C, 29.09.2022.

Ekonomists: Šī ir pirktspējas krīze, bet nav vispārēja ekonomiskā lejupslīde

TVNET | FINANCENET
Ekonomists: Šī ir pirktspējas krīze, bet nav vispārēja ekonomiskā lejupslīde
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Evija Trifanova/LETA

Latvijas ekonomika šobrīd saskaras ar skarbiem izaicinājumiem – reālās algas samazinās pirmo reizi kopš 2008. - 2009. gada globālās ekonomiskās krīzes. Sarežģījumus ir radījis enerģijas cenu kāpums un citi ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai saistīti notikumi, liecina "Luminor" bankas galvenā ekonomista Pētera Strautiņa jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Tomēr, rodot energoefektīvākus un ilgtspējīgākus risinājumus, kā arī mainot primāros energoresursus un noieta tirgus, šī brīža izaicinājumi ekonomiku var padarīt daudz spēcīgāku. Pēc sekmīgas grūtību pārvarēšanas un inflācijas mazināšanās var sekot strauja izaugsme.

Covid-19 pandēmijas izraisītos satricinājumus izraisīja neekonomiski faktori, tāpēc to nevar definēt par ekonomisku krīzi, drīzāk – saimnieciskās darbības ierobežošanu, lai cīnītos ar vīrusu. Turklāt lielākajai daļai cilvēku pandēmijas laikā pirktspēja turpināja augt, kamēr šobrīd tā samazinās. Tuvākais gads būs sarežģīts, savukārt tālākais scenārijs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas un tā, cik veiksmīgi spēsim pielāgoties mainīgajai situācijai.

Gads sācies veiksmīgi, bet sarežģītākais vēl priekšā

2022. gada 1. pusgads Latvijas eksportam bijis ļoti veiksmīgs. Sekmīgi attīstījās visas svarīgākās nozares, gan preču ražošana (piemēram, kokapstrādē, metālapstrādē un mašīnbūvē), gan pakalpojumi (piemēram, IT un biznesa pakalpojumos, tūrismā, transporta pakalpojumos). Pirmajā pusgadā IT un biznesa pakalpojumu eksports palielinājies attiecīgi par 30% un 40% un šogad visdrīzāk pārsniegs 2,5 miljardus eiro. Turpinājies preču eksporta pieaugums, ko virzījis straujais cenu kāpums, kā arī preču nozaru apjomu palielinājums. Būtisku pienesumu eksporta pieaugumam sniegusi arī kokapstrāde, lauksaimniecība un pārtikas nozare.

Preču eksporta devums ekonomikas izaugsmē šogad ir bijis pārsteidzoši spēcīgs, taču gada otrajā pusē tas mazināsies, un nelabvēlīgie procesi nākamgad var pastiprināties, augstajām enerģijas cenām novājinot mūsu galveno eksporta tirgu ekonomiku.

Enerģijas cenas būs apgrūtinājums ražotājiem, jo īpaši tiem, kuriem būs jāsacenšas ar konkurentiem ārpus augsto enerģijas cenu zonas, piemēram, ASV.

Neatgriezeniski zaudējumi, pārejošas grūtības un ieguvumi

Paliekošus zaudējumus atsevišķās nozarēs var radīt sadarbības pārtraukšana ar Krieviju un tās sabiedrotajiem. Ja pa dzelzceļu no Zilupes uz Ventspili vairs neplūdīs tranzīta kravas, cita lietojuma šim kapitālam vairs nebūs, un tos var raksturot kā neatgriezeniskus zaudējumus. Savukārt, samazinoties preču eksportam uz Krieviju, to var aizvietot ar citiem tirgiem, tāpēc tās ir pārejošas grūtības.

Šobrīd pirktspēja samazinās, jo augstās enerģijas importa cenas ir kā liels nodoklis ekonomikai.

Taču šīs cenas agri vai vēlu samazināsies, turklāt tajā brīdī būsim iemācījušies enerģiju izmantot taupīgāk. Notiekošajam cenu spurtam sekos enerģijas cenu lejupslīde, kas būs pietiekami stipra, lai izraisītu kopējā cenu līmeņa samazināšanos.

Būs periods, kad algas turpinās augt, bet cenas samazināsies. Enerģijas cenu nodarītais kaitējums labklājībai ir spēcīgs, bet pārejošs.

Inflācijas ietekme uz patēriņu

Cenu kāpums gada laikā līdz š.g. jūlijam (22%) ir bijis lielāks nekā iepriekšējos 10 gados kopā (15%). Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni gada laikā sadārdzinājās par 24%, kamēr iepriekšējos desmit gados par 17%. Dabasgāzei cena palielinājusies par 151%, salīdzinot ar 11% 10 gadu laikā, bet siltums kļuvis par 59% dārgāks, turpretim iepriekšējā desmitgadē tas kļuva par 15% lētāks. Pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem šobrīd cenas aug straujāk nekā kopējam patēriņa grozam.

Sagaidāms, ka šogad mājsaimniecību patēriņš pārsniegs pirmspandēmijas līmeni, taču nākamgad atkal gaidāms neliels solis atpakaļ. Krass patēriņa kritums būs nākamā gada pirmajā pusgadā, mājsaimniecībām maksājot lielos enerģijas rēķinus. Kad gāzes un elektrības cenas Eiropas tirgos kritīs, tad mājokļos patērētā enerģija atkal kļūs lētāka, ļoti iespējams, par vairākiem desmitiem procentu. Taču līdz šim brīdim ir jānodzīvo, daudzi to nespēs izdarīt bez valsts atbalsta, ko tā var atļauties sniegt, jo IKP naudas izteiksmē un nodokļu ieņēmumi aug strauji.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu