T, 17.08.2022.

Pabalstus apkures sezonas grūtību pārvarēšanai rosina sākt izmaksāt no novembra

TVNET/LETA
Pabalstus apkures sezonas grūtību pārvarēšanai rosina sākt izmaksāt no novembra
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Shutterstock

Labklājības ministrija (LM) rosina ieviest atbalsta pasākumus šajā apkures sezonā - no šī gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai nodotie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Kā liecina LM valdībai sagatavotais likumprojekts, tiek paredzēti valsts pabalsti senioriem, personām ar invaliditāti, apgādnieku zaudējušām personām par laika periodu no šī gada 1.novembra līdz 2023.gada 31.maijam, kurus sāks izmaksāt 2022.gada novembrī. Šajā laika posmā plānots izmaksāt - 30 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs nepārsniedz 300 eiro, 20 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 301 līdz 509 eiro, un 10 eiro mēnesī, ja pensijas vai atlīdzības apmērs ir no 510 līdz 603 eiro.

Savukārt ģimenes, kuras saņem piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, no 2022.gada 1.novembra līdz 2023.gada maijam (ieskaitot) saņems 30 eiro mēnesī. Šajā gadījumā netiks vērtēti ģimenes ienākumi.

Tāpat 30 eiro pabalstu plānots piešķirt personai, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, kura legāli uzturas Latvijas Republikā ar spēkā esošu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanas atļauju vai termiņuzturēšanās atļauju, ja viņai vai viņas likumiskā aprūpē ir bērns, kuram ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) izsniegts lēmums par invaliditātes noteikšanu.

LM norāda, ja persona vienlaikus ir vairāku pakalpojumu saņēmēja, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā visu pakalpojumu kopsummu, no kuriem rodas tiesības uz pabalstu. Tāpat ņem vērā piešķirto piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.

Savukārt, ja persona vienlaikus saņem vecuma pensiju un starpību līdz iepriekš saņemtajam izdienas pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēram, tad, nosakot valsts pabalsta apmēru, ņem vērā vecuma pensijas piešķirtā apmēra un minētās starpības kopsummu.

Arī valsts pabalsta apmērs par bērnu ar invaliditāti ir 30 eiro mēnesī. To piešķirs un izmaksās, nevērtējot saņemto pakalpojumu apmēru. Ja valsts pabalsta izmaksas laikā mainās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti saņēmējs, tad valsts pabalstu jaunajam saņēmējam izmaksā ar nākamo mēnesi pēc mēneša, kurā mainījās piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta saņēmējs.

Likumprojekts atrunā valsts pabalsta izmaksas nosacījumus, paredzot, ja persona vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, kas dod tiesības uz pabalstu, piemēram, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu invaliditātes gadījumā un apgādnieka zaudējuma pensiju, vai arī vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad personai piešķirs vienu valsts pabalstu, kura apmērs atkarīgs no pakalpojumu kopsummas.

Līdz ar to, ja persona vienlaikus par bērnu saņem kādu no pakalpojumiem - pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad piešķir un izmaksā 30 eiro valsts pabalstu.

Tāpat, ja persona pati par sevi vienlaikus saņem kādu no pakalpojumiem - pensiju, atlīdzību vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti, tad arī šādos gadījumos piešķir un izmaksā 30 eiro valsts pabalstu.

Savukārt, ja personai apgādnieka zaudējuma pensija, atlīdzība par apgādnieka zaudējumu vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā piešķirts par diviem vai vairākiem darba nespējīgajiem mirušā apgādnieka ģimenes locekļiem, pabalstu piešķir par katru darba nespējīgo mirušā apgādnieka ģimenes locekli. Ar to saprotot, ja apgādnieka zaudējuma pensija piešķirta par diviem bērniem, tad par katru no bērniem tiek izmaksāts valsts pabalsts 30 eiro apmērā.

Valsts pabalstu izmaksās katru mēnesi visā pabalsta izmaksai paredzētajā laikposmā, ja vien šajā mēnesī personai par sevi vai par bērnu ir tiesības uz pabalstu. Ja tiesības uz pakalpojumu rodas no nepilna mēneša, pabalsts tiek izmaksāts par pilnu mēnesi, savukārt, ja personai zūd tiesības uz pakalpojumu, pabalsta izmaksa tiek pārtraukta.

Lai uzlabotu mājokļa pabalsta pieejamību, dodot iespējas saņemt šo pabalstu lielākam cilvēku lokam ar augstākiem ienākumiem, par periodu no šī gada 1.septembra līdz 2023.gada 30.aprīlim tiks piedāvāts piemērot koeficientu "3" visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam.

LM skaidro, ka paaugstināti koeficienti dod iespēju saglabāt atsevišķi dzīvojošas personas vai vairāku personu mājsaimniecības rīcībā vairāk līdzekļus ikdienas izdevumu apmaksai, tajā skaitā, pārtikas iegādei un kvalificēties mājokļa pabalstam ar nedaudz augstākiem ienākumiem kā iepriekš. Vienlaikus tiek saglabāts līdzfinansējums pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstam.

Paredzēts, ka mājokļa pabalstu varētu saņemt 5,3% iedzīvotāju jeb 101 000 cilvēku mēnesī.

Ņemot vērā, ka no 2023.gada 1.janvāra tiek palielināti minimālo ienākumu sliekšņi, kas ietekmē mājokļa pabalsta apmēru katrai mājsaimniecībai, likumprojektā piedāvāts noteikt, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības veikt pamata sociālās palīdzības pabalstu jeb GMI un mājokļa pabalsta pārrēķinu bez personas iesnieguma.

Tāpat likumprojektā rosināts noteikt - ja mainās koeficients garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai, periodā, par kuru mājsaimniecībai izvērtēta materiālā situācija, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības veikt mājokļa pabalsta pārrēķinu bez personas iesnieguma, jo būs mājsaimniecības, kurām materiāla situācija būs izvērtēta līdz 2022.gada beigām vai ilgāk. LM norāda, ka tas mazinās administratīvo slogu gan iedzīvotajiem, gan sociālajam dienestam.

LM skaidro, ka pamata sociālās palīdzības pabalstus piešķir un atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam nosaka uz trīs vai sešiem kalendāra mēnešiem, kas nozīmē, ka mājokļa pabalsta piešķiršanas termiņš var būt atšķirīgos mēnešos. Turklāt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz mājsaimniecībai iespēju šajā periodā atkārtoti vērsties sociālajā dienesta ar jauniem rēķiniem, kuros ir lielāki izdevumi par mājokli un lūgt pārrēķināt mājokļa pabalsta apmēru par šo periodu.

Lai novērstu iedzīvotāju vēl lielāku pieplūdumu pašvaldību sociālajos dienestos, likumprojekta pārejas noteikumos noteikts, ka mājokļa pabalsta, kas piešķirts par laika periodu no šī gada 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim, pārrēķinu veic pēc 2022./2023.gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam, izņemot mājokļa pabalsta cietajam kurināmajam pārrēķinu var veikt par 2022. kalendāro gadu, izmaksājot starpību arī 2022.gadā.

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz pagarināt iesniegumu izskatīšanas termiņu un līdz ar to šajā likumprojektā noteiktais mājokļa pabalsts tiks izmaksāts vēl 2023.gada jūnijā, LM norāda, ka nepieciešams pagarināt pašvaldību pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu par 2023.gada jūniju iesniegšanas termiņu līdz 2023.gada 15.jūlijam.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu