Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots apkopot informāciju par apkures rēķinu atšķirībām pašvaldībās, lai valsts turpinātu meklēt papildu atbalstu iedzīvotājiem, kuriem līdzšinējie cenu pieauguma kompensēšanas mehānismi būtu nepietiekami, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV).
Atbildot uz jautājumu par Latvijai aizņemšanās iespējām, lai energocenu pieaugumu iedzīvotājiem kompensētu lielākā apmērā, nekā noteikts pašlaik, Kariņš norādīja, ka ekonomika pašlaik aug straujāk par prognozēto, un paredzēts, ka šogad tā pieaugs līdz apmēram 38 miljardiem eiro. Pie šāda iekšzemes kopprodukta (IKP) lieluma valsts ārējais parāds ir ap vai zem 45% no IKP, kas ir viens no pašiem zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā (ES), pauda Kariņš.
Līdz ar to "uz papīra" mums ir iespēja vēl aizņemties naudu, saglabājot labus starptautiskos reitingus ekonomikai, teica Ministru prezidents.
Taču valdība vienmēr rūpīgi vērtē, vai tiešām nepieciešams papildus aizņemties, jo ir "jāatceras, ka katrs eiro, ko aizņemamies, būs jāatmaksā", sacīja premjers. Valdības vadītājs pauda, ka inflācijas apstākļos valsts budžets pārpildās, tāpēc valsts budžetā jau atrodas daļa naudas, ar ko apkures sezonā paredzēts daļēji kompensēt energocenu pieaugumu iedzīvotājiem.
Valdības vadītājs norādīja, ka, reaģējot uz Krievijas veiktā kara Ukrainā izraisīto energoresursu cenu pieaugumu, valdība jau ir izveidojusi un Saeimā ir pieņemts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem 650 miljonu eiro apmērā.
Kā papildu soli premjers ir uzdevis "savilkt kopā datus" par visām pašvaldībām, jo tajās maksa par apkuri ir paredzama ar ļoti lielu izmaksu diapazonu - no 50 eiro līdz 300 eiro par megavatstundu (MWh).
Ja būs situācijas, kur apkures rēķinu apmaksa arī jau pēc piešķirtā valsts atbalsta joprojām būs nesasniedzama, valsts turpinās meklēt veidus, kā palielināt atbalstu šiem iedzīvotājiem, pauda premjers.
Kariņš paredz, ka rezultātā valsts nonāks pie viņa jau publiski minētā cenu griestu mehānisma. Šonedēļ no Eiropas Komisijas (EK) tiek gaidīts piedāvājums, kā ierobežot cenu pieaugumu visā Eiropā. Ja šis mehānisms laikus sāktu darboties Latvijā, tad nekas papildus nebūtu jādara, bet, ja tas iedarbotos pārāk vēlu vai pārāk neskaidri, tad valdība varētu spert vēl papildu soļus, skaidroja Ministru prezidents.
"Mums šī ziema nebūs viegla, bet mēs tiksim šai ziemai cauri," pauda valdības vadītājs.
Kā ziņots, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Kariņš atzina, ka, izvērtējot jau ieviesto mājsaimniecību atbalsta instrumentu efektivitāti energoresursu sadārdzinājuma apstākļos, visticamāk, valstij nāksies noteikt arī cenu griestus.
Pirms valdība varētu lemt par šādu cenu griestu noteikšanu Latvijā, vēl jāsagaida arī EK piedāvātais vienotais risinājums visai Eiropai. Premjeras par to jau runājis ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu.
