Jaunais lauksaimnieks, kurš savai tehnikai ražo detaļas ar 3D printeri: Gatis Gailītis

Gatis nāk no laukiem, tādēļ lauksaimniecība viņam nav sveša, tomēr pēc vidusskolas beigšanas interešu priekšgalā virsroku guvusi inženierija un elektronika – tieši šos virzienus jaunais lauksaimnieks izvēlējās apgūt. Likumsakarīgi ir tas, ka nu tie iet roku rokā ar lauksaimniecību, jo, ja jāizvēlas laika posms, kad viedās tehnoloģijas šajā nozarē guvušas primāru nozīmi, tad tas ir šobrīd.

Gatim nepatīk, ja viņu sauc par zemnieku. Zemnieks ar kapli izravē vagas, rudenī novāc ražu un varbūt iztirgo to ceļmalā. Lauksaimnieks dara daudz vairāk – ir jāorganizē iepirkumi, realizācija, ražošana, jāzvanās ar menedžeriem, jāmeklē izdevīgākie aizdevumi, jāpārzina finanšu plūsma un grāmatvedība. Puse Gata saimniecības turas uz plastmasas, jo ar 3D printeri viņš savai tehnikai ražo detaļas, kam nav pārāk liela slodze.

Atpakaļ pie saknēm

Pēc deviņu gadu studijām Rīgā Gatis dzimtajā Meņģelē sāka vadīt saimniecību SIA “Luuker”, kas nodarbojas ar konvencionāli integrēto graudkopību. Lielāko daļu saimniecības procesu Gatis nodrošina divatā ar tēvu, un papildspēki tiek pieaicināti vienīgi sezonas laikā. Savukārt nesezonas laikā Gatim talkā nāk sava inženiera un elektroniķa profesija, jo viņš traktortehnikai uzstāda navigācijas un automātiskās stūrēšanas iekārtas.

Gatis ne tikai uzstāda šīs iekārtas klientiem, bet arī lieto tās pats, un atzīst, ka dzīve ar tām ir kļuvusi labāka. “Tas patiešām ir palīdzējis samazināt darba stundas un degvielas patēriņu, arī augu aizsardzības līdzekļus izmantoju daudz mazāk, jo nav vairs tik daudz pārklājumu.

Nav vairs pašam jāiekrampējas stūrē un jāskatās mazā ekrāniņā – tagad var pagrozīties, ieņemt ērtāku pozīciju, salikt kājas krustā un nedaudz izbaudīt arī braucienu, ne tikai ķert taisno līniju, lai sējumi būtu skaisti,” smej graudu inženieris.

Pēdējos divus gadus Gatis savos laukos izmanto tiešās sējas tehnoloģiju. Šī tehnoloģija ir unikāla ar to, ka zeme faktiski netiek kustināta, ļaujot augsnei saglabāt tās dabiskos mikrobioloģiskos procesus. Savā ziņā tā ir atgriešanās atpakaļ pie dabas. Ar bezaršanas tehnoloģijas sējmašīnu sēklas ievietojam tieši iepriekšējās kultūras atliekās, minimāli traucējot augsni. Tas ir vērtīgs ieguvums saimniekošanai, ja visu darbu veic akurāti un ievēro visas būtiskās nianses.

“Protams, sākumā ne viss iziet gludi. Pirmajos gados ir daudz nezināmā, jo šī tehnoloģija ir pilnīgi atšķirīga no klasiskās augsnes apstrādes – ja klasiskā arumā darbības lauki un sēšanas logi ir daudz plašāki. Nākas šad tad labot savas kļūdas ar minimālo apstrādi, un kamēr nav iegādātas salmu ecēšas, izbirušos sārņaugus jāizprovocē ar sekli ieregulētu disku kultivatoru. Ar tiešo sēju un minimālo apstrādi ir ļoti akurāti jāievēro visas specifikācijas, bet, ja tas izdodas, tad tas tiešām ir tā vērts!” stāsta Gatis.

Laimes formula ar matemātikas piesitienu

Gatis jau bērnībā zinājis, ka gribētu kaut ko ražot, galvenais – kaut ko taustāmu. “Tas, ka dienas beigās redzu, ko esmu izveidojis, ir mana darba pievienotā vērtība. Tas nav tikai pakalpojums, kas pazūd pēc brīža, un šī taustāmās lietas sajūta ir tā, kas man manā darbā ļoti patīk,” norāda lauksaimnieks.

Gatim nav raksturīga daļai latviešu piemītošā bezpalīdzības sajūta, ja kas noiet greizi, salūzt – ko tad es, nekad neesmu to darījis, es jau nemāku. Viņš dara pats. Ja kas nestrādā – skrūvgriezis rokā, izjauc, cenšas atrast vainu un pats saviem spēkiem to novērst. Ja nepieciešams, nekautrējas arī padomu prasīt citiem. Te lieti palīdz WhatsApp čats ar jaunajiem lauksaimniekiem.

Protams, kā ikvienam, arī Gatim ir dienas, kad ne viss iet no rokas, un rodas šaubas, vai maz ir vērts turpināt. Tad noder matemātikas lekcijās apgūtās formulas: “Ir jāņem vidējā svērtā emocija par savu darbu. Proti, atceries visas – gan labās, gan sliktās dienas, saskaiti kopā un izdali ar to skaitu, un dabū savu emociju. Kamēr šī vidējā sajūta ir pozitīva, tikmēr viss kārtībā,” norāda Gatis, smejot, ka tas ir viņa “matemātikas lāsts” – domāt formulās.

Dzīve laukos – Gata “pensionāra sapnis”

Ja ilgus laikus saimniekošana laukos nebija prestiža, tad tagad šī nostāja mainās, un arvien vairāk jaunu cilvēku pievēršas lauksaimniecībai. Motivāciju palikt laukos Gatim sniedz apziņa, ka tas, kas viņam pieder, jau ir sava veida sapņa piepildījums: “Mans pensionāra sapnis ir šeit. Daudzi strādā visu mūžu, lai varētu atļauties savu māju upes krastā, bet man jau tas ir.”

Viens no Gata priekšnosacījumiem, lai paliktu motivēts, ir sakārtota vide. Viņaprāt, ir jābūt vēlmei atgriezties – nevar dzīvot tur, kur dienas beigās nav patīkami uzturēties. Protams, tas prasa laiku un līdzekļus, bet jaunais lauksaimnieks ir pārliecināts: “Nedrīkst investēt lielas summas tikai spīdīgos dzelžos, bet ir arī kaut kas jāatliek savai mājai.”

Gatim ir būtiski uzturēt arī labas attiecības ar kaimiņiem, jo, kā viņš saka: “Uz kara cirvja uzkāpt ir viegli, bet mēs te, laukos, esam tik maz, ka ar tuvākajiem cilvēkiem ir jāuztur labas attiecības.” Līdz ar to jaunais lauksaimnieks ar saviem kaimiņiem labprāt sadarbojas un bieži aizdod kādu tehnikas vienību, pretī saņemot tādu pašu atsaucību.

Konvencionālā pārtika ir droša un kvalitatīva

Meņģeles graudu inženierim ir daudz labu draugu – bioloģisko lauksaimnieku. Arī liela daļa paziņu un klientu nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību, tomēr Gatim par šo saimniekošanas modeli ir sava filozofiski piesardzīga pārliecība. Viņš atbalsta ekoloģisko saimniekošanu, bet jaunajam lauksaimniekam nepatīk, ka bioloģisko lauksaimniecību subsidē vairāk. Viņaprāt, kvalitātes standarti bioloģiski audzētajai pārtikai nereti ir pat zemāki nekā konvencionālajai.

No zemes nevar tikai ņemt, bet nedot tai atpakaļ. Precīzi lietojot minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, Gatim nav ne mazāko šaubu par produktu drošumu. Savukārt bioloģiskās lauksaimniecības produktiem viņš veikalos principā iet ar līkumu. Ja veikala plauktā par vienu cenu būs jāizvēlas starp diviem maizes klaipiem, Gatis neizvēlēsies bioloģisko.

“Zinot, kā es izaudzēju savus graudus un kā izaug bioloģiskie graudi, zinot, kādi izskatās bioloģiskie graudi pirms kulšanas un kādi izskatās mani –

es labāk ēdu maizi no veseliem graudiem, nevis tādiem, kuri nomocīti ar slimībām un kuriem, iespējams, klāt vēl ir mikotoksīni*. Labāk viens neliels fungicīds*, un tie augi ir stipri un veseli, nevis risks, ka raža tiek saēsta ar fuzariozi*,” savu pārliecību pauž jaunais lauksaimnieks.

Augsnes analīzes jāveic arī bioloģiskajiem

Gatis apzinās, ka viņa nostāja šajā jautājumā sabiedrībā nav īpaši populāra, tomēr Meņģeles lauku uzņēmējam ir grūti noskatīties, ka daļa bioloģisko sējumu aizaug nezālēs. “Cienu tos, kuri saimnieko gudri un prasmīgi, iegūstot labas ražas, un uzturot veselīgus sējumus. Tādi bioloģiskie lauksaimnieki mums vajadzīgi vairāk,” uzsver SIA “Luuker” saimnieks.

Runājot par saimniecību uzturēšanu, Gatis norāda, ka šobrīd Latvijā brīvu lauksaimniecības zemju nav, tāpēc svarīgi atgūt un uzlabot esošo saimniecību ražību. Viņš stāsta, ka savu 250 ha lielo sējplatību cītīgi kaļķo – ik gadu cenšas izkaisīt pie 200 t kaļķa, kā arī uzsver, ka būtiski ir veikt augsnes analīzes un sekot līdzi kartēm.

“Arī bioloģiskajiem lauksaimniekiem noder uztaisīt augsnes analīzes, jo tās ļoti palīdz. Meliorācija un kaļķošana – divi stūrakmeņi jebkurai saimniecībai Latvijā. Ja tas ir savests kārtībā, tad principā tā jau ir puse no uzvaras. Turklāt laicīgi izdarīti darbi ir divas trešdaļas tavas peļņas, tāpēc nekad neatliec uz rītdienu to, ko var izdarīt šodien!” rezumē jaunais lauksaimnieks Gatis Gailītis.

* Mikotoksīni – sēņu vielmaiņas galaprodukti, kas var radīt veselības traucējumus gan mājlopiem, gan cilvēkiem. Pelējuma sēņu ražotās toksiskās vielas pelējuma veidā attīstās un uzkrājas dažādos pārtikas produktos, ieskaitot dārzeņus un graudaugus.

*Fungicīdi – augu aizsardzības līdzekļi sēņu ierosināto augu slimību ierobežošanai, kuras var kaitēt kultūraugu audzēšanai.

*Fuzarioze – Fusarium ģints sēņu izraisīta slimība, kas ir bīstamāka kviešiem, bet var inficēt arī miežus, auzas, rudzus un tritikāli. Slimība potenciāli bīstama, jo sēnes izdala toksīnus, kas ir indīgi cilvēkiem un mājlopiem.