/nginx/o/2022/09/21/14846072t1hd728.jpg)
Jaunā fotogrāfija, kas pārmaiņas pēc uzņemta nevis ar Džeimsa Veba, bet Habla teleskopu, krāšņi ilustrē to, kāpēc astronomiem jābūt ļoti uzmanīgiem attiecībā pret attālumiem kosmosā.
Vairāk nekā vienu miljardu gaismas gadu lielā attālumā kosmosa piķa melnajās dzīlēs peld divas galaktikas. Daiļās, zeltainās un gliemezim līdzīgās spirāles šķietami atrodas uz saduršanās sliekšņa, tiesa, tā gluži nav. Galaktikas “SDSS J115331” un “LEDA 2073461” ne tuvu nav blakus viena otrai. Tās šķir krietns “gaisa gabals”.
Galaktikas kosmosā mēdz sadurties, turklāt diezgan bieži. Tiek uzskatīts, ka tas ir viens no veidiem, kā galaktiku centrā esošais melnais caurums iegūst masu, kas ir miljards reižu lielāka par Saules masu. Proti, kad saduras galaktikas, saduras arī to melnie caurumi, kļūstot par vienu, vēstīts izdevumā "Science Alert".
Tomēr kosmoss ir milzīgs un tajā ir visai daudz lietu. Tieši tāpēc zinātniekiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, aplūkojot divus objektus, kas izskatās esam blakus viens otram. Lai arī tie var izskatīties blakus, tomēr pastāv iespēja, ka starp tiem ir milzīga distance.
Attālums ir viens no nozīmīgākajiem rīkiem mums apkārt esošā visuma interpretācijā. Daudzu objektu izmērs, masa un spilgtums nav precīzi nosakāms bez attāluma mērījumiem. Tiesa, attālumu kosmosā ir diezgan sarežģīti noteikt. Tu nevari pateikt, cik tālu atrodas objekts, tikai uz to paskatoties. Ja vien tev nav zināms, cik daudz gaismas tas izstaro.
Attiecībā pret relatīvi tuviem objektiem mēs varam izmantot paralaksi – veidu, kā objekti kustas debesīs attiecībā viens pret otru. Bet, jo tālāk atrodas objekti, jo grūtāk tos ir redzēt. Tāpēc zinātnieki izmanto citus rīkus attāluma noteikšanā, piemēram, to, kā visuma izplešanās burtiski izstiepj attālu objektu gaismu. Tāpēc mums ir zināms, ka augstākminētās galaktikas neatrodas uz saduršanās sliekšņa.