Saeimas vēlēšanas tuvojas, un ir skaidrs, ka šajās vēlēšanās mums būs lielākais sarakstu skaits kopš 2006. gada – 19 saraksti. Tas gan nav tik daudz kā pirms 90 gadiem, kad uz Saeimu cierēja pat 44 partijas. Katrā ziņā – piedāvājums ir patiesi liels un interesants, tāpēc nolēmu izlasīt visu partiju piedāvājumu. Un šis tas iekrita acīs.
Lasot partiju programmas, nolēmu izveidot alternatīvu partiju reitingu, kurā apkopoju kliedzošus, neloģiskus un pat pilnībā dumjus solījumus. Lai reitingu varētu sastādīt, vajag kādu mērvienību. Tamdēļ izmantošu tādu mērvienību kā sejas pliķi (SP), kas plašākās tautās varētu būt zināms kā “feispalms”.
Skaidrs, ka šis ir mans subjektīvais viedoklis, un katrs pats varētu veidot savu reitingu. Šajā reitingā ņēmu vērā maksimāli populistiskus, neloģiskus, skaļus un neizpildāmus solījumus. Tā kā katra otrā partija sola, ka Latvijā būšot tautas vēlēts prezidents un Saeimas deputātu skaits tiks samazināts uz pusi, šos solījumus vērā neņēmu. Tad nu – no vārdiem pie darbiem (jeb solījumiem)!
Kopumā šī programma ne ar ko skaļu neizceļas, taču ir viens ļoti interesants punkts ārlietu jomā. “Nav pieļaujams atbalsts ES virzībai uz unitāru valsti un līdz ar to Latvijas kā nacionālas valsts likvidāciju.” Nezinu, kur šīs partijas pārstāvji ir ieguvuši šādu informāciju, realitātē ES institūcijas (vai arī kādas citas struktūrvienības) nav lēmušas par bloka apvienošanos un kļūšanu par vienotu valsti. Tāpēc arī nav pamata uztraukties, ka tieši tādēļ pastāvētu kādi draudi Latvijas pastāvēšanai.
Programma, kas izsaka pilnībā visu, - “TAUTVALDĪBA”. Jā, tā arī ir visa partijas programma. Saprotiet, kā gribat.
NA ir viena no tām partijām, kas ir pārstāvēta valdībā, un cepuri nost – atsevišķi solījumi no iepriekšējās programmas tik tiešām ir izpildīti. Lasot jauno programmu, man gan radās vēlme “piekasīties” pie viena punkta - “Atbalstīsim latviešu īpatsvara pieaugumu Latvijā.” Hmm... Interesanti. Kā to var dabūt gatavu? Izraidīsim no valsts tos, kas nav latvieši, vai arī liksim latviešiem aktīvāk vairoties? Šis ir punkts, kas patiešām nav saprotams.
Šī ir viena no partijām, kas izveidojusies uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ja neskaita to, ka viena no partijas lokomotīvēm Jūlija Stepaņenko pēkšņi kļuvusi par ukrainieti, tad arī programmā ir šādas tādas interesantas lietas. Līdzīgi kā viena no tālāk apskatītajām partijām, arī šī partija vēlas ar likuma spēku atzīt un atbalstīt tikai “standarta ģimenes”.
Tomēr manu uzmanību piesaistīja pēdējais punkts - “katram iedzīvotājam ļaut pašam noteikt, kurai partijai vai biedrībai viņš vēlas novirzīt sava valsts budžetā iemaksātā IIN daļu, atceļot spēkā esošo partiju finansēšanas sistēmu”. Labi, var saprast, ka ir vēlme mainīt esošo veidu, kā finansēt politiskās partijas. Taču vai tiešām tas ir darāms, “ļaujot cilvēkam izvēlēties, kuru partiju finansēt”?
Ņemot vērā, ka patiesi stabilas Latvijā ir vien kādas septiņas – astoņas partijas, bet pārējās te parādās, te maina nosaukumus, te pazūd pavisam (kā tas bija ar valdībā iekļuvušo KPV), tad var atrast labākus veidus, kam novirzīt nodokļos samaksāto naudu.
Šīs partijas programmu ļoti vēlējos redzēt. Kā nekā - pie stūres “cilvēks – buldozers” un kas viņš tik vēl nav bijis. Pretēji partijas vadoņa ierakstiem “Facebook” februārī, kuros viņš dievojās, ka “kara Ukrainā nebūs” un ka “ASV ceļ histēriju, jo Krievija taču nevienam negrasās uzbrukt”, ir pat patīkams pārsteigums, ka LPV grasās sadarboties ar ES un NATO, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti Eiropā.
Tiek solīta Satversmes tiesas darbības izbeigšana – šāds solījums manā skatījumā ir tāds kā “pussolis”, ja ne pilns solis pretim demokrātijas darbības izbeigšanai Latvijā. Kā jau varēja gaidīt – ir arī “cepiens” par Covid ierobežojumiem, kas iepriekš plaši tika iztirzāti šo politiķu sociālajos tīklos.
Mazliet tādā padomju stilā liekas punkts par “ģimenes definīciju”, kur tiek solīts “pasargāt jauno paaudzi no svešām ideoloģijām”. Kas tad ir tās “svešās ideoloģijas”?
Turklāt krīt acīs arī ģimenes definīcija – kurā “tēvs ir vīrietis un māte ir sieviete”. Vai tad citādāk mēdz būt? Un ko tad darīt nepilnajām ģimenēm? Vai tad ģimene, kurā, piemēram, ir māte un aug bērni bez tēva (jo tēvs nomiris), nedrīkst saukties par ģimeni?
Tālāk jau solījumi no sērijas “kurš solīs vairāk”. Vienreizējs pabalsts 5000 eiro apmērā par katru jaundzimušo, un turklāt – ģimenēs, kurās ir viens bērns, valsts dzēsīšot 10% no hipotekārā kredīta, divi bērni – 20%, un galu galā – piecu un vairāk bērnu ģimenei – pat 100% no kredīta. Izskatās jau ļoti skaisti. Tikai jautājums – no kurienes tam ņems naudu?
Kā skaista odziņa visam pa virsu ir solījums panākt, ka astoņu gadu laikā Latvija kļūst par vienu no bagātākajām pasaules valstīm. Kā saka – vajag atvērt acis. Jā, tādas valstis kā Luksemburga un Katara, un Monako ir daudz mazākas par Latviju, taču tās var lepoties ar tādu statusu. Būsim reāli – astoņu gadu laikā pietuvoties šīm valstīm ir, maigi izsakoties, utopiski.
Jā, šajā programmā tik tiešām ir, ko palasīt. Es gan labprāt šo partiju sauktu par “Nestabilitātei”.
Pirmkārt punkts: “Pārskatīsim atkarību ES ietvaros, jo prioritāras ir valsts intereses vai izstāšanās no žņaudzošās savienības.” Cik daiļrunīgi! Tikai tāds neliels tehnisks sīkums – liela daļa projektu Latvijā tiek īstenoti tieši ar ŽS, oi, tas ir, ES atbalstu, kas tieši arī ir valsts interesēs! Tālāk – jautrāk.
“Apsvērsim iespēju veikt kontrolētu saistību nepildīšanu, lai atteiktos maksāt ES parādu. Kontrolējamā maksātnespēja ir vienīgā izeja, lai atbrīvotu Latviju no parādiem, kuros mūs cenšas nogremdēt un neatgriezeniski atņemt brīvību.” Jā, Latvijas ārējais parāds ir ap 50% no IKP, un tā ir problēma. Tajā pašā laikā mums šis parāds nav pats lielākais ES, jo lielākajās un bagātākajās ES valstīs tas ir daudz lielāks.
Vai šis parāds kaut kādā mērā ir atņēmis brīvību Vācijai, Spānijai, Francijai un citām valstīm? Nē. Vai tiešām ES draud mums atņemt brīvību? Nē. ES nav Krievija (ar ko, vārdā neminot, šīs partijas pārstāvji acīmredzot vēlas “neatkarīgi veidot attiecības”).
Tālāk – “nešķelsim Latvijas sabiedrību, palīdzēsim Latvijai stiprināties! Piešķirsim balsstiesības nepilsoņiem, kas ir nepieciešams taisnīguma un vēsturiskā līdzsvara solis – pieņemt visus nepilsoņus Latvijas pilsonībā”.
Khm. Jā. It īpaši tie nepilsoņi, kas 9. maijā skrien pie pieminekļa Pārdaugavā un rīko ļembastu par godu ģeņ pobēdi, un jau vairākus gadu desmitus nevar saņemties iemācīties valodu un iegūt pilsonību, jo “tā tiek pārkāptas cilvēktiesības”, un tagad atbalsta Krievijas sākto karu Ukrainā... Jā, šādi pilsoņi tik tiešām stiprinās Latviju!
Īsumā sakot – izstāšanās no ES, atteikšanās maksāt ārējo parādu, plāns stiprināt attiecības ar kaimiņiem austrumos un piešķirt šai austrumu kaimiņvalstij lojālajiem cilvēkiem Latvijas pilsonību – tas tik tiešām ir ceļš pretim stabilitātei! Bravo!
Šī partija, kas sevī apvieno augsta līmeņa populistus un dezinformatorus, ko iepazinām pandēmijas laikā, savu programmu iezīmē ar ļoti apokaliptisku ainu – Latvijas tauta esot uz izmiršanas robežas, turklāt – tieši valdības dēļ valstī pašlaik plosās inflācija, cenas kāpj gan pārtikai, gan enerogresursiem!
Šķiet, ka šie cilvēki kaut kā nav paskatījušies tālāk par savu degungalu, jo inflācija un cenu pieaugums nav tikai Latvijas problēma, un vēl jo vairāk – tā nav Latvijas valdības vaina. Ar šīm problēmām cīnās valdības visā pasaulē – gan Eiropā, gan ASV, gan Āzijā, gan Āfrikā, gan Dienvidamerikā.
Kaut gan – ko gan brīnīties par cilvēkiem, kas vēl pirms gada izplatīja sociālajos tīklos ziņojumus par to, ka tieši Latvijas valdība ir izdomājusi pandēmiju, lai ierobežotu latviešu tautu un visu pasauli.
Vēl tiek vērsta uzmanība uz to, ka Latvija esot pirmajā vietā pasaulē pēc iedzīvotāju izmiršanas ātruma. Jā, Latvijā tik tiešām ir augsti mirstības rādītāji (ap 15 mirušo uz 1000 iedzīvotājiem), taču pēc Pasaules Bankas datiem tas ir sestais rādītājs pasaulē. Pirmajā vietā ir Bulgārija, kurš šis rādītājs ir 18 mirušie uz 1000 cilvēkiem. Bet kuru gan interesē tāds sīkums kā pārbaudīt datus?
Tāpat programmā tiek vērsta uzmanība, ka Latvijā ekonomikas augšanas vietā ir ieviesta karantīna, bet slimnīcu vietā tiek domāts par lielgabaliem un tankiem, nepārtraukti celtas algas deputātiem un ministriem, bet vecāki vairs netiek saukti par māti un tēvu, bet gan par “vecāks nr. 1” un tā tālāk.
Jā, jāpiekrīt, ka karantīna ekonomikai nebija labas ziņas, taču tā bija nepieciešama, lai neradītu veselības sistēmas sabrukumu (tas bija relatīvi īslaicīgs pasākums).
Tanki un lielgabali – jā, tie arī ir nepieciešami, it īpaši ņemot vērā, kādas kaimiņvalstis atrodas aiz mūsu austrumu robežām. Algu celšana ir paredzēta 2023. gadā, un nevis visiem, bet tikai valsts augstākajām amatpersonām. Kas attiecas uz vecāku numurēšanu – nezinu, kurā realitātē viņi dzīvo, taču tajā realitātē, kurā esam mēs, vecāki joprojām tiek saukti par māti un tēvu.
Vēl viena no daudzajām partijām, kas šajās vēlēšanās vēlas panākt, ka vara nonāk tautas rokās. Turklāt šī partija vēlas iestāties par cilvēka vārda un politiskās pārliecības brīvību. Tā arī neesmu sapratis, kurā brīdī mums ir kļuvušas ierobežotas šādas brīvības. Galu galā – izteikties varam, kritizēt valdību varam, un neviens par to neskries bliezt ar steku pa muguru, un arī politiskā pārliecība netiek apspiesta. Kā nekā – ja reiz mums ir tik daudz partiju!
Tālāk seko divi punkti, kas lieliski papildina viens otru. Partija aicina “atteikties no Latvijas dalības tajās starptautiskajās organizācijās, kas traucē un ierobežo Latvijas intereses.” Vēlāk programmā seko teksts, ka “Latvijai ekonomisko sadarbību jāvērš uz cieņas, neitralitātes principiem un draudzīgām attiecībām ar kaimiņvalstīm”. Ko lai saka... No šiem abiem punktiem man labi nolasās, ka “Latvijai vajadzētu izstāties no ES un NATO, kā arī draudzēties ar lielo un brālīgo austrumu kaimiņu, kas nu it nemaz nav drauds Latvijai!” Jā, ir arī piedāvājums atgriezties pie lata, neraugoties uz to, ka eiro Latvijas ekonomikai ir devis (un arī dod) daudz priekšrocību.
Tas, kam vienkārši nevarēju nepievērst uzmanību, – noteikt, ka Latvijas iedzīvotāju dzīvesveida pamatā ir saulgriežu rits un gadskārtu svētki, kam pakārtojama sabiedrības dzīve, kultūra un izglītība, bet izglītības modelis jāveido, balstoties uz latvisko dzīvesziņu.
Labi, pēc būtības tas nav nekas slikts, taču jautājums – vai tad jau pašlaik sabiedrības dzīve zināmā mērā nav pakārtota gadskārtu svētkiem (vasaras saulgrieži – Jāņi un Ziemassvētki)? Un ņemot vērā, ka nereti latviskās dzīvesziņas sludinātāji itin naski apelē pie Dieva, tad tas var radīt zināmu haosu, jo Latvijā jau tā ir vairākas reliģiskās konfesijas. Tāpat arī pastāv daudzas kultūras organizācijas, kas aktīvi sargā un turpina stāstīt un mācīt par senajām latviešu tradīcijām. Vai tas būtu jānosaka kā obligāts pasākums – pilnībā visiem zināt, ko nozīmē katrs ornaments? Nedomāju vis.
Ir arī solījums nodrošināt sabiedrības viedokļu un argumentu līdzvērtīgu pārstāvniecību masu medijos, attīstot diskusijas kultūru, sabiedrības informētību un izglītošanu. Skatoties uz medijiem – vai tad tas jau netiek nodrošināts?
Ļoti liela bija vēlme ieraudzīt Latvijas Krievu savienības programmu, jo jau pirms iepriekšējām vēlēšanām šī partija izcēlās ar dažādām “pērlēm” savā programmā. Šis gads nav izņēmums, un pirmo pērli nākas izcelt jau pirmajos teikumos, kuros teikts, ka “pie karadarbības [Ukrainā], ekonomiskās krīzes un cenu kāpuma valdošās partijas mēģina vainot krievvalodīgos”. Kaut kā nenāk atmiņā, kad kāda no valdošajām partijām būtu atklāti vainojusi tajā visā Latvijas krievvalodīgos – galu galā Krievijas sāktais karš Ukrainā arī radīja ķēdes reakciju, kas izraisīja cenu kāpumu. Nevis Latvijas krievvalodīgie.
Tiek minēts, ka šo iedzīvotāju daļas intereses tiekot iedragātas – Latvijā notiek pāreja uz mācībām valsts valodā (kas jebkurā citā valstī ir pilnīgi normāla parādība), tiek nojaukti padomju pieminekļi un aizliegti Krievijas televīzijas kanāli. Tas tā interesanti, ka lielie “nacisma aizstāvji” izvērš tādu propagandu tādā pašā (pat ja ne vēl prātam neaptveramākā) stilā kā nacisti pirms 80-90 gadiem.
Šī partija sūdzas par rusofobijas kampaņas izvēršanu masu medijos. Nezinu, kas par medijiem tie ir, bet, ja Krievijas kara noziegumu atspoguļošana tiek uzskatīta par rusofobiju, tad lai jau ir.
Partijai, kuras galvenais elektorāts ir “latviofobi”, skaidrs, ka viss, ko dara Krievija, ir “svēts un neaizskarams”.
Te arī jāpiemin tie paši punkti par Latvijas pilsonības piešķiršanas veicināšanu visiem nepilsoņiem (no kuriem nozīmīga daļa pilnīgi noteikti vēlētos pieņemt citas valsts pilsonību).
Vēl acīs metas punkts par “aizsardzības ministra pilnvarām armijas militārai izmantošanai ārpus Latvijas”. Ar ko tas, diez, ir domāts? Vai tās būtu miera uzturēšanas misijas, kurās piedalās Latvija NATO ietvaros, vai arī LKS biedri baidās, ka “briesmīgais aizsardzības ministrs dos atļauju izmantot Latvijas armiju pret kādu valsti aiz Latvijas austrumu robežas?
“Valsts amatpersonu algas piesaiste valsts minimālajai algai”. Interesants punkts, kas tūlīt arī izsauc vēl interesantāku jautājumu. Kurš tad vēlēsies vadīt valsti par minimālo algu, ja jau pašlaik privātajā sektorā algas ir augstākas nekā valsts sektorā, kam jau tā algu dēļ ir grūtības piesaistīt labākos profesionāļus? Vai arī valsti vadīs kāds Vaņa no Purčika, kurš būs pilnībā apmierināts ar “miņimalku”?
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)