Foto ⟩ Levits: agresoram ir jāatbild par saviem nodarījumiem; jāizveido īpašs starptautisks tribunāls (3)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
21.09.2022. Valsts prezidents Egils Levits sniedz runu ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā
21.09.2022. Valsts prezidents Egils Levits sniedz runu ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Nesodāmība liek pastrādāt jaunus noziegumus, tāpēc agresoram [Krievijai] ir jāatbild par saviem nodarījumiem, tā Valsts prezidents Egils Levits trešdien sacīja uzrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 77. sesijas vispārīgajās debatēs Ņujorkā, kuras laikā arī aicināja izveidot īpašu starptautisku tribunālu, kura galvenais uzdevums būtu izmeklēt Krievijas valsts atbildību agresijas noziegumā.

Levits savas runas sākumā citēja Džordžu Orvelu: “Pretēji izplatītajam uzskatam pagātne nebija notikumiem bagātāka par tagadni.”  Viņš arī uzsvēra, ka Latvija ir gatava konstruktīvai sadarbībai.

Savā runā viņš īpaši izcēla Krievijas sākto karu Ukrainā, runāja par atbalstu starptautisko tiesību ievērošanai, agresora-Krievijas apturēšanu, kā arī palīdzības sniegšanu Ukrainai. 

"Krievija jau septiņus mēnešus turpina neizprovocētu un nepamatotu karu pret suverēnu ANO dalībvalsti – Ukrainu. Ļaujiet man uzsvērt – tas nav tikai reģionālās drošības jautājums! Krievijas militārā agresija pret Ukrainu apdraud globālo drošību un stabilitāti," pauda prezidents.

21. gadsimtā Krievija turpina pieturēties pie 19. gadsimta imperiālisma, koloniālisma un rasisma ideoloģijām."

Viņš atgādināja, ka Krievija iebruka Gruzijā 2008. gadā. 2014. gadā tā nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimu.

"Krievija ar arvien agresīvāku retoriku ir vērsusies pret citām kaimiņvalstīm. Tas viss demonstrē Krievijas imperiālistiskās un koloniālās ambīcijas. Citas nācijas pastāvēšanas tiesību noliegšana, idejas par krievu pārākumu un īpašās misionāru lomas pasaulē popularizēšana ir mūsdienu rasisma izpausmes. Tas ir tieši pretēji tam, par ko iestājas ANO," pauda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir izraisījis humāno katastrofu - Krievija neļauj ukraiņu saražotajai pārtikai nonākt pasaules tirgū, bet ukraiņiem nākas pamest savas mājas. Turklāt, kā pauda Levits, Krievija izmanto savas pozīcijas enerģētikas tirgū, lai izdarītu spiedienu.

"Krievija turpina izplatīt nepatiesus apgalvojumus par pasaules pārtikas, degvielas un finanšu krīzes patieso cēloni. Šie meli ir jāatspēko. Krievija ir vienīgā atbildīgā par šo krīzi!" uzsvēra prezidents.

"Mēs, likumu cienošās ANO dalībvalstis, esam atbildīgas par Ukrainas pašaizsardzības atbalstīšanu un agresora apturēšanu. Krievijas iespējas finansēt karu pret Ukrainu ir jāierobežo. Ir jāturpina un jāpastiprina ieviestās globālās sankcijas pret Krieviju finanšu, tirdzniecības, transporta un enerģētikas jomās, kā arī privātpersonām un juridiskajām personām noteiktie ierobežojumi."

Kā uzsvēra prezidents - Baltkrievija ir līdzatbildīga Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu. 

Runājot par pseidoreferendumiem, kurus Krievija cenšas rīkot Ukrainā, iekļaujot teritorijas savā sastāvā, Levits uzsvēra, ka Latvija neatzīst šādus referendumus un to rezultātus par likumīgiem. "Aicinu arī citas valstis rīkoties tāpat!" pauda prezidents.

"Ukrainas tautas gatavība bezbailīgi aizstāvēt savu valsti sāk vainagoties ar panākumiem. Šodien uzzinām, ka Krievija ir izsludinājusi daļēju mobilizāciju, jo tās armija sāk zaudēt agrāko varenību un pozīcijas.

Putina zibenskarš ir pārvērties ilgstošā murgā," norādīja Levits.

Levits, mudinot izveidot īpašo starptautisko tribunālu, lai izmeklētu Krievijas valsts atbildību agresijas noziegumā, pauda, ka šo īpašo tribunālu varētu izveidot uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas pamata vai kādas citas starptautiskās organizācijas vai līdzīgi domājošu valstu grupas pamata.

"Pēc kara Krievijai būs jāatlīdzina Ukrainai nodarītie zaudējumi un jāmaksā reparācijas. Īpašais tribunāls kopā ar citiem starptautiskajiem partneriem varētu iekļauties starptautiskā mehānismā, kas noteiktu reparācijas," ieskicēja prezidents.

Vēl savā runā viņš pievērsās ilgtspējīgai attīstībai un klimata pārmaiņām, digitalizācijai - tajā skaitā arī drošībai un pamattiesībām digitālajā telpā, kā arī Latvijas artavu ANO darbā.

"Baltijas valstīm ir daudz ko piedāvāt ANO.

Mums kara, okupācijas un koloniālās varas skarbās valdīšanas šausmas ir dzīvā atmiņā. Tāpat arī cīņa par brīvību un atjaunoto neatkarību, kā arī pāreja uz veiksmīgu, ilgtspējīgu ekonomiku un tiesiskumu.

Mēs nevēlamies nevienu pakļaut vai iebiedēt. Mums nav pieņemama doma par ietekmes sfērām. Kā nelielām valstīm mums ir eksistenciāla interese par efektīvu multilaterālismu. Tāpēc Latvija turpinās sniegt savu artavu ANO darbā ar visu tam nepieciešamo optimismu un apņēmību," sacīja prezidents.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu