Ķīna, iespējams, reeksportē Krievijas gāzi; Eiropu brīdina par jaunas atkarības veidošanos (21)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AP/Scanpix

Kamēr Eiropas Savienība cenšas tikt vaļā no Krievijas gāzes jūga, var rasties jauna atkarība – no Ķīnas piegādātās gāzes. Daļa no šīs gāzes nāk no Krievijas, vēsta “Postimees”.

Nesen veikti pētījumi liecina, ka Krievijas gāzes eksports uz Eiropu turpinās, tikai šoreiz – caur Ķīnu.

“Globālais sašķidrinātās dabasgāzes (LPG) tirgus kļūst daudz integrētāks, un pārmaiņas reģionālajā pieprasījumā var sabalansēt tirgu. Tas ir izdevīgi visām iesaistītajām pusēm,” medijam “Deutsche Welle” sacīja enerģētisko pētījumu konsultāciju kompānijas “Greenmantle” direktors Nikolass Kumlēbens.

Šogad Ķīnas kompānijas starptautiskajos tirgos pārdevušas četrus miljonus LPG. Tas atbilst aptuveni septiņiem procentiem no Eiropas patēriņa šī gada pirmajā pusgadā. Turklāt, Ķīnas borkerkompānija “JOVO Group” paziņoja, ka Eiropai tiks pārdota LPG par 100 miljoniem eiro.

“Sinopec Group”, kas ir lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Ķīnā, paziņoja, ka ir pārdevusi LPG pārpalikumus starptautiskajam tirgum. Pēc vietējo mediju ziņotā, “Sinopec” pārdevusi 3,15 miljonus tonnu gāzes.

“Ja Eiropa pirks LPG Ķīnā, daļa no šīs gāzes var būt no Krievijas,” skaidroja Raisa universitātes Enerģētisko pētījumu centra zinātniskā darbiniece Anna Mikuļska. Viņa norāda, ka diez vai pastāv kādi noteikumi attiecībā uz gāzes izcelsmi.

“Eiropas Savienība, protams, var apturēt gāzes iepirkšanu no Ķīnas, bet tad būs nopietns risks, ka gāzes ziemai nepietiks. Tādā gadījumā tieši Ķīna, nevis Krievija gūst potenciālo peļņu no gāzes tālākpārdošanas,” saka Mikuļska.

Pēc “Bloomberg” datiem, Krievijas gāzes pārdošanas apjomi pirmajos sešos mēnešos uz Ķīnu pieauguši par 65%. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīnas tēriņi par Krievijas energoresursiem pieauguši līdz 35 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 20 miljardiem gadu iepriekš.

2014. gadā Krievijas “Gazprom” un Ķīnas Nacionālā naftas korporācija CNPC parakstīja 30 gadu līgumu 400 miljardu dolāru vērtībā par 8000 kilometru gāzes vada būvniecību. Tas tika pabeigts 2019. gadā, un pilnu jaudu sasniegs 2025. gadā, kad Ķīna saņems līdz 38 miljardiem kubikmetru gāzes gadā.

Maskava cenšas palielināt eksportu uz Ķīnu, tāpēc ka Krievijai nepieciešams jauns noieta tirgus, jo Eiropas daļa pakāpeniski sarūk.

“Tālāk pārdodot Krievijas LPG, Ķīna pārkāpj “Gazprom” eksporta monopolu. Lai to pieļautu, Kremlī tik tiešām jābūt izmisumam vai tam jābūt politiski novājinātam,” skaidro Eiropas Savienības diplomāts un Austrumāzijas eksperts Albrehts Rotahers.

Eksperti brīdina, ka Eiropai nevajadzētu paļauties uz Ķīnu kā galveno gāzes aizstājēju, jo Ķīnas eksports ir ierobežots. Tāpat pastāv risks, ka Eiropa var nonākt atkarībā no Ķīnas gāzes, tikai par augstākām cenām, nekā bija Krievijas gāzei.

Komentāri (21)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu