Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Latvijai ir alternatīvas Krievijas gāzei

Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Latvijai ir alternatīvas Krievijas gāzei
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Malte Ossowski/SVEN SIMON/picture alliance / SvenSimon

TVNET rubrikā "Pavaicā TVNET žurnālistam" atbildam uz lasītāju iesūtītajiem jautājumiem. Pirmais no tiem saistīts ar "Latvijas Gāzes" lēmumu no šī gada 1. jūlija atsākt iepirkt dabasgāzi no Krievijas, par spīti faktam, ka tā regulāri izmantota kā instruments, lai manipulētu ar no Krievijas atkarīgo valstu nacionālo politiku. Līdz pat Krievijas otrajam iebrukumam Ukrainā ES dalībvalstis, arī Latvija, turpināja sadarboties ar Krieviju kā biznesa partneri. Tomēr gāze Krievijai ir otrs galvenais budžeta balsts aiz naftas. Tiek uzskatīts, ka Krievijas gāze kļuvusi par instrumentu Krievijas kara mašīnas barošanai. 

Vēsturiski Latvija no Krievijas dabasgāzi kopš neatkarības atjaunošanas iepirkusi pat 100% apmērā līdz pat 2017. gadam. Iemesls - fakts, ka Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nebija savienota ar ES kopējo dabasgāzes sistēmu. Tikai 2015. gadā Krievijas energoresursiem parādījusies pirmā alternatīva. Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālis atsevišķos periodos ir pilnībā nodrošinājis gāzes patēriņu Latvijā. Taču šoziem tas nevarēs sniegt Latvijai nepieciešamo atbalstu tādā apmērā, kādā tas būtu vajadzīgs. Vienlaikus Latvijas valdības gatavošanās apkures sezonai nesniedz sabiedrībai skaidrību, vai dabasgāzes pietiks gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

TVNET lasītājs, kurš, uzdodot jautājumu, izvēlējās saglabāt anonimitāti, vēlējās noskaidrot, vai ir kas zināms par to, ar kuru kompāniju "Latvijas Gāze" noslēdza iepirkumu, maksājot eiro? "Vai tam nebija alternatīvu, iepirkumu veicot no citas valsts, kas nepārdod Krievijas gāzi?" vaicā lasītājs.

Alternatīvas Krievijas dabasgāzei 

No 2023. gada 1. janvāra ar grozījumiem "Enerģētikas likumā" Latvija paredz atteikties no Krievijas dabasgāzes izmantošanas pilnībā. Likums norāda, ka dabasgāzes pārvaldes un uzglabāšanas operatoram ir jānodrošina tāda infrastruktūra, kura ierobežo piegāžu riskus, un jāveido stratēģiskās rezerves. Publiskajam tirgotājam ne vēlāk kā līdz katra gada 31. augustam jānodrošina nepieciešamais dabasgāzes apjoms, kas palīdzēs segt nākamo apkures sezonu.

Pēdējos gados Krievijas dabasgāzes iepirkumiem patiesi parādījušās alternatīvas. Klaipēdā 2015. gadā sācis darboties sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kas saņem importu no dažādām valstīm, t.sk. Norvēģijas un ASV. Tāpat izbūvēts Lietuvas cauruļvadu savienojums ar Poliju (GIPL), kas darbību sācis 2022. gadā. Šī cauruļvada izbūve ir pirmā, kas nodrošina visu trīs Baltijas valstu integrāciju ES gāzes pārvades sistēmā. Papildus Baltijas valstu gāzes pārvades sistēma kopš 2020. gada 1. janvāra ir savienota ar Somijas gāzes pārvades sistēmu, gāzes pārvades sistēmu operatoriem Somijā, Latvijā un Igaunijā apvienojoties un kļūstot par vienu tirgu (FINESTLAT). Šī dinamika būtiski uzlabo Latvijas spēju samazināt gāzes piegādes riskus.

Tad kāpēc Krievijas dabasgāze joprojām tiek pirkta tikai pāris mēnešus pirms apkures sezonas sākuma? Pat sākoties otrajam Krievijas iebrukumam Ukrainā un Krievijas dabasgāzes piegādēm kļūstot arvien saraustītākām, jūlija sākumā "Latvijas Gāzes" vadītājs Aigars Kalvītis paziņojis, ka gāze netiek pirkta no "Gazprom", bet cita piegādātāja turpat Krievijā. Piegādātāja nosaukums neesot jāatklāj - un tas līdz šim nav zināms. Tomēr mēs zinām ko citu. Krievija vienmēr izmantojusi dabasgāzes tirgu pret Latviju un tās interesēm. Nereti Krievijas "cauruļvadu karus" pieskaita pie Krievijas hibrīddestabilizācijas metodēm. Savukārt Latvija, pat kopā ar Igauniju, Lietuvu un Somiju, dabasgāzes iepirkumu kontekstā nav pietiekami liels spēlētājs, lai diktētu noteikumus, tāpēc bijusi spiesta maksāt Krievijas noteikto cenu. 

Kāds ir rīcības plāns apkures sezonai, iztiekot bez Krievijas gāzes?

Valdība šobrīd joprojām konkretizē potenciālos tuvojošās enerģētikas krīzes risinājumus. Mūsu lielākā cerība - sašķidrinātās gāzes termināļi reģionā. Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis, kas ilgstoši tika uzskatīts par iespējamu atbildi gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauktu gāzes piegādi Latvijai, jau paziņojis, ka brīvas jaudas tam šajā apkures sezonā nebūs.  Par citu instrumentu tūlītējās apkures sezonas problēmu risināšanai tāpēc uzskatāma vēl viena sašķidrinātās gāzes termināļa izveidošana reģionā. Visstraujāk to varētu uzstādīt Paldiskos, Igaunijā. Tas tiek uzskatīts par īpaši nozīmīgu uzņēmumiem, kas jau tagad ražošanas procesus maina uz videi nedraudzīgākiem. Šā termināļa darbība varētu tikt sākta 2022. gada novembrī. Ekonomikas ministrija pētījumu par sašķidrinātā gāzes termināļa būvniecību veic arī Latvijā, taču konkrēti projekta īstenošanas datumi netiek minēti

Neizpratne par Inčukalna pazemes gāzes krātuvē glabāto dabasgāzes daudzumu un tā īpašniekiem izraisījusi nopietnu komunikācijas krīzi. 10. augustā "Latvijas Gāze" izplatīja paziņojumu, skaidrojot, ka Latvijai piederošais apjoms Inčukalnā ir mazāks par 1,15 TWh, kas noteikts kā obligāts Enerģētikas likumā par dabasgāzes stratēģisko rezervju nodrošināšanu. Reaģējot Ekonomikas ministrija izplatīja paziņojumu, skaidrojot, ka dabasgāzes mājsaimniecībām tomēr pietikšot. Pārliecinoši šādu apgalvojumu izteica arī ekonomikas ministre Ilze Indriksone intervijā ar TVNET tiešsaistes portālu KLIK. Tad "Latvijas Gāze" bija spiesta izplatīt precizētu paziņojumu, norādot, ka faktiskais dabasgāzes apjoms krātuvē patiesi ir lielāks par 1,15 TWh, taču tas pārdots citiem. Lai risinātu situāciju, Ekonomikas ministrija tagad ķērusies pie juridisko instrumentu pētniecības, lai noskaidrotu, vai jau pārdotās dabasgāzes rezerves iespējams rezervēt Latvijai.

Ņemot vērā rudens tuvošanos, sabiedrība kļūst aizvien satrauktāka par bezprecedenta inflāciju, kas piedzīvota elektroenerģijas un dabasgāzes tirgos. Nav skaidrs, kad un kādi taupības pasākumi tiks ieviesti Latvijā, kamēr citās ES dalībvalstīs tie jau tiek likti lietā pilnā sparā. Tikmēr eļļu ugunij pielej pašvaldības, kas sākušas meklēt apsildīšanas alternatīvas individuāli - piemēram, Daugavpils sākusi izskatīt iespēju pilsētu apsildīt ar šķeldu. Pašvaldību sadarbošanās varētu tikt uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem elementiem enerģētikas stiprināšanā Latvijā un visā Baltijas reģionā. 

Jāsecina, ka lielas skaidrības par to, kā šajos apstākļos strādās dabasgāzes piegāde Latvijā, šobrīd vēl nav. Tomēr skaidrs, ka alternatīvas tiek meklētas, turklāt strauji. Atliek tikai cerēt, ka valdībai pietiks prasmes izskaidrot  sabiedrībai, kā tiks nodrošināts siltums dzīvokļos un darbavietās šajā apkures sezonā, jo šķiet, ka pieejamie risinājumi turpina pazust tulkojumā.

Pateicamies TVNET lasītājam par iesūtīto jautājumu un aicinām arī citus lasītājus iesūtīt sev interesējošus jautājumus, uz kuriem, uzrunājot atbildīgās amatpersonas, TVNET redakcijas žurnālisti centīsies rast atbildes.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu