Sv, 14.08.2022.

Arī patērētājiem jādomā, ko darīt ar pieaugošo e-atkritumu cunami

Arī patērētājiem jādomā, ko darīt ar pieaugošo e-atkritumu cunami
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 4
Foto: AFP / Scanpix

Ja arī tavās mājās ir viens vai pat vairāki plaukti skapī, kur glabājas vecā un nolietotā tehnika, piemēram, mobilie telefoni un dažādi vadi, tu neesi viens. Tā ir problēma visā pasaulē, kam nepieciešams rast kādu risinājumu.

Vairākas desmitgades tehnoloģiju sektors dzīvojis ar lielu spiedienu - “radi inovācijas vai mirsti” princips ir palīdzējis radīt ļoti daudz noderīgas tehnoloģijas, bez kurām dzīve nav iedomājama. Tomēr tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, un daudzas iekārtas agri vai vēlu ir jāmaina.

Tā rezultātā mūsdienās tehnikai tiek noteikta “plānotā novecošana”, respektīvi – pēc cik ilga kalpošanas laika būs ierobežotas iespējas salabot vecākas ierīces, kas vēlāk rada elektronisko atkritumu (jeb e-atkritumu) cunami. Šajā gadījumā problēmas sākas jau patērētāju mājās, kuri nezina, ko darīt ar novecojošo un nelietojamo tehniku, un turpinās jau tālāk – izgāztuvēs.

“Plānotā novecošana visu padara sliktāku. Cilvēki, iegādājoties datoru, zina, ka lietos to trīs vai labākajā gadījumā četrus gadus, līdz tas būs jāmaina. Telefons, savukārt, kalpos divus līdz trīs gadus. Līdz ar to šis e-atkritumu kalns turpina augt arvien lielāks,” saka e-atkritumu uzraudzības grupas “Basel Action Network” izpilddirektors Džims Pakets.

Jaunākie ANO dati liecina, ka 2019. gadā pasaulē atkritumos nonāca 53,6 miljoni tonnu e-atkritumu, no kuriem pārstrādāti tika vien 17,4%.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) pērn brīdināja, ka pieaugošais e-atkritumu apjoms var negatīvi ietekmēt bērnu veselību, piemēram, radīt izmaiņas plaušu funkcijās, kā arī pieaudzis risks, ka bērniem tālākā dzīvē nāksies sadzīvot ar hroniskām slimībām un vēzi.

Attīstības valstīs vairāk nekā 18 miljoni bērnu un pusaudžu ir aktīvi iesaistīti saskarsmē ar e-atkritumu pārstrādes nozari, jo viņi nereti elektronikas atkritumu kalnos meklē vērtīgos materiālus, piemēram, varu un zeltu.

“”Problēma ir tā, ka e-atkritumi apdraud vidi globālā līmenī. Bagātajām valstīm ir jābeidz savus e-atkritumus vest uz nabadzīgākām valstīm, kurām nereti nav pienācīgu zināšanu, ko darīt tālāk,” brīdināja Pakets.

E-atkritumu problemātika nu ir pievērsusi uzmanību ne tikai Eiropas, bet arī ASV politiķiem. Piemēram, Eiropas Savienībā tika pieņemts likums, ka visiem telefoniem un elektronikai būs nepieciešams izmantot vienu standarta, no zīmola neatkarīgu lādētāju tipu. ASV likumdevēji paziņoja, ka “šādai Eiropas Savienības direktīvai ir liels potenciāls būtiski mazināt elektronisko atkritumu apjomu, kā arī ļaut patērētājiem visām savām ierīcēm izmantot vienu lādētāju.” Tieši tādēļ par līdzīga likuma ieviešanu tiek lemts arī ASV.

Tomēr pašlaik regulējumi attiecībā uz e-atkritumiem pastāv vien atsevišķu valstu līmenī. Līdz ar to, gan patērētājiem, gan elektronikas ražotājiem ir iespēja nākt klajā ar iniciatīvām un piedāvājumiem, ko darīt ar nolietoto tehniku.

Ko patērētāji un ražotāji var darīt situācijas uzlabošanai?

Bezpeļņas organizācijas SERI izpilddirektors Korijs Dīmijs agrāk strādāja uzņēmumu IT nodaļās, un viņam bija jādomā, ko darīt ar novecojušo datortehniku. Tagad viņa vadītā grupa cenšas risināt e-atkritumu krīzi, veicinot sadarbību starp valdībām, privāto sektoru un patērētājiem.

“E-atkritumi ir rezultāts tam, ka netiek plānots produkta dzīvescikls. Mēs reaģējam uz problēmu, ko paši sev radījām pirms vairākiem gadiem.

Ja vēlamies nonākt priekšā šai problēmai, nākas domāt plašākā mērogā – sākot jau ar produkta radīšanas procesu, kāds būs tā dzīvescikls, un vai būs iespējams konkrēto ierīci utilizēt,” sacīja Dīmijs.

SERI ir ieviesusi un pārauga savu e-atkritumu pārstrādes sertifikācijas standartu, kas ļauj pārliecināties, vai pārstrādes rūpnīcas atbilstoši tiek galā ar e-atkritumu likvidēšanu. Arī uzņēmējiem un valdību pārstāvjiem tiek skaidrots, cik būtiski ir lielāku uzmanību pievērst tehnoloģisko iekārtu ilgtspējai.

“Mums ir jāatrod veidi, kā izmantot ierīci ilgāk, kā to remontēt un ilgāk uzturēt kā jaunu. Lai to panāktu, gan kompānijām, gan patērētājiem ir jāmaina domāšanas veids,” uzsvēra Dīmijs.

Pēdējo mēnešu laikā šajā jomā ir bijis neliels iemesls optimismam. E-atkritumu pieaugums ir radījis spiedienu uz elektroniskas ražotājiem, kas sākuši atvieglot ierīču remonta iespējas cilvēkiem un neatkarīgiem servisiem. Faktiski – uzsākot kustību kā “tiesības remontēt”. Kompānijām nu ir pienākums ļaut patērētājiem pašiem sniegt plašākas iespējas remontēt savas ierīces, nevis paļauties uz oficiālajiem servisiem.

Šogad “Apple” un “Samsung” jau ir spērušas soli pretim šādām iniciatīvām – tiek piedāvātas rezerves daļas vecākām ierīcēm, ko patērētāji var izmantot, paši remontējot savas ierīces. Arī “Google” paziņojusi, ka piedāvās patērētājiem rezerves daļas, ar ko labot “Pixel” tālruņus.

Lielās kompānijas patērētājiem piedāvā atsevišķas programmas, kā veicināt nolietotās tehnikas nodošanu pārstrādei. Piemēram, nododot savu veco telefonu, jaunu telefonu ir iespējams iegādāties ar ievērojamu atlaidi.

Tiek norādīts, ka svarīga ir pārstrāde. Piemēram, pārstrādājot miljonu mobilo tālruņu, ir iespējams iegūt 15,8 tonnas vara, 350 kilogramus sudraba, 34 kilogramus zelta un 15 kilogramus pallādija.

Patērētājiem ir jāvērš uzmanība tam, ka pat nelielākais bojājums nav iemesls, kādēļ izmest savu telefonu mēslainē.

“Mēs neatbrīvojamies no savām automašīnām brīdī, ja ir pārdurta riepa vai arī stiklā parādās plaisa. Mēs mainām riepu un mainām stiklu.

Tas pats ir arī ar citām ierīcēm – mums ir jādod pietiekami resursi, lai ikviens var nomainīt savam tālrunim vai citai iekārtai bojāto daļu, lai strādātspējīga ierīce nav jāizmet mēslainē,” sacīja SERI pārstāvis Džefs Seiberts.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu