Pieci jautājumi un atbildes: kādēļ pasaulei ir svarīgs Ukrainas graudu eksports? (3)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Ziņas par Ukrainas zemkopības produktu eksporta sākšanu uz ārzemēm visā pasaulē tiek uztvertas ar piesardzīgu atvieglojumu. Kādēļ Ukrainas labība ir tik svarīga pārtikas nozarei visā pasaulē? “Deutsche Welle” meklēja atbildes uz pieciem svarīgākajiem jautājumiem, kas skar Ukrainas zemkopības produktu eksportu laikā, kad valsti plosa Krievijas noziedzīgais karš.

Kāda ir Ukrainas loma pārtikas apgādes drošības jomā?

Ukraina ir viens no svarīgākajiem graudu ražotājiem pasaulē. Valsts izaudzē un eksportē galvenokārt kviešus, kukurūzu un miežus. Pēc Eiropas Komisijas datiem, Ukrainas daļa kviešu graudu tirgū ir 10%, kukurūzas tirgū – 15%, bet miežu tirgū – 13%. Tāpat Ukraina ir vissvarīgākais spēlētājs saulespuķu eļļas tirgū. Kopumā Ukrainā audzētās saulespuķes nodrošina izejvielas 50% no pasaulē saražotās eļļas.

Kukurūza un mieži ir visizplatītākās graudu kultūras pasaulē. Ja no lielāko eksportētāju tirgus pazudīs Ukraina, tad tas var radīt ļoti nopietnas un nepatīkamas sekas pasaules pārtikas apgādes drošībai.

Kas ir lielākie kviešu, kukurūzas un miežu ražotāji pasaulē?

Pēc ASV Zemkopības ministrijas datiem, 2021.-2022. gados Ukraina ieņēma septīto vietu pēc kviešu ražošanas apjoma – 33 miljoni tonnu. Vairāk par Ukrainu saražo Austrālija, ASV, Krievija, Indija un Ķīna. Tomēr pirmo vietu ieņem Eiropas Savienība, rēķinot kopējo dalībvalstu saražoto graudu apjomu.

Kas attiecas uz kukurūzas ražošanu, šajā jomā Ukrainai sestā vieta pasaulē. Vairāk kukurūzas spējusi saražot Argentīna, Eiropas Savienība, Brazīlija, Ķīna un ASV. Savukārt pēc miežu audzēšanas Ukrainai ceturtā vieta. Ukrainu apsteidz vien Austrālija, Krievija un Eiropas Savienība, kas ir lielākā miežu audzētāja.

Kas pērk Ukrainas graudus?

2020. gadā lielākie kviešu graudu importētāji, pēc Ekonomisko datu novērošanas centra (Observatory of Economic Complexity, OEC) datiem, bija Ēģipte (5,2 miljardi dolāru), Ķīna (3,47 miljardi dolāru), Turcija (2,44 miljardi dolāru), Nigērija (2,15 miljardi dolāru) un Indonēzija (2,08 miljardi dolāru). Lielākais Ukrainas kviešu graudu pircējs bija Ēģipte.

Kukurūzas importētāju vidū lielākie eksportētāji 2018. gadā bija Meksika (3,14 miljardi dolāru), Japāna (2,94 miljardi dolāru), Dienvidkoreja (1,92 miljardi dolāru), Vjetnama (1,85 miljardi dolāru) un Spānija (1,72 miljardi dolāru). Jaunāku datu OEC pašlaik nav. Zināms, ka galvenie Ukrainas kukurūzas pircēji bija Nīderlande, Spānija un Ķīna.

Miežu graudu imports vislielākais 2020. gadā bija Ķīnā (1,77 miljardi dolāru), Saūda Arābijā (1,38 miljardi dolāru), Nīderlandē (512 miljoni dolāru), Beļģijā (369 miljoni dolāru) un Vācijā (307 miljoni dolāru). Galvenais Ukrainas miežu patērētājs bija Ķīna.

Kā Krievijas sāktais karš Ukrainā ietekmē graudu tirgu pasaulē?

Graudu piegādes tika pārtrauktas, jo Krievija bloķēja Ukrainas ostas. Tas radīja bažas par pārtikas krīzi visā pasaulē, kas radīja strauju pārtikas cenu kāpumu visā pasaulē. Maija vidū kviešu un kukurūzas cenas sasniedza jaunus rekordus. Pēc ANO datiem, tas draudēja ar nopietnām sekām Āfrikas, Tuvo Austrumu un Āzijas valstīm, kur situāciju pārtikas apgādē ievērojami apgrūtināja Covid-19 pandēmija.

Kopš tiem laikiem graudu tirgus ir stabilizējies. Pēc ANO Pārtikas un zemkopības organizācijas novērtējuma, neraugoties uz Krievijas-Ukrainas karu, pasaules graudu raža šogad būs nedaudz mazāka nekā pērn. Perspektīvas, kas pavērušās pēc Kijivas un Maskavas parakstītās vienošanos par Ukrainas graudu eksportu, ir radījušas cerības, ka pārtikas krīzi izdosies novērst.

Ko nozīmē Ukrainas un Krievijas “graudu vienošanās”?

22. jūlijā Stambulā ar ANO un Turcijas starpniecību tika parakstīta vienošanās starp Krieviju un Ukrainu, kā mērķis bija Ukrainas ostu blokādes izbeigšana, ļaujot ostu pamest kuģiem ar graudiem. Šī vienošanās paredz, ka 20-25 miljonus tonnu graudu, kas līdz šim bija bloķēti Ukrainā, beidzot būs iespējams eksportēt.

Tāpat vienošanās paredz izveidot drošības koridorus Melnajā jūrā, kas stiepjas no Ukrainas piekrastes līdz Bosfora šaurumam. Pret kuģiem, kas atrodas šajos koridoros un atbilstošajās ostās, nedrīkst vērst nekādus militārus uzbrukumus. Graudu eksportam līdzi seko koordinācijas centrs Stambulā. Tajā ANO vadībā darbojas Krievijas, Ukrainas un Turcijas pārstāvji. Eksports paredzēts no trim Ukrainas ostām – Odesas, Černomorskas un Južnajas.

1. augustā no Odesas ostas jūrā devās pirmais kravas kuģis ar Ukrainas graudiem, kas divas dienas vēlāk veiksmīgi izgāja kontroli Stambulā un tālāk devās uz Libānu. 5. augustā Turcijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka vēl trīs kuģi ar Ukrainas graudiem ir devušies Melnajā jūrā – Černomorskas ostā stāvošie kuģi “Polarnet” un “Rojen” devās attiecīgi uz Karasu Turcijā un Lielbritānijas ostu Tīzportu, bet “Navi Star” no Odesas ar kukurūzas kravu devās uz Īriju. Kopumā šie kuģi ved vairāk nekā 58 tūkstošus tonnu graudu.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu