Pavaicā TVNET žurnālistam Kas nosaka elektrības cenu un kāpēc Latvija nevar vajadzīgo daudzumu saražot pati? (19)

Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Shutterstock

Ņemot vērā joprojām svārstīgās elektroenerģijas cenas elektrības biržā Nord pool, arvien biežāk dzirdams iedzīvotāju sašutums un neapmierinātība par augstajām izmaksām. "Cik daudz elektroenerģijas vidēji gada griezumā jāpiepērk no ārvalstu piegādātājiem, ko nevar saražot Latvijas HES?" portālam TVNET jautāja lasītāja Lana. Sazinājāmies ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kura skaidro, kā veidojas elektrības cena, kāpēc Latvija nespēj visu nepieciešamo elektrību saražot pati un kāda šajā stāstā nozīmē ir Nord pool biržai.

"Ierasti gada griezumā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. 2022.gada 1.pusgadā Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 78% apmērā (Igaunija 85%, bet Lietuva 35%), iztrūkstošais elektroenerģijas daudzums tika importēts," skaidro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Cilvēki nereti norāda uz Latvijas hidroelektrostacijām (HES), domājot, ka ar tām iespējams visu gadu nodrošināt nepieciešamo elektrības daudzumu, tomēr, ņemot vērā mainīgo ūdenslīmeni Daugavā, HES ražotajai elektrībai ir izteikta sezonalitāte.

"Kopumā no visa elektroenerģijas patēriņa gada laikā HES saražotais Latvijā spēj nosegt aptuveni 30%," norāda SPRK.

Savukārt palu laikā Latvijā elektroenerģijas ražošanas apmērs nosedz patēriņu pat par vairāk nekā 100% (2021.gadā 112%, šogad 115%), tomēr tie ir tikai divi vai trīs mēneši gadā.

Foto: AST.lv

Vasarā, kad ūdens līmenis upēs samazinās, arī elektroenerģijas ražošanas apmēri krīt. Šogad tas ir īpaši izteikti, jo pieaugušas arī dabasgāzes cenas, kuru atsevišķi ražotāji, piemēram, termoelektrostacijas, izmanto elektrības ražošanā. Kā norāda SPRK ierasti vasaras sezonā dabasgāzes cena krītas, jo samazinās pieprasījums pēc tās, taču Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ cenas gāzei saglabājušās salīdzinoši augstas, kas nozīmē, ka ražot elektrību, izmantojot gāzi, ir ekonomiski neizdevīgi. Turklāt gāzes izmantošanu elektrības ražošanā ierobežo neziņa par nākotni. Proti, šobrīd ir jātaupa tādi resursi kā dabasgāze, lai ziemā to varētu izmantot siltuma ražošanai.

Kopskatā elektrības cena noteiktās vietās ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp izmantotajiem resursiem tās ražošanā, ģeogrāfiskās lokācijas u.tml.

Latvija pērn ar vietēji ražoto elektrību savu patēriņu nosedza aptuveni 76% apmērā.

Salīdzinoši Igaunijā situācija ir ļoti līdzīga, kamēr Lietuva savu elektroenerģijas patēriņu nosedz daudz mazākā apjomā un vairāk paļaujas uz importu. Kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas Lietuva no visām trim Baltijas valstīm ir visatkarīgākā no elektrības importa.

Nord pool birža un elektrības tirgus

Liela problēma elektrības kā resursa pārvaldībā ir uzglabāšana. Pagaidām zināmie vai lietotie risinājumi, lai taupītu saražoto elektrību vēlākam laikam, ir ārkārtīgi sarežģīti un ekonomiski ne pārāk izdevīgi, jo izmaksas neatsver ieguvumus.

Attiecīgi, ja dabasgāzi var uzglabāt pazemes krātuvēs vai peldošos LNG termināļos un ūdeni var krāt rezervuāros, ar elektrību šādas iespējas ir ļoti ierobežotas, līdz ar to tā ir jāražo tādos apjomos, lai to varētu uzreiz iztērēt.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu elektroapgādi un tīkla stabilitāti, ir svarīgi elektroenerģiju importēt un eksportēt.

Šeit lieti noder elektrības birža. Latvija ir Nord pool biržā, kas apvieno Skandināvijas un Baltijas valstis. Tāpat Nord Pool nodrošina elektroenerģijas biržas pakalpojumus arī Polijā, Vācijā, Francijā, Nīderlandē, Beļģijā, Austrijā Luksemburgā un Lielbritānijā. SPRK skaidro: "Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana jeb pievienošanās Nord Pool biržai tika īstenota pakāpeniski. 2007.gadā tirgu atvēra komersantiem ar lielu elektroenerģijas patēriņu, 2012.gadā lietotājiem ar vidēji lielu patēriņu un pēcāk pārējiem komersantiem, savukārt mājsaimniecībām – līdz ar 2015.gadu."

Tā laika Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pauda pārliecību, ka pievienošanās Nord pool biržai sniegs iespēju Latvijā noteikt objektīvu elektrības tirgus cenu, kā arī ražotājiem tas sniegs iespēju iesaistīties plašākā tirgū.

"Elektroenerģijas birža Latvijā padarīs nozari caurskatāmāku, kas nesīs pozitīvu ieguvumu gan lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, gan mājsaimniecībām," tolaik sacīja Pavļuts.

Cik daudz elektrības iespējams pārvadīt no vienas valsts uz citu, nosaka izbūvētie starpsavienojuma jaudas jeb pārvades tīkli - jo tie lielāki, jo lielāks enerģijas daudzums var tikt pārvadīts. "Vadoties no pārvades tīklu iespējām, tiek noteiktas tirdzniecības (cenu) zonas – ģeogrāfiskās teritorijas, kurās vienā tirdzniecības intervālā ir vienāda cena," norāda SPRK. Cenu atšķirības starp zonām ietekmē tādi faktori kā elektrības ražošanas jaudas infrastruktūra, tās patēriņš, vai tiek saražots vairāk nekā patērēts un citiem apsvērumiem. Nord pool biržā ir noteiktas 22 cenu zonas - dažām valstīm ir sava, kas nozīmē, ka visā valsts teritorijā elektrības biržas cena ir viena, kamēr citām - pat vairākas, līdz ar to cena svārstās pa reģioniem.

Cena zonā veidojas saskaņā ar pieprasījumu un piedāvājumu. Neviens - ne ražotāji, ne patērētāji - nezina elektrības cenu tālāk par nākamo dienu.

Tā tiek tirgota pa intervāliem, kas mūsu cenu zonā ir pa stundām, kas nozīmē, ka katrai diennakts stundai ir sava elektrības cena. "Elektroenerģija jāsaražo tieši tik, cik nepieciešams, tieši tad, kad un kur nepieciešama, jo energosistēmā pastāvīgi jābūt līdzsvaram starp pieprasījumu un piedāvājumu," norāda SPRK. Lai nodrošinātu līdzsvaru, elektrības ražotāji iesniedz piedāvājumu - cik un par kādu cenu katrai nākamās dienai stundai ir gatavi saražot elektrību. Savukārt lielie pircēji, kas pēc tam elektrību piegādā gala patērētājiem, iesniedz aprēķinu, cik daudz elektrības to lietotājiem nākamajā dienā katrā stundā varētu būt nepieciešams un līdz ar to - cik viņi ir gatavi pirkt.

Satiekoties piedāvājumam un pieprasījumam, tiek noteikta tirgus cena. "Izvēlētais cenas noteikšanas mehānisms paredz priekšrocības elektroenerģijas ražošanai par zemāku pašizmaksu, līdz ar to ražotnes, kurās elektroenerģijas ražošana ir dārgāka, elektroenerģiju ražo vienīgi augsta pieprasījuma situācijā," atklāt SPRK.

Vienlaikus jāuzsver, ka biržas cenu svārstības visvairāk ietekmē lietotājus, kuri elektrību iegādājas par biržas cenu jeb mainīgo tarifu. Kā liecina SPRK apkopotā informācija, tādas ir aptuveni 16% mājsaimniecību.

Iedzīvotājiem, kuri par elektrību maksā pēc fiksētā tarifa, elektrības cenu svārstības biržā tik ļoti neietekmē ikdienu. SPRK arī apkopojis dažādus ieteikumus, kā iedzīvotājiem izvēlēties sev piemērotāko elektroapgādes tarifu.

Foto: SPRK
Svarīgākais
Uz augšu