palīdz proporcionāli vairāk nekā tiem, kas saņem 1000 vai 2000 eiro mēnesī," tā Eglītis.
Visu interviju ar labklājības ministru Gati Eglīti lasi TVNET tiešsaistes žurnālā KLIK.
