C, 29.09.2022.

Vienošanās par atbalstu uzņēmējiem varētu tikt panākta nākamnedēļ

TVNET/LETA
Vienošanās par atbalstu uzņēmējiem varētu tikt panākta nākamnedēļ
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Foto: Edijs Pālens/LETA

Par atbalstu uzņēmējiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai valdība varētu vienoties nākamnedēļ, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš stāstīja, ka aktīvākas diskusijas par uzņēmējiem sniedzamo valsts atbalstu koalīcija sāks pēc tam, kad valdības līmenī būs panākta galīgā vienošanās par atbalstu mājsaimniecībām, un paredzēts, ka tas notiks šodien.

"Sarunas [par atbalstu uzņēmējiem] jau ir sākušās. Mēs tagad pa šo nedēļu turpināsim, un es ceru, mēs plānojam, ka jaunnedēļ varētu vienoties, kādā trāpīgā veidā palīdzēt mūsu uzņēmumiem arī šajos grūtajos apstākļos. Tas prasīs nedaudz vairāk līdzekļu, bet, ja mēs noturam mūsu uzņēmumu konkurētspēju, tie spēs turpināt strādāt, turpināt nodarbināt cilvēkus un maksāt nodokļus, un šis ieguldījums mums kā valstij un nodokļu maksātājiem atmaksāsies," skaidroja Kariņš.

Vaicāts, vai valsts ir gatava palīdzēt kompensēt pieaugošās izmaksas par energoresursiem arī, piemēram, slimnīcām, premjers atbildēja, ka ir ļoti daudz dažādu uzņēmumu kategoriju, kurām nepieciešams šāda veida atbalsts. "Tagad mēs izejam visam cauri un skatāmies, kur un kā mums vislabāk būtu palīdzēt," sacīja valdības vadītājs.

Uz jautājumu, vai nedomā, ka valdība, lemjot par šiem atbalsta pasākumiem, rīkojas novēloti, premjers atbildēja noraidoši. Pēc viņa paustā, šis ir viens no vissavlaicīgāk izstrādātajiem atbalsta mehānismiem, jo tas tapis krietnu laiku pirms ziemas iestāšanās.

Kā ziņots, valdība šodien lems par Labklājības un Ekonomikas ministriju sagatavoto regulējumu, kas noteiks detalizētus atbalsta saņemšanas nosacījumus mājsaimniecībām energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai.

Šogad 21.jūnijā Ministru kabinets nolēma izstrādāt atbalsta instrumentus energoresursu izdevumu kompensēšanai mājsaimniecībām par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un koksnes granulām. Ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, regulējumā iekļauts arī atbalstu mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto šos resursus.

Plānots, ka jauno regulējumu šodien izskatīs Ministru kabinetā, savukārt 11.augustā - Saeimā.

Valdību veidojošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās par atbalstu iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma apstākļos, kas būs plašāks un agrāks, nekā valdība konceptuāli vienojās jūnijā, pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalsts tiks sniegts agrāk, to piemērojot no šī gada 1.jūlija, norādīja Kariņš. Premjers skaidroja, ka tie, kuri jau ir saņēmuši jauno izlīdzinātā maksājuma rēķinu, nākamajā rēķinā saņems pārrēķinātu izlīdzināto maksājumu, kas ietvers atbalsta piemērošanu no 1.jūlija. Valdība segs pusi no energoresursa cenas pieauguma.

Iepriekš noteiktais atbalsta periods tiks pagarināts līdz 2023.gada 30.aprīlim.

Atbalsts plānots gāzes cenas kompensācijai 30 eiro apmērā par megavatstundu (MWh) jeb 0,03 eiro par kilovatstundu (kWh) par patēriņu virs 221 kWh mēnesī jeb 21 kubikmetra mēnesī.

Tāpat atbalsts plānots mājsaimniecībām, kuras apkurei izmanto elektroenerģiju. Atbalsts tiks piešķirts tiem elektroenerģijas lietotājiem, kuru patēriņš ir lielāks par 500 kWh mēnesī, ja elektroenerģija tiek izmantota apkurei, balstoties uz siltumsūkņa pašdeklarācijas principu. Valsts kompensēs 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniegs 0,16 eiro par kWh, bet ne vairāk kā 100 eiro par MWh.

EM pārstāvji uzsver, ka attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas lietotājiem, kas maksā par pakalpojumu pēc izlīdzinātā maksājuma principa, regulējumā plānots noteikt pienākumu dabasgāzes un elektroenerģijas tirgotājiem veikt izlīdzinātā maksājuma pārrēķinu, ņemot vērā faktisko mājsaimniecību patēriņu un dabasgāzes lietotājiem veicot maksājuma korekcijas par iepriekšējiem mēnešiem.

Tāpat laika periodā no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim plānots atbalsts centralizētās siltumenerģijas pakalpojuma maksas kompensācijai. Arī šajā gadījumā kompensācijas apmēru siltumenerģijas izmaksu pieauguma segšanai paredzēts noteikt 50% apmērā no starpības starp tuvākās apkures sezonas siltumenerģijas tarifu un siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro par MWh. Atbalstu piemēros automātiski mājsaimniecību rēķinos.

Koksnes granulām un briketēm cenu slieksnis varētu būt noteikts 300 eiro par tonnu jeb apmēram 65 eiro par MWh. Līdzvērtīgi kā pārējos atbalsta veidos arī šeit izmaksu pieaugums tiktu kompensēts 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniedz 300 eiro tonnā, bet ne vairāk kā 100 eiro tonnā apmērā. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 10 tonnu.

Malkai plānots noteikt cenu griestus 40 eiro apmērā par berkubikmetru jeb apmēram 35 eiro par MWh.

Līdzīgi, kā koksnes granulām, EM piedāvā valdībai lemt par valsts kompensāciju izmaksu pieaugumam 50% apmērā, tas ir, ja izmaksas pārsniegs 40 eiro par berkubikmetru, bet ne vairāk par 15 eiro par berkubikmetru. Maksimālais atbalsta apmērs, par kuru varētu saņemt atbalstu, vienai mājsaimniecībai būtu 35 berkubikmetri.

Plānots, ka mājsaimniecībām, kas apkurē izmanto koksnes granulas, koksnes briketes vai malku, ar maksājumu attaisnojošiem dokumentiem būs jāvēršas pašvaldībā, kas pieņems lēmumu par kompensācijas piešķiršanu. Savukārt valsts atmaksās šīs kompensācijas izmaksu pašvaldībai.

Kariņš: Izskatās, ka Latvijā pietiks gāzes visai apkures sezonai

Patlaban izskatās, ka Latvijā pietiks dabasgāzes visai gaidāmajai apkures sezonai, intervijā Latvijas Radio apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas un Inčukalna pazemes gāzes krātuves pārvaldītājas AS "Conexus Baltic Grid" sniegto informāciju.

Viņš atzina - pirms trim mēnešiem varēja būt drošs, ka gāzes pietiks līdz šī gada beigām, bet tagad Inčukalna krātuve pildās un situācija ir uzlabojusies tā, ka gāzes pietiks līdz pat apkures sezonas noslēgumam. Protams, vēl ir ļoti daudz mainīgo, kas atkarīgi no kara Ukrainā, bet visas indikācijas patlaban ir optimistiskas, piebilda Kariņš.

Premjers atzina, ka vienlaikus tiek pastāvīgi turpinātas sarunas ar Lietuvu par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa pieejamību Latvijas patērētājiem un ar Igauniju, kura kopā ar Somiju attīsta otro dabasgāzes importa termināli.

Vaicāts, vai gadījumā, ja tomēr Latvijai pietrūks dabasgāzes, to būs, no kā nopirkt, Kariņš atbildēja, ka tādā gadījumā, ja dabasgāze pietrūks Latvijai, tā pietrūks visam reģionam. "Tie ir apstākļi, kurus mēs neprognozējam šobrīd. Izskatās, ka mums un pārējiem pietiks visai sezonai, bet mums ir jābūt acīm atvērtām," sacīja valdības vadītājs.

Viņš piebilda, ka nolūkā samazināt iespējamas energokrīzes iestāšanās riskus, ir uzdevis visām ministrijām izstrādāt energoresursu taupīšanas plānu valsts pārvaldē.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu