Latvijā pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties, prognozē Latvijas Bankas ekonomists

LETA
Latvijā pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties, prognozē Latvijas Bankas ekonomists
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Kravas vilciens
Kravas vilciens Foto: Lita Krone/LETA

Lai gan kravu pārvadājumu nozarē 2022.gads ir iesācies labi, nozares veikums joprojām atpaliek no pirmspandēmijas līmeņa un pārkrauto kravu apmērs turpinās samazināties, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Viņš pauda, ka Latvijas kravu pārvadātājiem šis gads ir iesācies pārsteidzoši labi, ņemot vērā to, kāda ir ģeopolitiskā situācija. Pirmajā pusgadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs pieauga par 15,3%, bet pārvadāto kravu apjoms pa dzelzceļu pieauga par 17,6%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Pirmajā pusgadā kravu pieaugumu pārvadājumos pa dzelzceļu un pārkrauto kravu apmēru ostās pamatā ietekmēja divi faktori. Pirmkārt, martā bija ļoti liels kravu apmēra kāpums, jo uzņēmumi vēlējās pēc iespējas ātrāk izvest kravas ārpus Krievijas pēc 24.februāra, baidoties, ka citādi tās iestrēgtu Krievijā pavisam vai tiktu pakļautas sankcijām. Otrkārt, energoresursu cenu sadārdzinājuma dēļ Eiropā kāpis pieprasījums pēc oglēm, tāpēc pieaug ogļu kravu apmērs no Kazahstānas. Turklāt Kazahstāna pēc 24.februāra ir pārorientējusi virkni tranzīta ceļu no Krievijas ostām, kas palielinājis pārkrauto ogļu apmēru Latvijas ostās.

Pēc Maura minētā, sagaidāms, ka Eiropas klimata mērķu iespaidā tuvākajā nākotnē pieprasījums pēc ogļu kravām atkal mazināsies.

Turklāt, neņemot vērā ogļu kravas, kopējais pārkrauto kravu apmērs ostās būtu samazinājies par aptuveni 5%. Lai gan konteinerkravu apmērs pieaug, kritumu nosaka samazinājums citos kravu segmentos - naftas produktu, metālu, ķīmisko un citu produktu kravās.

Ekonomists norādīja, ka pavisam cits scenārijs iezīmējas autotransporta pārvadājumos - kaut arī Latvijas transportam šobrīd nav būtisku aizliegumu iebraukšanai Krievijā, tomēr kravu plūsmas ir būtiski mazākas noteikto sankciju un apgrūtināto norēķinu dēļ.

Mauris arī uzsvēra, ka sadarbība ar Krieviju ir būtiski sarukusi jau kopš 2014.gada, un ar šo valsti saistīto kravu īpatsvars starptautiskajos autopārvadājumos pašlaik ir mazāks par 10%, kas atšķirībā no citiem kravu transportēšanas veidiem, nostāda autotransporta nozari krietni labākā situācijā.

Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka tālāko virzību kravu pārvadājumos galvenokārt noteiks turpmākās sankcijas pret Krieviju.

Jau šobrīd aizliegts ievest vairākas produktu grupas, piemēram, metālus, koku, cementu un mēslošanas līdzekļus, un gada otrajā pusē stāsies spēkā aizliegums ievest ogles un citus fosilos kurināmos. Turklāt nākamā gada martā stāsies spēkā aizliegums Eiropā ievest dažādus naftas produktus, un tā ietekmē kravu apmērs Latvijas transporta nozarē turpinās samazināties. "Turklāt nozares veikums joprojām atpaliek no līmeņa, kāds tas bija pirms pandēmijas," uzsvēra Mauris.

Viņš skaidroja, ka sliktākais scenārijs nozarei būtu Krievijas atbilde uz tai piemērotajām sankcijām, liedzot jebkādu kravu tranzītu cauri savām teritorijām. Tas ļoti smagi iespaidotu Latvijas kravu pārvadājumu nozari.

Visievainojamākais sektors Latvijas transporta sistēmā ir dzelzceļa transports, jo sliežu ceļš ir fiksēts un savienots ar Krieviju.

Ar Krieviju un Baltkrieviju saistītās kravas veido apmēram 85% no kopējā pa dzelzceļu pārvadātā apmēra, tātad robežas blokāde var gandrīz pilnībā apstādināt šo kustību. Šādā situācijā būtisks kravu apmēra kritums būtu sagaidāms arī Latvijas ostās, taču ietekme uz kravu samazinājumu būtu daudz mazāka, ņemot vērā plašo partnervalstu tīklu un dažādību kravu veidos, skaidroja Mauris.

"Liedzot kravu tranzītu cauri savai teritorijai, Krievija sarautu arī savas ilgstošās un ciešās sadarbības saites ar Centrālās Āzijas valstīm un, kaut arī Krievijai tas nebūtu izdevīgi, šāda scenārija varbūtību pilnībā izslēgt nevar," pauda Latvijas Bankas ekonomists.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu