Daugavpilī trūkst skolotāju, kas varētu pasniegt priekšmetus latviešu valodā

TVNET/LETA
Daugavpilī trūkst skolotāju, kas varētu pasniegt priekšmetus latviešu valodā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Zane Bitere/LETA

Ik gadu Daugavpils skolās pakāpeniski palielinot latviešu valodā apgūstamo priekšmetu skaitu, "ir beigušies" skolotāji, kuri varētu mācīt valsts valodā, trešdien Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē apgalvoja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītāja Marina Isupova.

Pēc Isupovas vārdiem, izglītības iestādes Daugavpilī esot vienīgā vieta pilsētā, kur ir latviešu valodas vide, tāpēc visa atbildība par valsts valodas lietojumu gulstoties uz izglītības darbinieku pleciem.

Augustā vien pilsētā atlaisti 18 skolotāji, jo viņu latviešu valodas zināšanu līmenis nav bijis atbilstošs izglītības programmā noteiktajam C1 līmenim, un viņi nav piekrituši pilnveidot valodas prasmes. Vēl daļu pedagogu šī paša iemesla dēļ nācās pārcelt skolotāja palīga amatā.

Pēc pārvaldes vadītājas teiktā, 7% Daugavpils pedagogu nav nepieciešamā C1 valodas lietotprasmes līmeņa, un vēl 7% pedagogu atzīst, ka viņiem vajadzētu pilnveidot savas prasmes, tādējādi kopumā 14% pedagogu ir grūtības ar valsts valodas lietošanu. Vienlaikus viņa atzina, ka, salīdzinot ar to, kā bijis kādreiz, situācija ir būtiski uzlabojusies.

Visiem augstskolu pedagoģijas studentiem uzreiz ir iespēja uzsākt darbu izglītības iestādēs, stāstīja Isupova. Arī skolotāju palīgus pašvaldība cenšas pierunāt iestāties neklātienes studijās un jau no pirmās mācīšanās dienas uzsākt pedagoga darbu. Tāpat pašvaldība organizē valodas pilnveides kursus, uzsvaru liekot uz metodiku, kas saistīta ar darbu klasēs, kurās ir dažādu tautību bērni.

Pašvaldībai nākas izšķirties, vai izglītībai atvēlēto finansējumu novirzīt pedagogu algām vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai bērniem, un vienmēr izvēlē tiekot veikta par labu bērniem, klāstīja pārvaldes vadītāja. Tāpēc skolotāju algas Daugavpilī esot vienas no zemākajām valstī. Skolēniem ir nepieciešams individualizēts atbalsts valodas apguvē, jo daudzās ģimenēs latviešu valoda neizskan, un arī pilsētvidē tā nav dzirdama pietiekami, uzsvēra Isupova.

Pašvaldība cenšas "dabūt savā pusē" arī vecākus, skaidrojot, kāpēc ir nepieciešama izglītība latviešu valodā, un šobrīd vecāki vairs nemēdz strīdēties pretī, sacīja Daugavpils pārstāve.

Pēc Izglītības pārvaldes vadītājas teiktā, pašvaldībai ir nepieciešams valsts atbalsts pedagogu izglītības pasākumiem, kas realizē speciālās izglītības programmas, individualizētiem skolēnu atbalsta pasākumiem, tai skaitā arī pirmsskolās, kā arī valdībai ir īpaši jāstrādā ar pedagogu ataudzes jautājumiem. "Mēs netiksim galā bez jauniem skolotājiem," sacīja Isupova.

Liepājas izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka Liepājas pedagogiem grūtības ar valsts valodu nav tik plaši izplatītas - skolās valodas kontekstā "problemātiski ir" desmit pedagogi, bet pirmsskolas iestādēs - līdz 15.

Liepājas pašvaldības pārstāve aicināja pārskatīt valodas eksāmena prasības, minot, ka daudzi pedagogi nespēj nokārtot eksāmenu "pārlieku augsto rakstiskās daļas prasību dēļ".

Kā ziņots, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija noslēdza diskusijas par izglītības iestāžu pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, atbalstot pirms pēdējā lasījumā Saeimā grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā paredz īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumprojekta autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Lai atbilstoši Satversmei un starptautiskajām saistībām nodrošinātu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi, grozījumi paredz iespēju pamatizglītības pakāpē mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi apgūt interešu izglītības programmu līmenī. Šādas programmas finansējumu nodrošinās valsts un pašvaldība.

Grozījumi paredz deleģēt Ministru kabinetu noteikt mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.

Likumprojektos paredzētais regulējums noteic, ka no 2023.gada 1.septembra vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, no 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, no 2025.gada 1.septembra - 3., 6. un 9.klasē. Plānots, ka arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septemba tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tāpat ar grozījumiem plānots pilnveidot regulējumu par izglītības iestādes vadītāja un pedagogu valsts valodas prasmi un lietojumu.

Likumprojekta autori lēš, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā attieksies uz 17% pedagogu un 24% skolēnu mazākumtautību pirmsskolas izglītības pamatizglītības programmās.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu