Daugavpils dome: Jāierobežo šķeldas eksports, lai mazinātu šā kurināmā cenu

Līdz ar šogad jaunuzcelto koksnes šķeldas siltumcentrāli, Daugavpilī atkarība no dabasgāzes samazināta par 25 procentiem. Taču ir problēma – “Daugavpils Siltumtīkliem” neizdodas atrast nevienu šķeldas piegādātāju. Tirgotāji, cerot, ka šķeldas cena turpinās kāpt un varēs pelnīt vēl vairāk, nevēloties tagad noslēgt fiksētas cenas līgumus par kurināmā piegādēm ziemā. Ja iepriekšējā apkures sezonā Daugavpils iepirka šķeldu par 14 eiro megavtstundā, tagad cena kāpusi trīskārt un ir 45 eiro. To negatīvi gala tarifā izjutīšot daugavpilieši.

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (“Saskaņa”) ir pārliecināts, ka cenu augšā dzen šķeldas eksports uz ārzemēm: “Šobrīd, manuprāt, būtu Latvijā jāizsludina enerģētiskā krīze un, pamatojoties uz valsts lēmumu par enerģētiskās krīzes izsludināšanu, būtu jāaizliedz koksnes šķeldas eksports. Cenas kāpj pārpircēju dēļ, kuri iepērk Latvijas šķeldu un eksportē uz Zviedriju, Vāciju, Poliju.”

Pat ar Latgales vietējiem šķeldas ražotājiem “Daugavpils Siltumtīkliem” neizdodoties vienoties par normālu cenu, jo viņiem krietni lielāku summu piedāvā uzpircēji ārzemēs. Daugavpils kā vienīgo risinājumu saredz šķeldas eksporta kvotu uzlikšanu.

“Skandināvijā un Vācijā maksātspējas līmenis par koksnes šķeldas iepirkšanu no Latvijas ir daudz lielāks nekā Latvijas centrālapkures uzņēmumiem. Līdzko noteiktu eksporta ierobežojumus, kaut īslaicīgus tikai uz šo apkures sezonu, tad tas viennozīmīgi veicinātu šī energoresursa cenas samazinājumu Latvijā,” TV3 Ziņas vērtējumu izsaka mērs Elksniņš.

Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe no vēl vairāk citām pašvaldībām dzirdējis aicinājumu izsludināt enerģētisko krīzi, kas dotu tiesības valstiski ierobežot šķeldas eksportu: “No vienas puses, tā kā cena šķeldai arī citviet pasaulē ir augsta, mēs kā valsts labi pelnām no eksporta. No otras puses, mēs arī paši cietīsim ziemā.”

Nacionālās apvienības kontrolētā Zemkopības ministrija nevēlas pat apsvērt iespēju ierobežot koksnes izvešanu uz ārzemēm. Tas esot labs bizness ar darbavietām. Zemkopības ministrija arī neuzskata, ka cena šķeldai būtu par lielu, un problēmas vispār neesot.

JĀNIS EGLĪTS, zemkopības ministra biroja vadītājs: “Šķelda ir nopērkama. Cena – nu, cik šķelda šobrīd maksā, tik arī maksā. Mūsu eksports ir mazāks nekā pērn. No tā var secināt, ka nav pamata apgalvot, ka uzņēmēji ir alkatīgi un visu ved ārā. Šķelda maksā to, ko tā maksā.”

Taču uz problēmām norāda ne vien centrālpakures uzņēmumi, bet arī uz vietējo tirgu orientētie kamīnmalkas tirgotāji. Kā TV3 Ziņām iepriekš norādīja kamīnmalkas uzņēmuma “RaWood” pārstāvis Jānis Slāvietis, būtu vajadzīgs noteikt arī apaļkoka eksporta ierobežojumus. Koksnes kā energoresurss Latvijā netrūkst, taču par saprātīgu cenu vairs neesot iespējams sagatavot malku.

“Lielās kompānijas Skandināvijā un citur pasaulē pērk šo kokmateriālu par lielām naudām, un mums sanāk tā kā skriet pakaļ. Rezultātā gala patērētājs nesaprotamu iemeslu dēļ spiests pārmaksāt. Tas nav tikai par kamīnmalku, bet arī šķeldu, granulām un briketēm, jo tas viss tiek sūtīs prom. Šķelda šobrīd ļoti izteikti tiek sūtīta prom, jo visur sadārdzinās apkure un to grābj ārā,” satraukti saka Slāvietis.

Atjaunojamās enerģijas federācijā saka – ja nav iespējams ierobežot šķeldas eksportu, steidzami jāmeklē cits veids cenas samazināšanai, lai apkures uzņēmumiem būtu iespējas iepirkt šķeldu. “Ir jābūt kādām subsīdijām vai līgumiskai vienošanās ar eksportētājiem, ka viņi nākamgad varētu saņemt kādus labumus, ja viņi ar cenu būtu labvēlīgāki pret vietējo patēriņu. Te ir kāds risinājumi jārod tūlīt. Mēs diemžēl esam lielās bažās par to, kā mēs to ziemu pārdzīvosim,” saka Irbe.

Un bažas ir arī Daugavpilij. Šķeldas tirgotāju šā brīža attieksmes dēļ, kas nevēlas slēgt līgumus uz sezonu, varot pienākt situācija, ka decembrī vai janvārī neesot vispār ar ko darbināt katlu māju.