Sv, 2.10.2022.

Vien katrs trešais iedzīvotājs ir pārliecināts, ka ziemā pilnībā spēs samaksāt rēķinus

TVNET | FINANCENET
Vien katrs trešais iedzīvotājs ir pārliecināts, ka ziemā pilnībā spēs samaksāt rēķinus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Pixabay

Inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums lielai daļai Latvijas iedzīvotāju radījis finanšu stresu un nedrošību par savu spēju nākotnē tikt galā ar ikmēneša rēķiniem. Lielākā daļa jeb 63% atzīst, ka nav pārliecināti, vai rudens un ziemas sezonā varēs pilnībā samaksāt visus rēķinus, bet puse (52%) norāda, ka lielākā vai mazākā mērā paļausies uz valsts vai pašvaldības sniegto atbalstu, rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Saskaņā ar aptaujas datiem 15% iedzīvotāju jau šobrīd skaidri apzinās, ka visdrīzāk rēķinu apmaksu pilnā apmērā ziemā nespēs veikt vai arī to varēs izdarīt vien daļēji (35%). Ņemot vērā lielo nenoteiktību resursu cenu tirgū un līdz ar to arī neizpratni par sagaidāmiem rēķiniem, vēl 13% iedzīvotāju savu potenciālo maksātspēju ir ļoti grūti novērtēt.

Likumsakarīgi, ka viskritiskāk savu spēju apmaksāt rēķinus vērtē iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem – līdz 550 eiro uz vienu ģimenes locekli. Savukārt mājsaimniecības, kurās ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1001 eiro, visbiežāk pauž optimismu un norāda, ka rēķinus spēs samaksāt pilnībā.

Kopumā vien katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (37%), gaidot apkures sezonas iestāšanos, pauž pilnu gatavību un pārliecību tikt galā ar rēķinu apmaksu.

Lūkojoties nākotnē un domājot par to, kā šoziem veikt būtiski pieaugušo rēķinu apmaksu, 52% iedzīvotāju norāda, ka visdrīzāk sagaida valsts un pašvaldību atbalstu (kompensācijas, piemaksas, pabalstus u.c.). Visbiežāk šādu palīdzību gaida aptaujātie, kuriem ģimenē ir vairāk nekā 5 cilvēki, savukārt visretāk ar to rēķinās iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem un tādās ģimenēs dzīvojošie, kurās ir viens bērns. Katrs piektais iedzīvotājs (21%) pauž stingru pārliecību par to, ka, domājot par iespējamiem risinājumiem apkures rēķinu segšanai rudens un ziemas periodā, pilnīgi noteikti neplāno paļauties uz valsts un pašvaldību nodrošināto atbalstu.

“Apkures izmaksu pieauguma izpēte ir kā sīkas un gana sarežģītas mozaīkas salikšana. Situācija dažādās Latvijas pašvaldībās ir krasi atšķirīga. Kamēr vienā pašvaldībā tiek runāts par mērenāku pieaugumu, tikmēr citās tiek ziņots par vairākas reizes augstāku tarifu nekā iepriekš. Veco tarifu pārskatīšana un jauno apstiprināšana pašvaldībās norit dažādos laikos, un ir grūti skaidri saprast, tieši kāda cena visā apkures sezonā iedzīvotājus sagaida. Tam paralēli arī jāspēj orientēties valsts atbalsta sniegšanas mehānismā un saprast, cik liels atbalsts, par kāda veida kurināmo un kādu tarifu robežās galu galā praktiski ir sagaidāms.

Viens gan ir skaidrs – apkures izmaksas būs rekordaugstas un grūti apmaksājamas, ņemot vērā dzīves dārdzības pieaugumu arī daudzās citās jomās. Ne vienam vien nāksies ķerties pie iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, kas šādās situācijās patiesi noder.

Kā zināms, aizņemties pašam no sevis ir visātrāk, visvienkāršāk un vislētāk,” aptaujas datus komentē "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Latvijas iedzīvotāji norāda, ka rudens un ziemas sezonā viņus visvairāk uztrauc apkures – gāzes, malkas, brikešu u. c. kurināmā (59%), kā arī elektroenerģijas (57%) izmaksu pieaugums. Par elektroenerģijas izmaksu pieaugumu it īpaši (65%) nobažījušies aptaujātie vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem.

Kā rāda aptaujas rezultāti, lauku reģionos dzīvojošie retāk uztraucas par apkures un mājokļa izmaksu pieaugumu, taču viņus vairāk nekā citus aptaujātos satrauc transporta un degvielas sadārdzinājums (48%). Jāpiebilst, ka iedzīvotāji ar ienākumiem no 351 līdz 550 eiro uz vienu ģimenes locekli ievērojami vairāk ir nobažījušies par apkures (70%), elektroenerģijas (67%) un pārtikas (61%) izmaksu pieaugumu.

“Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp – tā varētu raksturot situāciju, ar kuru nākas tikt galā Latvijas mājsaimniecībām. Vienlīdz lielas bažas sabiedrībā rada gan apkures, gan elektroenerģijas, pārtikas, transporta un mājokļa uzturēšanas cenu pieaugums.

Situācijā, kad cenas traucas uz priekšu ar krietni lielāku ātrumu, nekā aug vidējie ienākumi, sāk aptrūkties rīku, kā ar to pašu spēkiem tikt galā. Tajā pašā laikā Swedbank Finanšu institūta veiktās iedzīvotāju aptaujas vasaras periodā norādīja uz to, ka gana liela daļa sabiedrības pēc Covid-19 laika ierobežojumiem steidza baudīt dzīvi, veikt lielākus pirkumus, doties ārvalstu ceļojumos, apmeklēt dažādus pasākumus un likt lietā naudu, kamēr tā vēl nav zaudējusi vērtību. To apstiprina arī mazumtirdzniecības un komercbanku izsniegto maksājumu karšu dati.

No vienas puses, nav nekas pārmetams, ja ir izveidots drošības spilvens un skaidra pārliecība par to, ka naudas lietās viss sakārtots arī sekmīgai apkures sezonas aizvadīšanai. No otras, ja vasarā cilvēks ir uzdzīvojis ar domu, ka rudens un ziemas problēmas risinās tad, kad tās iestāsies, visticamāk, pēc vasaras ballītes lidojuma gaidāma smagāka un nesaudzīgāka piezemēšanās,” brīdina finanšu eksperte.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu