Sv, 2.10.2022.

ECB ievērojami ceļ bāzes procentlikmi

TVNET/LETA
ECB ievērojami ceļ bāzes procentlikmi
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Reuters / Scanpix

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes arī palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentu likmju līmeņa uz tādu procentu likmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī.

Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, Padome sagaida, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs tiks turpmāk paaugstinātas procentu likmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku.

Padome regulāri pārvērtēs savu politikas kursu, ņemot vērā jaunāko informāciju un inflācijas perspektīvas attīstību. Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.

Padome pieņēma šīsdienas lēmumu un sagaida, ka procentu likmes vēl tiks paaugstinātas, jo inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni. Saskaņā ar "Eurostat" ātro aplēsi augustā inflācija sasniedza 9.1%.

Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu.

Cenu spiediens turpinājis pieaugt un paplašināties visā tautsaimniecībā, un inflācija īstermiņā varētu vēl vairāk palielināties. Kad pašreizējie inflāciju noteicošie faktori laika gaitā izzudīs un monetārās politikas normalizēšana sāks ietekmēt tautsaimniecību un cenu noteikšanu, inflācija samazināsies.

Raugoties nākotnē, ECB speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas aplēses – šobrīd gaidāms, ka inflācija būs vidēji 8.1% 2022. gadā, 5.5% 2023. gadā un 2.3% 2024. gadā.

Pēc kāpuma 2022. gada 1. pusgadā jaunākie dati liecina, ka eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023. gada 1. ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija.

Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un, lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju konfidenci.

Šāda perspektīva atspoguļota jaunākajās speciālistu tautsaimniecības izaugsmes iespēju aplēsēs, kas koriģētas un būtiski samazinātas gada atlikušajam periodam un visam 2023. gadam. ECB speciālistu iespēju aplēses paredz tautsaimniecības izaugsmi par 3.1% 2022. gadā, par 0.9% 2023. gadā un par 1.9% 2024. gadā.

Pandēmijas izraisītā ilgstošā ievainojamība joprojām apdraud monetārās politikas raitu transmisiju. Tāpēc Padome turpinās atkārtoti ieguldīt no pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas portfeļa vērtspapīru dzēšanas iegūtos līdzekļus, izmantojot elastīgu pieeju, lai novērstu ar pandēmiju saistītos transmisijas mehānismu apdraudošos riskus.

Iepriekš ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī. Viņa norādīja, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauda Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu