FOTO ⟩ Videi un maciņam draudzīgs resurss. Kā ražo šķeldu un kā tā nonāk līdz katlumājām? (1)

Šķeldas ražošana

Enerģētisko koksnes produktu vadītājs Ojārs Keziks stāsta, ka akciju sabiedrība apmēram 60% enerģētiskās šķeldas ražo no koku biomasas - atjaunošanas cirtēs iegūtām ciršanas atliekām, piemēram, zariem, galotnēm, atgriezumiem un skujām.

"Zāģējot apaļkoksni, galotnes un zari tiek cirsmā atstāti mazās kaudzītēs, lai žūtu. Pieved pie ceļiem, noklāj un pēcāk liek iekšā mašīnās un ved pircējam.

Foto: Kā ražo šķeldu un kā tā nonāk līdz katlumājām?

"Otru daļu - ap 40% enerģētiskās koksnes, ko pēc noteikta laika sašķeldo, iegūst, novācot apaugumu, tostarp sīkkoksni, grāvjos un citās meliorācijas sistēmās," turpina Keziks.

Enerģētiskajai koksnei pēc tās sagatavošanas no trīs līdz sešiem mēnešiem dabiski jāizžūst, lai sašķeldošanas brīdī tā sasniegtu optimālo enerģētisko vērtību un būtu piemērota tūlītējai izmantošanai - siltuma ražošanai.

Uzglabāšanas iespējas un pieprasījums

Lielākais pieprasījums pēc kurināmā Latvijas siltuma ražotājiem ir apkures sezonā - no oktobra vidus līdz marta beigām. Pieprasījuma apjomu tiešā veidā ietekmē gaisa temperatūra ziemā un apkures sezonas ilgums. Pazeminoties gaisa temperatūrai zem -15 grādiem, strauji pieaug pieprasījums pēc kurināmā.

Šķeldas uzglabāšanas iespējas katlumāju teritorijā ir ierobežotas galvenokārt nepietiekamās platības un augsto uzglabāšanas izmaksu dēļ pilsētas teritorijā, kā rezultātā šķeldas piegādēm katlumājām ir jābūt precīzām.

Meža šķeldu ieguves tehnoloģiskais process un ceļu infrastruktūras stāvoklis tiešā veidā ietekmē šķeldu ražošanas un piegādes plānus. Pazeminoties gaisa temperatūrai zem -15 grādiem, šķeldošanas tehnikas darbība tiek apturēta. Pavasara un rudens mēnešos šķeldu transportēšanu ierobežo ceļu stāvoklis. Šķeldu ražošanas apjomi tiek kāpināti periodā no maija vidus līdz septembra beigām.

Iepriekš aprakstīto faktoru dēļ katru gadu veidojas situācija, ka šķeldu ražošana un piegāde notiek laikā, kad pieprasījuma vietējā tirgū nav, un otrādi - palielinoties vietējā tirgus pieprasījumam, šķeldu ražošanas apjomi krītas.

Ceļš līdz katlumājām

Ir trīs šķeldas ražošanas metodes. Pirmkārt, šķeldu ražo mežā un mežizstrādes procesā. Otrkārt, kokrūpniecības ietvaros tiek apstrādāta koksne, un šķelda rodas kā blakusprodukts. Treškārt, arī ar malkas šķeldošanas metodi var iegūt šķeldu.

Eksperts norāda - lai šķelda nonāktu līdz pilsētu katlumājām, "Latvijas valsts meži" vasarā šķeldu ved un uzkrāj laukumos, bet ziemā no laukumiem ved ārā, jo ražošana cauru gadu ir vienmērīga. Akciju sabiedrība katru mēnesi šķeldo vienādus apjomus.

Vietās, kur šķelda tiek realizēta pilsētas katlumājām, LVM šķeldu ražošanas un piegādes procesa ietvaros tiek veikti šķeldu uzkrājumi laukumos (starpkrautuvēs) - pēc ciršanas atlieku sašķeldošanas mežā daļa šķeldas vasaras periodā tiek piegādātas uzglabāšanas laukumiem, un ziemas periodā, kad no meža nevar pilnā apjomā piegādāt uz katlumājām, iztrūkstošais apjoms tiek piegādāts no uzglabāšanas laukuma.

Ojārs Keziks stāsta, ka pateicīgāk Latvijas iedzīvotājiem būtu izmantot vietējos resursus, nevis importa. "Maksājot par šķeldas izmantošanu, liela daļa nodokļu tiek atgriezti atpakaļ Latvijai, atšķirībā no gāzes importa. Ražošana veido darba vietas un attīstību, tāpēc tas ir pozitīvais aspekts," viņš stāsta.

Videi draudzīgi

"Enerģētisko koksnes produktu vadītājs norāda, ka šķelda ir videi draudzīga, jo šķelda ir CO2 neitrāls kurināmais. Koksne augot uzsūc CO2. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc tā ir videi draudzīga," stāsta Keziks.

Tāpat koksne ir tīrāka, jo izmeši tai ir minimāli, līdz ar to tiek labi uzturēta gaisa tīrība.