Jau 2014. gadā, kad Krievija sāka agresiju pret Ukrainu, pret to Rietumvalstis ieviesa sankcijas. Cik tās bija labas vai sliktas, katrs var spriest pats, taču atmiņā noteikti iespiedušies Krievijas atbalstītāju saukļi, ka “mums no sankcijām tikai labāk” un “mūsu “Iskanderi” smejas par jūsu sankcijām”. Taču 2022. gadā noteiktās sankcijas pret Krieviju ir daudz nopietnākas, un pat slavenajiem “Iskanderiem” smiekli vairs nenāk.
Aģentūra “Bloomberg” trešdien vērš uzmanību, ka Krievijas Finanšu ministrija aprēķinājusi tiešos zaudējumus finanšu sektoram, kas radušies Rietumvalstu sankciju rezultātā. Zaudējumi mērāmi vairākos simtos miljardu dolāru.
Finanšu ministrijas novērtējumā pausts, ka ir nozīmīgi zaudējumi fondu tirgum, banku kapitālam, kā arī 300 miljardus dolāru vērtās valūtas rezerves, kas sankciju dēļ ir iesaldētas.
Sankciju dēļ Krievija zaudējusi 40% no tirgus kapitalizācijas, 300 miljardus dolāru vērtas Krievijas Centrālās bankas rezerves, 4,6 triljonus rubļu (aptuveni 77,2 miljardus eiro) iesaldēto eiroobligāciju veidā, 10% banku sistēmas kapitāla, kā arī 563 miljardus rubļu (9,4 miljardus eiro) dažādu aktīvu iesaldēšanas.
Turklāt Krievijas Finanšu ministrijas ziņojumā teikts, ka sankcijas ietekmē 80% banku sektora aktīvu, kas atslēgti no starptautiskās starpbanku maksājumu sistēmas SWIFT. Tāpat zaudējumus rada pieejas trūkums svarīgam tehnoloģiskajam aprīkojumam un programmu nodrošinājumam. Tiek norādīts, ka Krievijā faktiski izzuduši dažādi finansējuma instrumenti, piemēram, sākotnējie publiskie piedāvājumi (IPO).
Šeit gan jāpiebilst, ka ziņojumā netiek runāts par kopējo situāciju attiecībā pret sankciju radītajiem zaudējumiem, jo galvenā uzmanība tiek vērsta uz finanšu nozari.
/nginx/o/2021/09/09/14056268t1h4129.jpg)