Sarucis pusgadā izsniegto atļauju skaits autokravu pārvadājumiem uz Krieviju

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Automašīnu rinda Terehovas robežkontroles punktā.
Automašīnu rinda Terehovas robežkontroles punktā. Foto: Ivars Soikāns/LETA

Autotransporta direkcija (ATD) 2022. gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, autokravu pārvadātājiem izsniegusi par 8% vairāk Baltkrievijas atļauju, un par 5% mazāk Krievijas atļauju, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš teica, ka pirmais efekts pēc kara sākšanās un pirmajām sankciju paketēm bija ļoti jūtams. Ļoti samazinājās atļauju pieprasījums virzienā uz Krieviju un Baltkrieviju, bet pēc tam samērā strauji apjomi atkal atgriezās.

Godiņš prognozēja, ka līdz ar jaunām sankcijām izsniegto atļauju skaits, visticamāk, nākotnē varētu mazināties.

"Mums ir daļa pārvadātāju, kas sāk darbu pārorientēt Skandināvijas un Eiropas tirgus virzienā, bet ir daļa, kas bija koncentrējusies tikai uz Krievijas un Baltkrievijas tirgu. Tādu, kas strādā ar šiem tirgiem, ir apmēram 20% pārvadātāju, daļa tikai ar austrumu tirgu, daļai ir dalīti tirgi. Tas nenozīmē, ka 20% beigs darbību - viena daļa pārorientēsies, bet otra nē," atzina Godiņš.

ATD vadītājs norādīja, ka arī kopējais transportlīdzekļu un licencēto uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2021.gadu, ir nedaudz samazinājies, bet samazinājums šobrīd nav liels - apmēram par 1,3% mazāk uzņēmumu un par 2,5% mazāk transportlīdzekļu.

"Kāpēc atļaujas uz Krieviju un Baltkrieviju tiek ņemtas un tiek braukts šajos virzienos? Tāpēc, ka ir pieprasījums un gatavība par fraktu maksāt vairāk nekā iepriekš.

Tāpēc brauc, pat ņemot vērā visus riskus - ilgo stāvēšanu uz robežām, kas ir mērāma dienās, nevis stundās, salīdzinoši sarežģītos norēķinus un pārējās problēmas. Nozarei nācās ļoti mainīties un piemēroties apstākļiem," teica Godiņš.

Viņš skaidroja, ka laikā, kad Krievijas un Baltkrievijas tirgus samazinās vai vispār nav pieejams, viena daļa pārvadātāju mēģina pārorientēties uz Skandināviju vēl vairāk, viena daļa - uz Eiropu, viena daļa cenšas skatīties uz Dienvidaustrumu koridoriem - Gruzija, Armēnija, Azerbaidžāna, Kazahstāna, Uzbekistāna. Tās ir lielas distances, un, salīdzinot ar uz Centrāleiropu orientētiem uzņēmumiem, konkurēt ir sarežģīti, jo izmaksas ir lielākas.

Kā norādīja Godiņš, šobrīd redzams, ka uzņēmumiem ir salīdzinoši liela neskaidrība.

"Mobilitātes pakotnes ieviešana un prasības ir viena no lielajām neskaidrībām, bet vēl klāt nāk arī sankciju un kara jautājums. Turklāt viens no tirgiem bija arī Ukraina.

Cerams, ka Ukraina okupantu spēkus padzīs un atjaunos savas teritorijas, tad noteikti būs nepieciešams liels ieguldījums resursu ziņā - cilvēkresursi, kravas, transportlīdzekļi, izejmateriāli utt. Lai ukraiņi varētu atjaunot savu valsti," teica Godiņš, piebilstot, ka tad varētu pavērties citas iespējas kravu pārvadājumiem uz Ukrainu.

ATD vadītājs uzsvēra, ka šobrīd iezīmēt to, kāda būs gada otra puse un nākamais gads, ir salīdzinoši sarežģīti. Viens ir Eiropas piemērotās sankcijas, otrs - kādas būs pretējās puses sankcijas, kas nav uzminamas un prognozējamas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu