Urzula fon der Leiena: Putins cietīs sakāvi, bet Eiropas Savienība un Ukraina uzvarēs (34)

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena savas uzrunas sākumā akcentēja, ka vēl nekad iepriekš Eiropas Parlaments nav spriedis par situāciju Eiropas Savienībā, vienlaikus piedzīvodams karu Eiropas teritorijā.

Fon der Leiena arī augsti novērtē Eiropas Savienības tūlītējo un pārliecinošo Eiropas Savienības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

“Pirms 15 gadiem, kad piedzīvojām finanšu krīzi, bija vajadzīgi gadi, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Desmit gadus vēlāk, kad sākās koronavīrusa pandēmija, bija vajadzīgas tikai dažas nedēļas. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienības reakcija bija tūlītēja, mēs varam ar to lepoties,” uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente.

Fon der Leiena arī brīdināja, ka nākamie mēneši nebūs viegli.

“Vai mēs te runājam par ģimenēm, kas mēģina savilkt galus, vai uzņēmumiem, kas sastopas ar ļoti grūtu izvēli. Raugoties nākotnē, mums jārunā skaidra valoda, ļoti daudz kas tiek likts uz spēles, ne tikai Ukrainā, bet arī mums visiem, visai Eiropai un arī pasaulei kopumā. Tas būs milzu pārbaudījums mums. Tas ir pārbaudījums, ko mums uzliek tie, kas vēlas izmantot jebkādu šķelšanos mūsu starpā,” norādīja fon der Leiena.

Eiropas Komisijas prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā nenotiek tikai Krievijas karš pret Ukrainu. Krievija ir izvērsusi arī karu pret Eiropas Savienības enerģētikas sektoru, demokrātiskām vērtībām un Eiropas Savienības nākotni. Autokrātija šobrīd ir metusi izaicinājumu demokrātijai, taču fon der Leiena ir pārliecināta, ka ar vajadzīgo drosmi un solidaritāti Vladimirs Putins cietīs sakāvi un gan Ukraina, gan arī Eiropas Savienība uzvarēs.

Eiropas Komisijas prezidentes uzrunas laikā Eiropas Parlamentā atradās arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kundze Olena Zelenska.

“Šodien drosmei ir arī vārds, šis vārds ir Ukraina. Drosmei ir arī sejas. Tās ir Ukrainas iedzīvotāju sejas, kas ceļas kājās un nostājas pret Krievijas agresiju. Jums tiešām bija vajadzīga milzīga drosme, lai stātos pretim Putina nežēlībai, bet jūs to atradāt, ir radusies vesela varoņu nācija,” akcentēja fon der Leiena.

Eiropas Komisijas prezidente akcentēja, ka Eiropas solidaritāte ar Ukrainu ir bijusi nesatricināma jau kopš pirmās Krievijas iebrukuma dienas un Eiropas Savienība turpinās atbalstīt Ukrainu arī turpmāk.

Eiropas Savienības noteiktās sankcijas Krievijai ir devušas rezultātu.

Krievijas finanšu sektors šobrīd burtiski pēdējiem spēkiem turas pie dzīvības, vairāk nekā 1000 starptautiski uzņēmumi ir pametuši Krievijas tirgu. Sankcijas ir smagi skārušas arī Krievijas mašīnbūves un aviopārvadājumu nozares. Krievijas nacionālās aviokompānijas “Aeroflot” lidmašīnas nevar lidot, jo trūkst rezerves daļu to apkopei, stāstīja Urzula fon der Leiena.

“Tā ir tā cena, kas Krievijai ir jāmaksā par Putina izvēlēto nāves un iznīcības ceļu. Es gribu ļoti skaidri pateikt, ka sankcijas paliks spēkā. Mums ir jābūt apņēmīgiem, nevis jāiziet uz kaut kādu samierināšanos,” uzsvēra fon der Leiena.

Eiropas Komisijas prezidente uzsvēra, ka Eiropas Savienība arī turpmāk sniegs finansiālu atbalstu Ukrainai.

Līdz šim Eiropas Savienība, neskaitot militāro atbalstu, ir sniegusi finansiālu atbalstu Ukrainai vairāk nekā 19 miljardu eiro apmērā. Fon der Leiena akcentē, ka atbalsts būs vajadzīgs ilgtermiņā, milzīgi līdzekļi būs jāiegulda arī Ukrainas atjaunošanā.

Martā Ukraina tika veiksmīgi pieslēgta arī Eiropas Savienības elektroenerģijas tīklam. Sākotnēji tas bija plānots tikai 2024. gadā, taču tika izdarīts vien nieka divu nedēļu laikā. Eiropas Komisijas prezidente arī akcentēja, ka svarīgi veicināt Eiropas Savienības un Ukrainas savstarpējo tirdzniecību.

Fon der Leiena pauda nožēlu, ka Eiropas Savienība jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā nebija pietiekami novērtējusi Krievijas draudus.

“Mums būtu vajadzējis klausīties tajos, kas pazīst Putinu. Mums būtu vajadzējis ieklausīties Annas Poļitkovskas un visu to žurnālistu viedoklī, kas jau toreiz runāja par noziegumiem, ko pastrādā Kremlis, un samaksāja par to ar savām dzīvībām.”

“Mums vajadzēja ieklausīties Moldovā, Baltkrievijas opozīcijā, Gruzijā, visās citās balsīs. Daudzas no tām bija arī tepat Eiropas Savienībā: Polijā, Baltijas valstīs un visā Centrāl- un Austrumeiropā, kas jau agrāk teica, ka Putins neapstāsies,” pauda Eiropas Komisijas prezidente.

Fon der Leiena arī augsti novērtēja Baltijas valstu pūles un panākumus, lai izbeigtu enerģētisko atkarību no Krievijas, piemēram, investējot atjaunojamos energoresursos.

ES plāno visaptverošu elektroenerģijas tirgus reformu

Eiropas Savienība (ES) plāno padziļinātas un visaptverošas elektroenerģijas tirgus reformas, lai pārciestu Krievijas Ukrainā sāktā kara radīto enerģētikas krīzi, trešdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

Starp šiem pasākumiem paredzēti griesti elektroenerģijas ražotāju ienākumiem, kas nodrošinātu 140 miljardus eiro apdraudētāko patērētāju atbalstam un pasargātu patērētājus no augstām cenām, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES, norādīja Leiena.

Tāpat šie pasākumi ietvers enerģijas izmantošanas normēšanu, pagaidu valsts palīdzību un gāzes un elektroenerģijas cenu nošķiršanu.

Leiena arī paziņoja par jaunas bankas izveidi, lai veicinātu investīcijas līdz pat trīs miljardu eiro apmērā ūdeņraža projektos.

Lai daļēji sagatavotos smagajai ziemai, ES aktīvi veidojusi gāzes rezerves, kas sasniegušas 84% līmeni krietni pirms oktobrī noteiktā gala termiņa, sacīja Leiena. Taču iztrūkums, ko rada Krievijas dabasgāzes piegāžu samazināšanās, joprojām būs jūtams.

Ierosinājums ar nodokli aplikt to elektroenerģijas ražotāju, kas elektrības ražošanā neizmanto gāzi, ienākumus paredzēts, lai naudu novirzītu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

"Šie uzņēmumi gūst ienākumus, ar kuriem viņi nav rēķinājušies, par kuriem nav sapņojuši. Šajā laikā ir nepareizi gūt rekordlielus ienākumus, gūstot labumu no kara un uz patērētāju rēķina," uzsvēra Leiena.

Viņa sacīja, ka arī lielajām naftas, gāzes un ogļu kompānijām nāksies sniegt ieguldījumu krīzes pārvarēšanā.

Vienlaikus Leiena norādīja, ka ES pievēršas uzticamiem piegādātājiem, starp kuriem ir ASV, Norvēģija un Alžīrija.

Tāpat Leiena pavēstīja par plānotām tiesību normām, lai ES nodrošinātu svarīgus izejmateriālus, blokam pievēršoties aizvien plašākam elektrisko automobiļu un citu videi draudzīgāku tehnoloģiju izmantošanai.

Leiena iepazīstināja ar EK pagājušā gada darba rezultātiem un turpmākajiem plāniem, jo īpaši attiecībā uz ES solidaritāti ar Ukrainu, sankcijām pret Krieviju, ES energoapgādes nodrošināšanu un atkarības mazināšanu no Krievijas fosilā kurināmā, kā arī attiecībā uz pašreizējo lēcienu enerģijas cenās.

Viņa pievērsās arī Eiropas zaļajam kursam un pārejai uz zaļo ekonomiku, digitalizācijai, ES reakcijai uz Covid-19 pandēmiju un gatavošanos turpmākajām pandēmijām, kā arī "Next Generation EU" atveseļošanas plānam.

Leiena arī paziņoja, ka dosies uz Kijivu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju ES vienotajā tirgū un ES palīdzību Ukrainai.